Enerģijas taupīšana, izmantojot organisko?
Enerģija pašlaik ir ļoti ierobežota prece un, iespējams, tāda arī paliks. Tik tuvu, ka ekonomikas ministrs Roberts Habeks pretēji savai politiskajai programmai jūtas spiests daļēji atjaunot vecos fosilos enerģijas avotus, piemēram, akmeņogles, brūnogles un naftu, kas ir kaitīgi klimatam. No otras puses, Habeks aicina taupīt. Bet kur, izņemot apkuri un dušu, ikdienā var ietaupīt enerģiju?
Pārtikas iepirkšanās ir vismaz daļa no atbildes. Jo tas, vai jūs pērkat vietējo bioloģisko vai nebioloģisko, arī ietekmē enerģijas patēriņu: piemēram, tradicionālajā lauksaimniecībā ļoti liela daļa no kopējās enerģijas nepieciešamības ir nepieciešama minerālmēslojuma ražošanai, un tas var būt mērot globāli: Amonjaka sintēze kā sākotnējais mēslošanas līdzekļu ražošanas process patērē 1 līdz 3 procentus no pasaulē nepieciešamās enerģijas, un 80 procenti no tā tiek izmantoti mēslošanas līdzekļu ražošanā.
Tādi procesi kā “Haber Bosch sintēze” ir attiecīgi kaitīgi klimatam: uz katru saražotā amonjaka tonnu – slāpekļa un ūdeņraža ķīmisko savienojumu – izdalās 2 tonnas klimatam kaitīga oglekļa dioksīda CO2. Turklāt, izmantojot minerālmēslu slāpekļa mēslojumu, izdalās īpaši kaitīgais slāpekļa oksīds, kas vēl vairāk veicina siltumnīcas efektu.
Pākšaugi ogļu, naftas un gāzes vietā
Bioloģiskā lauksaimniecība rada mazāk izmešu un ietaupa enerģiju, jo pilnībā atsakās no minerālmēslu izmantošanas ar slāpekļa mēslojumu. Tā vietā pākšaugus audzē bioloģiskajās saimniecībās. Šie pākšaugi, kas ietver lauka pupas, zirņus, lupīnas, soju un āboliņu, klimatam draudzīgā veidā saista slāpekli no gaisa un apgādā augsni ar svarīgām barības vielām. Augi ražo barību un barību, un tie palielina humusa saturu augsnē, kas absorbē vairāk klimatam kaitīgo CO2 un aktīvi pozitīvi ietekmē klimatu.
"Runājot par lauksaimniecības darbību enerģijas prasībām, bieži vien tiek ņemtas vērā tikai tās prasības, kas pastāv vietējā saimniecībā," skaidro Bioland prezidents Jans Plage. “Tas ir maldinoši un atspoguļo tikai daļu patiesības. Tas ietver faktu, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai, tostarp augšējiem resursiem un piegādes ķēdēm, ir būtiskas priekšrocības enerģijas un klimata līdzsvara ziņā. No otras puses, tiek importēts liels daudzums mēslošanas līdzekļu un dzīvnieku barības, daži no ārzemēm. Tas kaitē klimatam un palielina atkarību.
Tie ir spēcīgi argumenti visai bioloģiskajai nozarei, īpaši pašreizējā situācijā: “Jebkurš patērētājs, kurš nolemj veikalā iegādāties vietējo bioloģisko pārtiku, palīdz taupīt enerģiju. Tas palīdz īstermiņā ar saspringto piegādes situāciju un palīdz arī vidējā un ilgtermiņā, jo enerģija vienmēr būs pieprasīta,” uzsver Plage.
Un ir arī citas jomas, kurās bioloģiskā lauksaimniecība prasa mazāk enerģijas: Bioloģiskās un jo īpaši bioloģiskās saimniecības darbojas reģionālos ciklos ar īsākām vērtību ķēdēm. Daudziem ražošanas līdzekļiem ir reglamentētas specifikācijas par izcelsmi, izmantojot Bioland vadlīnijas. Arī Bioland produktu mārketings galvenokārt notiek Vācijā. Tā kā lielu daļu lopbarības un mēslojuma saražo mūsu pašu zeme un dzīvnieki, arī šeit nav garu transporta ceļu.
Tādā veidā bioloģiskās saimniecības ietaupa tūkstošiem kilometru attāluma – un attāluma veikšanai nepieciešamo enerģiju. “Tas ir ne tikai labvēlīgs klimatam, bet arī samazina atkarību no globālajiem tirgiem un korporācijām. Šobrīd mēs ļoti skaidri redzam, cik tas ir svarīgi,” uzsver Bioland prezidents Plage.
