Cūkkopība: mazāk amonjaka emisiju no staļļa
Pat vienkāršiem pasākumiem, piemēram, kūtsmēslu atdzesēšanai vai to virsmas samazināšanai, ir pierādīta ietekme: var samazināt kaitīgo gāzu, īpaši amonjaka, emisiju no nobarojamo cūku novietnēm. Šis ir Hohenheimas Universitātes Štutgartē pagaidu rezultāts kopīgajā projektā “Emisiju samazināšana no lopkopības”, saīsināti EmiMin. Ar labu 2 miljonu eiro federālo finansējumu Hohenheimas universitātes apakšprojekts ir pētniecības smagsvars.
Pārmērīga amonjaka un klimatu ietekmējošu gāzu, piemēram, metāna, oglekļa dioksīda un slāpekļa oksīda, ražošana no lopkopības var radīt slogu cilvēkiem, dzīvniekiem un videi. Bet pat ar salīdzinoši vienkāršiem pasākumiem normālos lopkopības apstākļos tos var samazināt, liecina kopprojekta “Emisiju samazināšana lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai” (EmiMin) starprezultāts.
Prof Dr. Hohenheimas universitātes lauksaimniecības inženiere Eva Galmane un viņas komanda pēta, kā nobarojamo cūku stendos var samazināt tirgū pieejamos strukturālos un tehniskos pasākumus, jo īpaši amonjaka emisijas. Pētnieki koncentrējas uz kūtsmēslu dzesēšanu un kūtsmēslu kanāla izmēra samazināšanu, arī kombinācijā ar citiem pasākumiem, piemēram, barošanu.
Viņi pārbauda abu procedūru efektivitāti divās vietās. Katrā gadījumā stabils nodalījums ar iebūvētu samazināšanas mēru tiek salīdzināts ar atsauces nodalījumu bez samazināšanas pasākuma. "Sākotnējie rezultāti liecina, ka abas metodes ne tikai samazina emisijas, bet arī uzlabo stabilu klimatu," saka Prof. Dr. Gallmans. “Sarežģītā lopkopības tehnoloģija nodrošina labu gaisu stallī. Tas nāk par labu dzīvnieku veselībai un labklājībai, kā arī videi.
Galvenā problēma ir amonjaks
Jo īpaši slēgtās, siltumizolētās nobarojamās cūku novietnēs ar pilnībā redeļu grīdām ir lielāks amonjaka emisijas potenciāls. “Tur kūtsmēslus parasti glabā zem redeļu grīdas visu nobarošanas laiku. Šis lielais virsmas laukums kopā ar ilgo uzglabāšanas laiku un lielo uzglabāšanas daudzumu, kā arī salīdzinoši augstām temperatūrām stallī veicina amonjaka emisiju,” skaidro Lilija Vokela, lopkopības sistēmu procesu inženierijas nozares doktorante. Hohenheimas Universitātē.
Tāpēc pētniekus īpaši interesē kūtsmēslu dzesēšanas un kūtsmēslu kanāla izmēra samazināšana slēgtās nobarojamās cūku novietnēs, kur apmaiņa ar apkārtējo gaisu notiek caur ventilatoriem. Viņi galvenokārt paļaujas uz esošo staļļu pārveidošanas risinājumiem. “Saskaņā ar mūsu mērījumiem, kas iegūti tiešā stabilo nodalījumu salīdzināšanā ar un bez reducēšanas tehnoloģijas, amonjaka samazināšanas potenciāls ir no 10 līdz 60 procentiem,” saka prof. Dr. Gallmans. "Protams, detalizēti tas ir ļoti atkarīgs arī no gada laika un nobarošanas fāzes, un gada laikā tas svārstās."
Kūtsmēslu dzesēšana samazina emisijas
Vircas temperatūrai ir liela ietekme uz kaitīgo gāzu veidošanos: “Pazeminot vircas temperatūru zem 15 °C, var samazināt vircā notiekošos ķīmiski bioloģiskos procesus, kas veicina būtisku emisiju samazināšanos. ” skaidro Lilija Vokela.
Viens no veidiem, kā samazināt temperatūru vircā, ir dzesēšanas caurules, kuras tiek iebetonētas vircas kanāla apakšā, kad tiek uzbūvēts stallis. Esošajos staļļos tiek izmantotas dzesēšanas spuras, kas peld kūtsmēslos kūtsmēslu kanālā. "Tos ir viegli modernizēt, un tiem ir pozitīva ietekme uz stabilu klimatu," saka zinātnieks.
