Prieks, nevis nasta – Norvēģija ir paraugs zīdīšanas jomā
Starptautiskais simpozijs BfR, lai atzīmētu Nacionālās zīdīšanas komisijas 10. gadadienu
Mātes piens ir labākais, praktiskākais un lētākais ēdiens jaundzimušajam. Tāpēc mātēm zīdīšanai vajadzētu būt pašsaprotamai lietai. Bet tā nav, kā liecina pašreizējās statistikas apskats. Vācijā vairāk nekā 90 procenti bērnu, kas dzimuši slimnīcās, tiek novietoti pie mātes krūtīm. 6 mēnešu vecumā superkokteiļus var baudīt tikai 48 procenti zīdaiņu. Nepietiek, norāda BfR, jo mātes piens ir precīzi pielāgots bērna vajadzībām un pasargā gan māti, gan bērnu no slimībām. "BfR Nacionālā zīdīšanas komisija, kas tika izveidota pirms 10 gadiem, ir izvirzījusi sev mērķi nodrošināt Norvēģijas apstākļus," skaidro priekšsēdētāja profesore Hildegarde Przyrembel. "6 mēnešu vecumā 80% bērnu joprojām ir pilnībā baroti ar krūti."Šī Norvēģijas “zīdīšanas brīnuma” cēlonis ir viens no Starptautiskā simpozija tēmām, uz kuru Nacionālā zīdīšanas komisija aicināja ekspertus no visas pasaules, lai atzīmētu tās 10. gadadienu. Apmēram pirms 30 gadiem Norvēģija atradās līdzīgā situācijā kā tagadējā Vācija: dzemdību medikalizācijas dēļ, mātes un jaundzimušā nošķiršanas dēļ higiēnas apsvērumu dēļ un pudelēs pildīto maltīšu pieejamībai vienmēr un īstajā laikā (noteicis To māšu skaits, kuras joprojām baro bērnu ar krūti sestajā mēnesī pēc dzemdībām, ir samazinājies līdz 30%. "Pagrieziens sākās 70. gados," saka profesore Gro Nylander no Rikshospitalet Oslo. “Tas atspoguļo sievietes jauno paštēlu, bet izriet arī no tā, ka valsts un sabiedrības veselības sistēma kopā ar darba devējiem ir radījusi apstākļus, kas ļauj norvēģu sievietēm pilnvērtīgi barot bērnus ar krūti ilgāk par sešiem mēnešiem. Turklāt notiek fundamentālas pārmaiņas arī sabiedriskajā viedoklī, kas zīdīšanu vairs neuztver kā apgrūtinājumu, bet gan kā prieku.
Dass in Deutschland inzwischen die Zahl der Mütter wieder zunimmt, die über sechs Monate hinaus stillen, ist sicherlich auch ein Erfolg der unermüdlichen Aufklärungsarbeit der Nationalen Stillkommission am BfR. In ihr arbeiten Ärzte, Hebammen, Still-Beraterinnen und Selbsthilfegruppen gemeinsam für verbesserte Stillbedingungen in der Klinik, am Arbeitsplatz und im Privatbereich. Es ist eine Politik der kleinen, aber wirksamen Schritte, die hier gefahren wird. Und sie zeigt Erfolge. So wurde unter anderem erreicht, dass die Herstellung von Gratis-Tagesportionen von Säuglingsanfangsnahrung 2004 eingestellt wurde. Derartige Proben verführten manche Mütter in der Vergangenheit dazu, den Weg des Stillens erst gar nicht einzuschlagen, sondern die Säuglinge gleich ans Fläschchen zu gewöhnen.
Weitere thematische Schwerpunkte des Symposiums beschäftigen sich mit der Frage, welchen Einfluss das Stillen auf Infektionen und die Entwicklung von Allergien, von Übergewicht oder von Diabetes mellitus bei Kindern hat: Stillen ist kein Allheilmittel und bietet keinen absoluten Schutz, aber gestillte Kinder erkranken seltener an Infektionen der oberen Luftwege und des Magendarmtraktes. Langjährige Beobachtungen deuten darauf hin, dass Muttermilch durchaus in gewissem Umfang vor Allergien schützen kann und dass Stillen das Risiko für Fettleibigkeit vermindert. Gestillte Kinder haben außerdem ein geringeres Risiko an Diabetes mellitus Typ 1 zu erkranken.
Auch die Frage, wann kranke Mütter ihr Kind aus gesundheitlichen Gründen nicht stillen sollten, wird auf dem Symposium diskutiert. Nur sehr wenige Erkrankungen werden als Stillhindernis betrachtet: Mütter mit einer Hepatitis-C-Infektion etwa, können nach Meinung der Experten durchaus stillen. Anders HIV-infizierte Mütter: Sie sollten nicht stillen. Betroffene Mütter sollten in jedem Fall qualifizierte Beratung einholen.
Auch kranke und unreife Kinder sollten nach Möglichkeit in den Genuss von Muttermilch kommen. Dazu bedarf es besonderer Anstrengungen des Personals in den Entbindungskliniken.
Avots: Berlīne [ bfr ]
