Ne visas muguras sāpes ir līdzvērtīgas diska trūcei

Daudzi ārsti Vācijā nenosaka terapiju, kas patiešām palīdz pacientam. Žurnāls Reader's Digest jūnija numurā detalizēti aplūko šo parādību un izmanto ārstu izplatītās kļūdas, lai parādītu, kas pacientam būtu jāzina un kā izskatās pareiza ārstēšana. "Daži ārsti mēdz pieturēties pie ārstēšanas metodēm, pat ja tās ir novecojušas. Tas ir arī tāpēc, ka ārstiem ir grūti sekot līdzi jaunumiem," saka profesors Deivids Klemperers no Rēgensburgas Lietišķo zinātņu universitātes, Vācijas Pierādījumu institūta priekšsēdētājs. Balstīta tīkla medicīna.

Aiz modes vārda "uz pierādījumiem balstīta medicīna" slēpjas princips, ka ārstiem pacienti jāārstē tikai ar tām zālēm un terapijām, kurām ir pierādīts nepārprotams ieguvums. Tomēr Minhenes universitātes pētījums parādīja, ka ārsti šeit, Vācijā, ne vienmēr ārstē saskaņā ar pašreizējām vadlīnijām. Piemēram, 15.000 1,5 vertigo pacientu divu gadu laikā izrakstīja neefektīvus medikamentus par vairāk nekā XNUMX miljoniem eiro.

Bet kādas ir visizplatītākās ārstēšanas kļūdas? Viens no labākajiem piemēriem ir 2. tipa diabēts, ko pašlaik ārstē aptuveni septiņi miljoni cilvēku visā valstī. Taču eksperti lēš, ka ar to slimo vēl vismaz trīs miljoni, pat nezinot par savu slimību. Tas var izraisīt tādus sekas kā sirds, nervu un nieru slimības, kas tiek atpazītas pārāk vēlu.

Eksperti, piemēram, vielmaiņas pētnieks Dr. Pīters Heilmeijers, internists un galvenais ārsts Īberrū rehabilitācijas klīnikā Isnijā, iesaka: "Tādēļ ārstiem ir jāpārbauda diabēts pat tad, ja viņiem ir nespecifiski simptomi, piemēram, pastāvīgas slāpes, spēcīga vēlme urinēt, biežas infekcijas vai sēnīšu infekcijas. "

Tas pats attiecas uz asinsspiedienu. Visā valstī aptuveni 20 miljoni cilvēku cieš no augsta asinsspiediena. Jo agrāk tas tiek atpazīts un precīzāk ārstēts, jo mazāks risks nomirt no insulta: līdz 29 procentiem sievietēm un līdz 43 procentiem vīriešiem. Tomēr problēma ir tā, ka "tikai trešdaļai pacientu ir optimāli pielāgots asinsspiediens", bet vēl trešdaļai nav ne jausmas par slimību, sūdzas Dr. Kārlis Vāgners no Asklepios klīnikas Hamburgā-Barmbekā. Ir absolūti nepieciešams, lai skartie pacienti tiktu ārstēti ar medikamentiem mērķtiecīgi, īpaši, ja ir papildu riska faktori, piemēram, diabēts, aptaukošanās vai koronārā sirds slimība.

Vēl viens piemērs ir pastāvīgas muguras sāpes, par kurām pacientiem bieži ir aizdomas, ka tās izraisa diska trūce. Daudzi ārsti šādos brīžos organizē magnētiskās rezonanses vai rentgena izmeklējumus. "Bet tikai viens no 2000 rentgena attēliem, kas veikti muguras sāpju dēļ, parāda iespējamo sāpju cēloni un noved pie veiksmīgas terapijas. Pārējie 1999 attēli ir praktiski lieki," saka Greifsvaldes universitātes epidemiologs profesors Tomass Kolmans. Tāpēc eksperti brīdina par pārsteidzīgiem pasākumiem, piemēram, iespējamu starpskriemeļu diska operāciju. Pēc ekspertu domām, pirms šāda lēmuma pieņemšanas, pirmkārt, ir jāuzņemas iniciatīva – piemēram, pastiprināti vingrojot un lietojot pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus.

Turklāt Reader's Digest detalizēti velta sirdslēkmes problēmai, kurā akūtajai ārstēšanai ir izšķiroša nozīme, un vakcinācijas priekšmetu kompleksam. Vecākiem vienmēr ir jāatjauno nepieciešamās vakcinācijas sev un saviem bērniem, lai saglabātu aizsardzību. Pieaugušajiem līdz 59 gadu vecumam tikai katrs trešais ir aizsargāts pret stingumkrampjiem, un no tiem, kas vecāki par 60 gadiem, tikai 71 procents ir aizsargāts pret stingumkrampjiem.

Tādēļ ārstiem jānodrošina, lai bērni, kas jaunāki par diviem gadiem, regulāri saņemtu visas ieteicamās vakcinācijas un lai pieaugušie ik pēc desmit gadiem atsvaidzinātu vakcinācijas pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu. Atkarībā no darba, dzimuma, veselības stāvokļa, ceļojumu plāniem vai vecuma, var noderēt arī citas vakcinācijas, piemēram, pret hepatītu, pneimokokiem, gripu, ērču encefalītu vai HPV – lai pasargātu no dzemdes kakla vēža.

No Vācijas uz pierādījumiem balstītas medicīnas tīkla priekšsēdētāja vietnieka profesora Edmunda Neigebauera skatījuma viens ir skaidrs: "Laba terapija sastāv no tā, kas ir pierādīts, ko ārsts var darīt un ko pacients vēlas un vajag. pacieš."

Avots: Štutgarte [ Reader's Digest ]