Atdzesēts ūdens cirkulē caur ribām slēgtā ķēdē un absorbē siltumu no kūtsmēsliem. Tas atkal tiek izvadīts caur siltumsūkni, un to var izmantot citās staļļa zonās, piemēram, apsildei guļamvietās vai sivēnu audzēšanai. Tādā veidā dzesēšanai nepieciešamo enerģiju var daļēji kompensēt.
Vircas kanāla samazināšana, uzstādot vircas paplātes
Nedaudz lielākām strukturālajām izmaiņām ir nepieciešams uzstādīt daļēju redeļu sistēmu apvienojumā ar kūtsmēslu virsmas izmēra samazināšanu. Dzīvnieku aizgaldi ir sadalīti dažādās funkcionālās zonās. Ar atšķirīgi veidotām gulēšanas, ēšanas un defekācijas vietām dzīvnieki tiek mudināti urinēt un izkārnīties tikai nelielā vietā, kas ir aprīkota ar spraugām.
"Cūkas parasti novieto savu defekācijas zonu tālāk no atpūtas zonas un, ja tām ir iespēja, arī prom no barošanas vietas," saka prof. Dr. Gallmans. “Ja es piešķiru šīs funkcijas atbilstoši un katrai funkcijai piešķiru pietiekami daudz vietas, tad tās to dara pašas.” Tīri nodalījumi var arī samazināt netīrās vai izstarojošās virsmas izmēru un samazināt kaitīgo gāzu veidošanos.
Zem redelēm ir V-veida paplātes, kuru virsmas laukums ir mazāks nekā parastajam mēslu kanālam. Ja šīs tvertnes tiek iztukšotas pēc iespējas biežāk, tiek samazināts ne tikai virsmas laukums, bet arī ievērojami samazināts kūtsmēslu daudzums, kas tiek uzglabāts stallī.
Attiecīgais amonjaka emisiju samazināšanas potenciāls
Abiem pārbaudītajiem pasākumiem ir atbilstošs potenciāls samazināt amonjaka emisijas. "Bet mēs arī redzam, ka vispārējiem apstākļiem ir liela nozīme," skaidro Lilija Vokela: "Daudz kas ir atkarīgs no strukturālajiem apstākļiem, piemēram, cik labi šķidrie kūtsmēsli var izplūst vai uz dzesēšanas spurām var uzkrāties ciets materiāls. Taču savu lomu spēlē arī tas, cik bieži tiek veikta tīrīšana un kā var kontrolēt dzīvnieku uzvedību stallī.
Tālāk tiek novērtēti optimizācijas fāzes dati. Pētnieki pārbaudīja, vai kombinācija ar citiem barošanas pasākumiem vai skābo sūkalu pievienošana kūtsmēsliem ļauj vēl vairāk samazināt emisijas, īpaši stabilos nodalījumos bez strukturāliem un tehniskiem pasākumiem. "Galu galā mums ir jāpiedāvā arī praktiski risinājumi, kurus pirmajā posmā var ieviest ātri un salīdzinoši lēti."
PRIEKŠVĒSTURE: Projekts lopkopības radīto emisiju samazināšanai (EmiMin)
EmiMin tika uzsākta 1. gada 2018. jūlijā, un tā darbība ir paredzēta piecus gadus. Papildus Hohenheimas universitātei alianses partneri ir Lauksaimniecības tehnoloģiju un būvniecības pilnvarotā padome. V. (KTBL), kas arī ir atbildīgs par projektu, Ķīles Kristiana Albrehta universitāte, Bonnas Universitāte, Leibnicas Lauksaimniecības inženierijas un bioekonomikas institūts e.V (ATB) un ZB MED - dzīvības zinātņu informācijas centrs Ķelne. EmiMin projekts tika finansēts, izmantojot līdzekļus no federālās valdības īpašam nolūkam dibinātiem aktīviem Lauksaimniecības pensiju bankā Federālās pārtikas un lauksaimniecības ministrijas (BMEL) vārdā. Projekts kopumā tiek finansēts ar aptuveni 9 miljoniem eiro, no kuriem labi 2 miljoni eiro nonāks Hohenheimas universitātē.
