Pārtraukumi padara jūs gudru
Vai mācāties spēlēt klavieres vai mācāties jaunus deju soļus? Pēc tam pārliecinieties, ka vienmēr ļaujat sev pārtraukumu starp vingrinājumu vienībām. Jauns psiholoģiskais pētījums, ko veica Jaundienvidvelsas Universitāte Sidnejā, Austrālijā, liecina, ka panākumi mācībās nāk ātrāk, ja plānojat regulārus pārtraukumus un netrenējaties visu diennakti.
Šķiet, ka zinātnieki Sorena Ešlija un Džoels Pīrsons veco sakāmvārdu "prakse padara perfektu" uzskata par meliem. Jo, ja jūs trenēsities pārāk daudz, jūs sasniegsit mazāku progresu saskaņā ar atdeves samazināšanās likumu. Šie pētījumu rezultāti tagad ir publicēti zinātniskajā žurnālā Proceedings of the Royal Society B.
Saskaņā ar pētījumu, kad mēs apgūstam jaunas prasmes, mūsu smadzenes tiek savienotas no jauna. Šo parādību sauc par nervu plastiskumu. Lai ilgtermiņā apgūtu jaunas prasmes, ir jāpadziļina un jānostiprina izmaiņas smadzenēs, kas notiek, pārejot no īstermiņa uz ilgtermiņa atmiņu. "Ja informācija un/vai nervu izmaiņas netiek attiecīgi konsolidētas, mācīšanās progress ir pamanāms tikai īstermiņā vai pat nenotiek vispār," skaidro pētnieki.
Turpmākie pētījumi liecina, ka miega trūkums var arī negatīvi ietekmēt konsolidācijas procesu. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad vēlaties apgūt otru prasmi, pirms esat apguvis pirmo.
"Daudzi pētījumi ir parādījuši, ka mācībās būtībā nav progresa, ja pēc prakses dienas neguļat. Tas ir līdzīgi, ja jūs trenējaties pārāk daudz un nedodat smadzenēm pietiekami daudz laika, lai nostiprinātos," uzsver Dr. pērsons
Jo īpaši pētnieki pētīja, kā regulāri pārtraukumi prakses laikā ietekmē mācīšanās progresu. Lai to izdarītu, viņi 31 testa subjektam uzdeva sarežģītu datora uzdevumu, kas ietvēra gaismas punktu atrašanu ekrānā ar daudziem vizuāliem traucējumiem. Šim nolūkam priekšmeti tika sadalīti trīs grupās, kurām uzdevums bija jāizpilda trīs dažādos veidos.
Pirmā grupa strādāja ar uzdevumu pirmajā dienā stundu, bet otrā grupa strādāja divas stundas bez pārtraukuma. Trešā grupa arī trenējās divas stundas, taču starp treniņu sesijām ieņēma vienas stundas pārtraukumu, kura laikā grupas dalībnieki varēja darīt visu, ko vēlējās, izņemot miegu.
Otrajā dienā izrādījās, ka pirmā grupa uzdevumu bija apguvusi labāk nekā otrā, lai gan pirmā grupa tam bija veltījusi tikai uz pusi mazāk laika. Grupa, kas izmantoja regulārus pārtraukumus, arī uzrādīja labāku mācību progresu nekā otrā grupa, lai gan abas grupas uzdevuma risināšanai pavadīja vienādu laiku.
Avots: Sidneja [Institūts Ranke-Heinemann]
