Darba kvalitāte lielākai produktivitātei un konkurētspējai

Tālākapmācības ietekme, ģimenei draudzīgi pasākumi, darba veselība un drošība

Ja esat apmierināts ar savu darbu, jūs strādājat labāk. Savukārt pēdējos gados darba kvalitāte publiskajās debatēs ir atkāpusies otrajā plānā – vairākkārt tiek runāts, ka "labāk slikts darbs nekā bez darba". Taču labi darba apstākļi atmaksājas: tālākizglītība kā karjeras tramplīns, uzņēmuma bērnudārzs, kas ļauj ātri atgriezties darbā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, vai progresīva darba organizācija, kas neierobežo cilvēku, bet dod lielāku rīcības brīvību, mūsdienās ir kvalitātes kritēriji. kas ne tikai nes labumu personīgās intereses, bet arī uzskatāmi uzlabo uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Darba tirgus eksperts Prof. Dr. Gerhards Bošs, Darba un tehnoloģiju institūta (IAT/Gelzenkirhene) viceprezidents, pašreizējos pētījumos par "Darba kvalitāti".      

Darba "kvalitāti" cita starpā nosaka tālākizglītība, darba drošība, veselības veicināšana utt. Izglītība un apmācība var uzlabot daudzus darba aspektus: samazināt stresu, paaugstinot kvalifikāciju, uzlabot sadarbību ar kolēģiem, veicināt veselību un samazināt nelaimes gadījumus darbā. Papildus "mīkstajiem" faktoriem, protams, ir arī "stingri fakti", piemēram, karjeras izaugsme vai algu paaugstināšana pēc tālākizglītības, un uzņēmumam palielināta produktivitāte. Par spīti personīgajam ieguvumam – tā to redz 70 līdz 90 procenti tālākapmācības pasākumu dalībnieku – daudzi citi iztiek, jo nespēj novērtēt nepieciešamību. Tas jo īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet arī uz nepilna laika darbiniekiem un zemas kvalifikācijas darbiniekiem. "Vēlme un iespējas piedalīties mūžizglītībā ir sadalītas nevienmērīgi," norāda Bošs, kurš ir arī mūžizglītības veicināšanas ekspertu komisijas loceklis. Šeit pastāv draudi, ka veselas darbinieku grupas tiks izslēgtas no mācībām un ilgtermiņā kļūs par riska grupām darba tirgū.

Auch die Arbeitsorganisation wirkt sich auf das Lernen aus: Eine restriktive Arbeitsorganisation, die die Handlungsspielräume der Beschäftigten einengt und ihre Entwicklungspotenziale beschneidet, verursacht nicht alleine hohe Gesundheitskosten, sondern schließt die Beschäftigten auch vom arbeitsplatznahen Lernen aus, vom dem Beschäftigte in innovativen Betrieben profitieren. "Die Erweiterung der Handlungsspielräume in der Arbeitsorganisation spielt  eine Schlüsselrolle bei der Verbesserung der Qualität der Arbeit", so Bosch. Veränderungen in der Arbeitsorganisation, wie die Einführung von Gruppenarbeit, job enrichment oder Rotation, wirken sich direkt auf die Gesundheit aus und rechnen sich - zusätzlich zur Produktivitätssteigerung - durch den verringerten Krankenstand auch für die Unternehmen.

Ein heute immer wichtigeres Kriterium für die Qualität eines Arbeitsplatzes ist die Vereinbarkeit von Arbeitsleben und Familie. In Westdeutschland arbeiten nur 13 Prozent der Mütter von Kindern unter drei Jahren. Die meisten befinden sich im Erziehungsurlaub. Nach dem dritten Lebensjahr des Kindes arbeitet die Mehrheit (59 Prozent) wieder, die meisten von ihnen aber nur Teilzeit. Rund 25 Prozent der Frauen sind dann arbeitslos. In Ostdeutschland kehrt ein wesentlich höherer Anteil der Frauen nach dem dritten Lebensjahr des Kindes in Vollzeitarbeit zurück. Durch das Ausscheiden bzw. die Erwerbsunterbrechung von Eltern kleiner Kinder entstehen einem Betrieb im Durchschnitt Kosten von rd. 35 000 Euro im Jahr. Familienfreundliche Maßnahmen - von Wiedereinstiegsprogrammen über Arbeitszeitregelungen bis zum Betriebskindergarten - führen zwar zu zusätzlichen Aufwendungen, können aber dazu beitragen, die Kosten der Erwerbsunterbrechung erheblich zu senken. Bosch: "Auch hier zeigt sich: Qualität in der Arbeit ist kein Kostenfaktor, vielmehr hilft sie, Kosten zu sparen!" In einer wissensbasierten Ökonomie können Qualität und Quantität nicht gegeneinander ausgespielt werden.

Mehr im Internet unter:

http://iat-info.iatge.de

Quelle: Gelsenkirchen [ Prof. Dr. Bosch ]