Samaziniet pārtikas izšķiešanu
Mūsu pārtikas novērtējuma stiprināšana daudzus gadus ir bijis viens no Federālās pārtikas un lauksaimniecības ministrijas (BMEL) uzdevumiem, un tā ir mūsu federālās ministres Jūlijas Klockneres liela problēma. Februārī Ministru kabinets pieņēma federālā ministra stratēģiju pārtikas atkritumu samazināšanai. Līdz 2030 gadam mēs vēlamies samazināt pārtikas atkritumu daudzumu uz pusi.
Lai uzzinātu, lūdzu, izmantojiet šādu runātāju citātu:
"Mūsu stratēģija pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai uzliek atbildību visiem vērtības ķēdē iesaistītajiem, un mēs saskaramies ar visas sabiedrības uzdevumu, kuru nevar atrisināt vienā ķēdes brīdī." Kopā ar visām nozarēm mēs pirmo reizi vienosimies par konkrētiem mērķiem, kuri tiks pārbaudīti. Sākot ar lauksaimniekiem, pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, beidzot ar ēdināšanu un mājsaimniecībām, mēs izstrādājam pasākumus pārtikas atkritumu samazināšanai visās nozarēs.
Piemēram, lauksaimniecība var radīt vairāk uz vajadzībām orientētu, un pārtikas ražotājiem ir jāoptimizē procesi, lai radītu mazāk pārtikas atkritumu. Mērķtiecīga zināšanu nodošana rada lielāku izpratni un izpratni galalietotāju vidū, savukārt restorānos ir iespēja pielāgot porciju lielumu. Turklāt mēs esam likvidējuši likumīgus šķēršļus pārtikas izņemšanai. Palīdzēs arī digitālie risinājumi. Piemēram, ar lietotnes starpniecību nākotnē mazumtirgotājiem būs iespējams vēl mērķtiecīgāk nodot dēļiem palikušos pārtikas produktus. Mūsu ministrija veicina šo projektu ar 1,5 miljoniem eiro.
Šī starpnozaru pieeja ir būtisks solis. Līdz 2030 gadam mēs vēlamies uz pusi samazināt pārtikas atkritumus. Tā ir arī skaidra mūsu stratēģijas daļa, lai pārbaudītu, vai esošais tiesiskais regulējums (piemēram, aprites ekonomikas likums, higiēnas noteikumi) ir pietiekams.
Tomēr pētījumi arī skaidri norāda, ka vairāk nekā puse pārtikas tiek izmesta privātās mājsaimniecībās. Cik daudz kāds pērk vai patērē restorānā, ir individuāls lēmums, un tāpēc mums ir vajadzīga vairāk informācijas un izpratnes.
Pārtikas atkritumu īpatsvars tirdzniecībā Vācijā ir daudz mazāks nekā citās nozarēs (apmēram 500.000 tonnas, četri procenti no kopējā pārtikas atkritumu daudzuma). Jau daudzus gadus daudziem lielveikaliem ir ierasta prakse brīvprātīgi nodot nepārdoto un joprojām ēdamo pārtiku valdēm vai citām sociālajām institūcijām. Salīdzinājumam - dēļi Vācijā katru gadu ietaupa vairāk nekā 260.000 tonnu pārtikas no aptuveni 30.000 pārtikas tirgiem. Francijā, neraugoties uz likumu, saglābto ēdienu skaits ir tikai 46.200 tonnas! Tas joprojām ir viens no Vācijā izglābtajiem pārtikas produktiem tikai caur paneļiem. Turklāt daudzi lielveikali un mazi pārtikas mazumtirgotāji Vācijā jau strādā kopā ar jaunām sociālām kustībām, piemēram, pārtikas apmaiņu. Ir arī lielveikali, kas pārdod glābtu pārtiku no citiem veikaliem un mazumtirgotājiem, kas vairs nepiedāvā pārdošanai, bet ēdamus produktus bezmaksas piegādei. "
