Mērķis ir ilgtspējīga pārtikas ražošana
Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev mērķi izveidot un turpināt attīstīt nākotnes drošu un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu. Lopkopība ir uz veiksmīga ceļa. Piemēram, FAO statistika liecina, ka kopš 1960. gadiem mājlopu radītās emisijas jau ir samazinājušās uz pusi, jo pāreja uz specializētākām lopkopības sistēmām. FAO par reāliem uzskata vēl 30 procentus. Veselīgi dzīvnieki ir ļoti svarīgi.
Ar veterināro zāļu, tostarp vakcīnu, un efektīvu diagnostikas sistēmu palīdzību Eiropā ir novērstas galvenās dzīvnieku slimības un citas slimības, kas izraisa slimības. Tajā pašā laikā kopējais antibiotiku pārdošanas apjoms kopš 2011. gada ir samazinājies par 25 procentiem 31 no 32 Eiropas Antibiotiku patēriņa uzraudzības tīkla (ESVAC) valsts. Kopumā palielinās lopkopības efektivitāte.
Slimību profilaksē arvien svarīgāka kļūst inovatīvu vakcīnu izstrāde, arī pret slimībām, kuras klimata pārmaiņu dēļ arvien vairāk tiek pārnēsātas Eiropā. Ir jāturpina pētīt ar bioloģisko drošību saistītie pasākumi un digitālo rīku izmantošana agrīnai slimību noteikšanai. Turpmākai antibiotiku samazināšanai nevajadzētu apdraudēt dzīvnieku veselību.
Ja galvenais mērķis ir ilgtspējīga pārtikas ražošana, stratēģijai “no lauku sētas līdz galdam” ir jāatbalsta ražošanas sistēmas, kas nodrošina gan pārtikas nodrošinātību, gan pielāgošanos klimata pārmaiņām. Priekšnoteikums tam ir neierobežota piekļuve ilgtspējīgiem dzīvnieku veselības risinājumiem.
Lopkopība ir būtiska reģioniem ...
Ik gadu lopkopība Eiropā rada 168 miljardus eiro, kas atbilst 45 procentiem no visas lauksaimniecības nozares. Tas rada darbavietas četriem miljoniem cilvēku un netieši atbalsta darbavietas 30 miljoniem cilvēku, galvenokārt lauku apvidos. Zālāji un ganības var veicināt ražošanu, izmantojot lopkopību. Daudzveidīgā kultūrainava bagātina bioloģisko daudzveidību.
... un veselīgam uzturam
Gaļas patēriņš pasaulē pieaug, Eiropā un īpaši Vācijā tendence iet pretējā virzienā. Saskaņā ar pašreizējo uztura ziņojumu vairāk nekā puse aptaujāto sevi raksturo kā fleksitārus, kas nozīmē, ka viņi laiku pa laikam apzināti izvairās no gaļas. Veselība spēlē lielāko lomu gandrīz visiem patērētājiem, izvēloties savu ēšanas stilu. Viņi arī augstu vērtē dzīvnieku labturību un norāda, ka vēlas par to maksāt vairāk.
Bagātināt un optimizēt pārbaudītas sistēmas
Attiecībā uz lauksaimniecību, kas atbilst Zaļā kursa mērķiem, pārbaudītās sistēmas tiek pārskatītas un, ņemot vērā sarežģītās savstarpējās attiecības, bagātinātas vai optimizētas ar jaunām vides un uztura pieejām. Tiek izvērtētas ekoloģiskās pēdas un apskatītas visa veida materiālu plūsmas.
Modeļiem, kas attēlo iespējamos nākotnes scenārijus un tādējādi var sniegt ieteikumus rīcībai, vajadzētu palīdzēt sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas formulētos ilgtspējības mērķus.
Vācijā Lauksaimniecības nākotnes komisija šobrīd strādā pie praktiskiem ieteikumiem produktīvai un resursus taupošai lauksaimniecībai. Saskaņā ar Federālās lauksaimniecības ministrijas sniegto informāciju, mērķis ir izstrādāt visaptverošu vienotu izpratni par to, kā vairāk dzīvnieku labturības, bioloģiskās daudzveidības, klimata un vides aizsardzības var apvienot ar pārtikas nodrošinājuma un ekonomiskās dzīvotspējas pamatuzdevumiem.
Tādējādi Nākotnes komisija, kuras uzdevums ir attīstīt turpmāko lauksaimniecības kursu, ir Eiropas stratēģijas "no lauku sētas līdz galdam" "nacionālā māsa".
