Jaunas zarnu slimību terapijas
Mērķtiecīga hroniska iekaisuma imunoloģiskā ārstēšana
Jaunas terapijas ir ievērojami uzlabojušas hronisku iekaisīgu zarnu slimību (IBD), piemēram, Krona slimības un čūlainā kolīta, kā arī reimatisma ārstēšanu. Tā sauktie bioloģiskie līdzekļi ir vērsti uz ķermeņa iekaisuma procesiem. Kopā ar parasto terapiju, kas balstās uz kortikosteroīdiem un imūnsupresīviem līdzekļiem, tie ļauj ārstiem samazināt pacienta simptomus līdz minimumam.Vairāk nekā 300 000 cilvēku Vācijā cieš no hroniskām iekaisīgām zarnu slimībām, Krona slimību un čūlaino kolītu. Pacientus nomoka caureja un krampjveida sāpes. Slimības uzliesmojumi būtiski ierobežo skarto cilvēku ikdienu. IBD pacientiem ar hronisku aktīvu iekaisumu ir paaugstināts kolorektālā vēža attīstības risks. Par galveno cēloni uzskata traucētu barjeru starp saimniekorganismu un 100 triljoniem zarnu baktēriju. Narkotikas ievērojami atvieglo simptomus, bet neārstē šīs slimības. Piemēram, pretiekaisuma kortikosteroīdi var pārvarēt akūtu uzbrukumu. Imūnsupresanti paildzina fāzes bez simptomiem, nomācot paša organisma aizsargspējas un tādējādi stabilizē slimības gaitu.
"Tomēr mēs varam tikai ierobežotā mērā novērst ilgstošas komplikācijas ar šīm zālēm," saka profesors Dr. medicīnas Martin Zeitz no Charité Universitātes Medicīnas Berlīnes. "Jaunās imūnsupresīvās zāles gandrīz nav samazinājušas nepieciešamību pēc operācijas pacientiem ar Krona slimību." Ārsti cer uz palīdzību no aptuveni desmit gadus lietotajiem bioloģiskajiem preparātiem. Šīs biotehnoloģiski ražotās vielas īpaši iejaucas iekaisuma procesos. Hronisku iekaisīgu zarnu slimību terapijai pašlaik ir apstiprinātas divas bioloģiskas zāles, kas inhibē vēstnesi "audzēja nekrozes faktors-alfa" (TNF-alfa). Šī signālviela veicina iekaisuma procesus organismā. Daudziem pacientiem "TNF-alfa blokatori" ātri ierobežo iekaisuma reakciju un ilgāku laiku pagarina slimības miera periodus.
Pētījumi nepārtraukti attīsta bioloģisko medicīnu. Viņa arī intensīvi pēta šo salīdzinoši jauno zāļu blakusparādības. Cita starpā bioloģiskie preparāti padara pacientus uzņēmīgākus pret infekcijām. "Bet šis risks nav lielāks nekā ar parasto terapiju ar kortikosteroīdiem vai imūnsupresantiem," skaidro profesors Zeits. "Diemžēl pagaidām nevaram izslēgt, ka jaunās aktīvās sastāvdaļas palielina atsevišķu audzēju iespējamību," piebilst gastroenteroloģe. Tomēr kopumā šķiet, ka terapija būtiski nepalielina vēža risku.
Hronisku iekaisīgu zarnu slimību terapijas vadlīnijas pašlaik iesaka pakāpenisku pieeju. Pirmkārt, ārstiem vajadzētu izrakstīt kortikosteroīdus, pēc tam imūnsupresantus un visbeidzot bioloģiskos līdzekļus. "Ir sākotnējās norādes, ka agrīna agresīva ārstēšana var uzlabot slimības gaitu ilgtermiņā," saka profesors Zeits. Tomēr datu trūkuma dēļ šo stratēģiju pagaidām nevar ieteikt. Tā vietā ārstiem jācenšas samazināt slimības aktivitāti līdz minimumam, izmantojot individuāli pielāgotu terapiju.
"Šo slimību, bet arī reimatoīdā artrīta izmainītās gaitas liecina, ka iekaisuma medicīnas jomā notiek lielas pārmaiņas," uzsver profesore Dr. medicīnas Jirgens Šelmerihs, DGIM un 116. Internās medicīnas kongresa priekšsēdētājs. "Pateicoties arvien labākai izpratnei par to, kā tas attīstās, arī terapeitiskās pieejas strauji attīstās," saka Rēgensburgas internists. Tāpēc hronisks iekaisums ir viena no 116. DGIM internistu kongresa tēmām, kas notiks no 10. gada 14. līdz 2010. aprīlim Visbādenē.
Avots: Berlīne [ DGIM ]
