Liellopu gaļas tirgus Vācijā un ES

Piesardzīgs optimisms

Kaujamo liellopu tirgū pozitīvi pārsteigumi pēdējos gados ir reti. Vācu lauksaimnieki noteikti ir bijuši vēl priecīgāki par fiksētajām cenām buļļiem un kaujamām govīm pēdējo nedēļu laikā. Vietējais piedāvājums nekādā ziņā nebija tik mazs, kā liktos fiksētās cenas. Drīzāk kauju skaits pat diezgan ievērojami pārsniedza iepriekšējā gada vērtības. Lai arī turpmākajos gados jauno buļļu nobarošana Vācijā, visticamāk, turpinās samazināties, ES Komisija savās ilgtermiņa prognozēs ir samērā optimistiska.

Mājlopu skaitīšanas rezultāti no šī gada maija vēl nav pieejami. Tomēr šķiet skaidrs, ka specializētā liellopu nobarošana tika ievērojami samazināta, gatavojoties atsaistīšanai. Pirmie rezultāti no atsevišķām federālajām zemēm liecina, ka jauno buļļu skaita samazināšanās dažos gadījumos ir divciparu procentu robežās. Šāda tendence, iespējams, varētu turpināties līdz gadu mijai. Vismaz par to liecina nemainīgi augstais liellopu kaušanas līmenis Vācijā. Šogad, neskatoties uz mazāko mājlopu skaitu, vidēji nedēļā tika noķerts gandrīz par trim procentiem vairāk liellopu nekā 2003. gadā. Nokauto jauno buļļu īpatsvars palielinājās no aptuveni 40 procentiem martā līdz gandrīz 46 procentiem jūnijā.

Pēc pašreizējām zināšanām, neskatoties uz ļoti zemajām piena cenām pēdējo mēnešu laikā, ir pazīmes, kas liecina par daudz mazāku slaucamo govju skaita samazinājumu, nekā daži novērotāji bija gaidījuši. Iespējams, savu lomu nospēlēja fakts, ka piemaksa par pienu ir atsaistīta tikai, pamatojoties uz individuālās saimniecības references daudzumu, kas bija pieejams 31. gada 2005. martā. Tomēr piemaksām par liellopiem piemēro atskaites periodu no 2000. līdz 2002. gadam.

Labāka pārdošana un gandrīz nekādu krājumu

Līdz šim kaušanas un piegādes apjoms Vācijā ir bijis virs iepriekšējā gada atzīmes un līdz ar to lielāks nekā sākotnēji prognozēts šajā periodā. Tomēr liellopu cenas spēja saglabāties salīdzinoši augstā līmenī. Pat vasaras brīvlaikā cenas necieta ierasto kritumu. Acīmredzot tirgus bez problēmām absorbēja lielāko piedāvājumu. Tostarp, saskaņā ar Patērētāju pētījumu biedrības aptaujām, privāto mājsaimniecību patēriņš bija salīdzinoši ievērojami lielāks nekā gadu iepriekš.

Arī liellopu gaļas eksports acīmredzot attīstījās labāk nekā pērn. Līdz maijam vietējie uzņēmumi ārzemēs tirgoja ap 156.000 15 tonnu liellopu gaļas (produkta svars), kas ir par gandrīz sešiem procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Nedaudz vairāk nekā 244.000 procenti no kopējā eksporta tika pārdoti uz trešajām valstīm, galvenokārt uz Krieviju. Turklāt līdz maijam uz ārzemēm nosūtīti aptuveni 92.000 15 teļu un 31 60 liellopu, kas ir par 40 procentiem un XNUMX procentu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Galvenie teļu pircēji bija Nīderlande un Itālija. XNUMX procenti no kaujamajiem liellopiem tika piegādāti uz trešajām valstīm un XNUMX procenti uz citām ES valstīm.

Arī lielajam intervences krājumu samazinājumam, visticamāk, ir bijusi īpaši pozitīva ietekme uz pieprasījumu liellopu gaļas tirgū. Vajadzība pēc liellopu gaļas pārstrādei un eksportam lielā mērā bija jāapmierina no pašreizējā tirgus. Šis apstāklis, visticamāk, ir nodrošinājis ilgstošu atbalstu ražotāju cenām.

Stingrāks piedāvājums, augošās cenas?

Vidējā termiņā lielākā daļa novērotāju uzskata, ka specializētajā liellopu gaļas ražošanā būs ievērojams kritums, vismaz Vācijā. Pašreizējā pozitīvā cenu attīstība, visticamāk, tik daudz nemainīs. Lai nodrošinātu ienesīgu liellopu nobarošanu bez piemaksām, cenām būtu jābūt daudz augstākām nekā šobrīd.

Vismaz ilgtermiņā gan ES Komisija, gan daži tirgus novērotāji uzskata, ka ir iespējamas augstākas liellopu cenas. Šeit izšķiroša nozīme būs piedāvājuma attīstībai Eiropas tirgū. Pēc ES Komisijas domām, patēriņš vecajā ES diez vai daudz mainīsies. Tālāka patēriņa samazināšanās gaidāma tikai jaunajās ES valstīs. Jaunie ES pilsoņi jau patērē par divām trešdaļām mazāk liellopu gaļas uz vienu iedzīvotāju nekā patērētāji vecajā ES.

Ražošana mazāka nekā patēriņš

Komisijas eksperti sagaida tikai mērenu ražošanas samazināšanos paplašinātajā ES ilgtermiņā. No 2003. līdz 2011. gadam tam nevajadzētu būt pat diviem procentiem. Turpināsies liellopu gaļas ražošanas samazinājums par aptuveni sešiem procentiem, īpaši jaunajās ES valstīs. Tikmēr Briseles eksperti prognozē, ka vecajā ES 2011.gadā ražošana būs gandrīz tikpat liela kā 2003.gadā. Tikmēr piedāvājums varētu ievērojami pieaugt. No 2005. gada Lielbritānijā atkal var tirgot gaļu no kaujamām govīm, kas vecākas par 30 mēnešiem. Neskatoties uz to, liellopu gaļas ražošana Eiropā joprojām atpaliek no patēriņa.

2003. gadā Eiropas patēriņš pirmo reizi pārsniedza ražošanu. Maz ticams, ka tas mainīsies vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka piegādes no ārvalstīm turpina pieaugt. Komisija paredz, ka līdz 2011. gadam imports palielināsies par aptuveni 30 procentiem. Savukārt gaļas eksports šajā periodā sagaidāms aptuveni par ceturtdaļu.

Avots: Bonn [ZMP]