Vai esat gatavs ilgtspējīgām kukaiņu uzkodām? ;-)
Var izmantot arī gaļas rūpniecībā! Kukaiņu burgeri, cepti sienāži utt.: Hohenheimas universitātes studenti pārbauda jauniešu attieksmi. Salīdzinot ar gaļas vai piena produktiem, ekoloģiskais un klimatiskais līdzsvars ir lielisks. Sugai atbilstoša attieksme? Nekādu problēmu! Kukaiņi var pārliecināt arī uztura fizioloģijas ziņā, pateicoties augstajam olbaltumvielu saturam un vērtīgajiem mikroelementiem. Neraugoties uz to, šajā valstī joprojām valda daudz atrunu par miltu tārpu, sienāžu un tamlīdzīgu lietošanu.Pietiekams iemesls, lai Hohenheimas Universitātes Štutgartē studenti varētu tuvāk aplūkot tēmu “Zinātnes gads 2020 – Bioekonomika”. Kā alternatīvi olbaltumvielu avoti kukaiņi varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgā rītdienas ekonomikā. Kā daļu no Humbolta pārlādētā projekta viņi rūpīgāk izpētīja, cik atvērti tam ir studenti no dažādiem kursiem.
Kāpēc tik daudzi cilvēki ēd garneles, bet ne sienāžus? Džesika Bartoloma, kura studē uztura zinātni Hohenheimas universitātē, ir nodarbojusies ar šo jautājumu kopš brīža, kad ieraudzīja ziņojumu par ēdamo kukaiņu ekoloģiskajām priekšrocībām.
"Šķiet, ka tā nav pati garša," uzskata bakalaura studente. Viņa jau ir veikusi pašpārbaudi: “Kukaiņu garša galvenokārt ir atkarīga no to pagatavošanas veida. Kraukšķīgi fritēti un ar garšvielām tie var būt, piemēram, sāļa uzkoda. Savukārt nūdelēm, kas gatavotas no kukaiņu miltiem, diez vai nav savas garšas.
Prieks ir prāta jautājums
Lai gan kukaiņu patēriņš šajā valstī ir saistīts ne tikai ar riebuma pārbaudēm televīzijā, daudzos Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas reģionos kukaiņi ir tradicionāla ēdienkartes sastāvdaļa. Tie ir bagāti ar olbaltumvielām, bet arī, piemēram, dzelzi un A vitamīnu, tie var sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabalansētā uzturā.
"Es uzskatu, ka, ņemot vērā klimata krīzi un pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu, kukaiņiem nākotnē varētu būt nozīmīga loma ilgtspējīgā un veselīgā uzturā. Atsevišķi produkti, piemēram, burgeru pīrādziņi vai makaroni, jau ir nonākuši veikalu plauktos. Mani interesē, vai un kā mainās attieksme pret šādiem nišas produktiem,» stāsta Džesika Bartoloma.
Pašreizējais Humbolta pārlādētais projekts Hohenheimas Universitātes Uztura zinātnes institūtā ir tieši par šo jautājumu. Vispirms studenti guva priekšstatu par pētījuma situāciju plašā literatūras meklēšanā. Pēc tam skolēni kopā ar projekta vadītāju Sandru Floriju izstrādāja paši savu tiešsaistes aptauju.
Skepticisms joprojām valda
Pavisam anonīmajā aptaujā piedalījās 140 cilvēki vecumā no 19 līdz 35 gadiem: katrs 35 studenti no uztura, sociālo zinātņu, tehnikas un dabaszinātņu kursiem (tostarp lauksaimniecības zinātnes un medicīna).
"Patiesībā mēs bijām pieņēmuši, ka uztura zinātņu studenti būs īpaši atvērti tēmai. Tomēr patiesībā atklājās pretēja aina: tikai 3,6% apgalvoja, ka iepriekš ir ēduši kukaiņus. Savukārt sociālo zinātņu jomā īpatsvars ir 40%,” ziņo projektu vadītāja Sandra Florija.
Runājot par kukaiņu iekļaušanu ikdienas uzturā, galvenais ir tas, ka studentu vēlme visos kursos ir vienlīdz atturīga: skalā no 1 (= nepavisam nav gatavs) līdz 5 (= noteikti). Vidēja pieņemšana visu četru grupu rādītāji no 2,0 līdz 2,25.
Acs ēd ar tevi
Dažādiem kukaiņu veidiem ir atšķirīga ēstgribas rosinoša ietekme uz aptaujātajiem skolēniem: piemēram, 99% pētāmo noraidīja prusaku, bet 50% varēja iedomāties ēst sienāžus un sienāžus. No otras puses, 35% nepiekrīt jebkāda veida kukaiņu ēšanai.
