Halal-Haram-Hazard

Prasības pārtikai no musulmaņu viedokļa

No aptuveni 1,2 miljardiem musulmaņu visā pasaulē vairāk nekā trīs miljoni dzīvo Vācijā, tā ka vairs nevar runāt par nenozīmīgu minoritāti šajā valstī. Dievbijīgie musulmaņi savā ikdienā un dzīvesveidā ievēro islāma noteikumus, kuros galvenā struktūra ir jēdziens par to, kas ir atļauts un kas ir aizliegts. No musulmaņu viedokļa ēdiens ir vai nu "halal" (arābu valodā "atļauts") vai "haram", proti, neatbilst islāma noteikumiem. Tomēr, ņemot vērā daudzveidīgos ražošanas, uzglabāšanas un sagatavošanas procesus un pieaugošās zināšanas par pārtikas sastāvu, klasifikācija ne vienmēr ir tik vienkārša.

Augu izcelsmes pārtika parasti ir atļauta, izņemot apreibinošus vai toksiskus produktus. Turklāt islāma svētajā grāmatā Korānā ir nosauktas četras galvenās aizliegto ēdienu grupas: kārpas (visi dzīvnieki, kas miruši dabiskā nāvē), plūstošas ​​vai sarecējušas asinis, cūkas un nokauti dzīvnieki, kas tiek iesvētīti citiem kā Dievs. Aizliegtās piedevas var piesārņot un padarīt "haram" atļautos pārtikas produktus. Tam pietiek piem. B. ka tie tiek uzglabāti kopā nepietiekami iepakoti.

Lebensmittel herzustellen und in Verkehr zu bringen, die den religiösen Gesetzen der Muslime gerecht werden, bedeutet für die Lebensmittelindustrie und deren Zulieferer ein Erfordernis, gleichzeitig aber auch eine betriebliche Chance. Um die sichere Herstellung reiner Speisen und Getränke zu garantieren, ist aus dem bereits bestehenden HACCP (Hazard Analysis and Critical Control Points)-System ein HrACCP (Hr = Haram)-Konzept entstanden, das zusätzlich die Anforderungen an Lebensmittel aus muslimischer Sicht berücksichtigt.

Die einzelnen Prinzipien dieses Konzeptes stellt Henriette Bednarszky in der aktuellen Ausgabe von "ernährung im fokus" (Heft 7/2004) vor. Der komplette Beitrag steht auch unter http://www.aid.de/fachzeitschriften/eif.cfm zum kostengünstigen Download bereit.

Quelle: Bonn [ aid - Ruth Blettenberg ]