Daudziem studentiem izšķiroša nozīme ir arī ievadīšanas formai: 33,6% norādīja, ka vēlas ēst kukaiņus tikai apstrādātā veidā. Augstākās pieņemamības vērtības sasniedza burgeru pīrādziņi, kam sekoja kukaiņu milti un nūdeles. Savukārt, aptaujas dalībnieki nedaudz mazāk uzņēma maizi, cepumus vai kapsulas ar kukaiņiem.
“36% aptaujāto ir gatavi ēst veselus kukaiņus ceptus. Tomēr tikai 6,5% aptaujāto uzstāja, ka vēlas ēst kukaiņus tikai redzamā veidā,” piebilst Džesika Bartoloma.
Motīvs Zinātkāre ņem virsroku
Humbolta pārlādēšanas projekta dalībnieki arī vēlējās uzzināt no saviem subjektiem, kāpēc viņi nolemtu ēst kukaiņus. Ar 64% apstiprinājuma reitingu zinātkāre to nepārprotami atsver. Savukārt vides aizsardzība un dzīvnieku aizsardzība ir otrajā vietā – 46% aptaujāto, un tikai 17% aptaujāto skolēnu kā noteicošo motīvu minēja veselību.
“Projekta rezultāti nav reprezentatīvi. Tā kā Humbolta pārlādētā projekta kontekstā sākotnēji galvenā uzmanība tika pievērsta piemērotu metožu un fokusa punktu filtrēšanai. Skolēni iepazina pilnu izpētes procesu,” skaidro projekta vadītāja Sandra Florija. “Tomēr iegūtie dati sniedz pirmo iespaidu. Nākotnē būtu interesanti palielināt izlases lielumu vai, piemēram, salīdzināt to ar citām vecuma grupām vai sociālajām vidēm.
Tēma, cita starpā, ir jāpadziļina Humbolta pārlādētās vasaras skolas “FUTURE LABS – Redesigning Life” ietvaros septembrī. Pēc tam skolēniem ir iespēja ar starptautiskiem ekspertiem pārrunāt ēdamo kukaiņu potenciālu cilvēku un dzīvnieku uzturā par ilgtspējības un uztura aspektiem.
Fons: Humbolts ir atkārtoti ielādēts
Humbolta pārlādētā reformas projekta mērķis ir jau no paša sākuma ieinteresēt skolēnus zinātnē. Studenti strādā nelielās pētniecības grupās ar optimālu uzraudzību. Projekti tiek realizēti blokos vai semestra laikā viena līdz divu semestru garumā. Humboldt reloaded tika uzsākts 2011. 2014. gadā Vācijas Zinātnes donoru asociācija un Universitāšu rektoru konference apbalvoja Prof. Martinam Blūmam kā Humbolta pārlādēšanas iniciatoram tika piešķirta Ars legendi balva par izcilību pedagoģijā. Federālā Izglītības un pētniecības ministrija (BMBF) finansē Humbolta pārlādēšanu otrajā finansēšanas periodā no 2016. līdz 2020. gadam ar aptuveni 7,5 miljoniem eiro, izmantojot Mācību kvalitātes paktu.
PRIEKŠVĒSTURE: Zinātnes gads 2020|21 – Bioekonomika
2020. un 2021. gadā Zinātnes gads būs vērsts uz bioekonomiku – un tādējādi uz ilgtspējīgu, uz bioloģisku ekonomiku balstītu ekonomiku. Runa ir par dabas materiālu un resursu ražošanu un izmantošanu ilgtspējīgā un inovatīvā veidā, tādējādi aizstājot fosilās un minerālās izejvielas, padarot produktus videi draudzīgākus un saudzējot bioloģiskos resursus. Klimata pārmaiņu, pieaugoša pasaules iedzīvotāju skaita un krasas sugu samazināšanās laikā tas ir vairāk nekā jebkad agrāk. Federālās Izglītības un pētniecības ministrijas (BMBF) organizētais Zinātnes gads bioekonomikā šo tēmu izvirza uzmanības centrā.
Bioekonomika ir Hohenheimas universitātes galvenā tēma pētniecībā un mācībās. Tā apvieno lauksaimniecības, dabaszinātņu, ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes. Zinātnes gada bioekonomikā laikā Hohenheimas universitāte daudzos pasākumos informē ekspertus un plašāku sabiedrību par šo tēmu.
