ziņu kanāls

Mājputnu nozares iekļaušana Proviandē

Skats uz gaļas nozari Šveicē

Proviande var atskatīties uz līdzsvarotu un laimīgu gadu. Līdz ar putnkopības nozares iekļaušanu nozares organizācijā Proviande šodien Villhauzā notiekošajā kopsapulcē varētu tikt novērsta tradicionāla plaisa. Tā rezultātā rodas jauni uzdevumi gan komunikācijas, gan tirgus politikas jautājumos. Draudzīga tirgus situācija

Patērētāju draudzīgais noskaņojums gaļai un gaļas izstrādājumiem, realizācijas iespējām pielāgotai lopkopībai un pieprasījumam atbilstošam importam radīja labvēlīgus apstākļus līdzsvarotai kaujamo cūku un kaujamo liellopu tirgus situācijai. Kaujamo liellopu audzētājiem tas nozīmēja augstākas cenas par 3-25% atkarībā no kategorijas. Tādējādi kaujamo liellopu audzētāji guvuši lielākus ienākumus, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Piezīme, tas ir laikā, kad lauksaimniecības politikas ietvars izraisa zemākas ražotāju cenas.

Lasīt vairāk

Jaunums no Raps: burvju savvaļas ķiploku garšvielu eļļa

Dabas smalkā garša grila marinādē - ideāli piemērota gaļas, zivju un makaronu ēdieniem

Viņš ir ķiploku mazais brālis un šobrīd ir ļoti moderns: savvaļas ķiploki. Arvien vairāk šefpavāru atklāj "savvaļas ķiplokus" tā pikantās garšas un daudzveidīgās izmantošanas dēļ. Rapsis tagad ir iemūžinājis savvaļas ķiploku garšu unikālā garšvielu mērcē: Magic savvaļas ķiploku garšvielu eļļa.

Lasīt vairāk

FRoSTA AG kārtējā pilnsapulce 15. gada 2004. jūnijā Brēmerhāfenē

FRoSTA AG finansiālā spēja nostiprinājās, neskatoties uz zaudējumiem - Bez dividendēm par 2003. gadu - Atkal peļņa 1. gada pirmajā ceturksnī

Šodien notikušajā kārtējā pilnsapulcē FRoSTA AG akcionāri, kuros piedalījās 86,54%, ņēma vērā 2003. gada finanšu pārskatos uzrādītos zaudējumus 7,7 miljonu eiro apmērā un lūdza sniegt paskaidrojumu. Vairākums akcionāru piekrita, ka dividendes netiks izmaksātas.

Svarīgākais zaudējumu iemesls bija tas, ka FRoSTA zīmola maiņas plāna rezultātā zīmola pārdošanas apjomi samazinājās no 71 miljona eiro līdz 41 miljonam eiro. Rezultātā bruto peļņa jo īpaši pasliktinājās par 7 miljoniem eiro. No otras puses, reklāmas izdevumi strauji pieauga par 6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdz ar to darbības rezultāts bija pasliktinājies par 13 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

Darba kvalitāte lielākai produktivitātei un konkurētspējai

Tālākapmācības ietekme, ģimenei draudzīgi pasākumi, darba veselība un drošība

Ja esat apmierināts ar savu darbu, jūs strādājat labāk. Savukārt pēdējos gados darba kvalitāte publiskajās debatēs ir atkāpusies otrajā plānā – vairākkārt tiek runāts, ka "labāk slikts darbs nekā bez darba". Taču labi darba apstākļi atmaksājas: tālākizglītība kā karjeras tramplīns, uzņēmuma bērnudārzs, kas ļauj ātri atgriezties darbā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, vai progresīva darba organizācija, kas neierobežo cilvēku, bet dod lielāku rīcības brīvību, mūsdienās ir kvalitātes kritēriji. kas ne tikai nes labumu personīgās intereses, bet arī uzskatāmi uzlabo uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Darba tirgus eksperts Prof. Dr. Gerhards Bošs, Darba un tehnoloģiju institūta (IAT/Gelzenkirhene) viceprezidents, pašreizējos pētījumos par "Darba kvalitāti".      

Darba "kvalitāti" cita starpā nosaka tālākizglītība, darba drošība, veselības veicināšana utt. Izglītība un apmācība var uzlabot daudzus darba aspektus: samazināt stresu, paaugstinot kvalifikāciju, uzlabot sadarbību ar kolēģiem, veicināt veselību un samazināt nelaimes gadījumus darbā. Papildus "mīkstajiem" faktoriem, protams, ir arī "stingri fakti", piemēram, karjeras izaugsme vai algu paaugstināšana pēc tālākizglītības, un uzņēmumam palielināta produktivitāte. Par spīti personīgajam ieguvumam – tā to redz 70 līdz 90 procenti tālākapmācības pasākumu dalībnieku – daudzi citi iztiek, jo nespēj novērtēt nepieciešamību. Tas jo īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet arī uz nepilna laika darbiniekiem un zemas kvalifikācijas darbiniekiem. "Vēlme un iespējas piedalīties mūžizglītībā ir sadalītas nevienmērīgi," norāda Bošs, kurš ir arī mūžizglītības veicināšanas ekspertu komisijas loceklis. Šeit pastāv draudi, ka veselas darbinieku grupas tiks izslēgtas no mācībām un ilgtermiņā kļūs par riska grupām darba tirgū.

Lasīt vairāk

Mikrobu atgriešanās

Pasaules pārtikas tirdzniecības dēļ var atkal uzliesmot jau uzvarētas slimības

Materiāliem pārtikas riskiem, piemēram, piesārņojumam ar dioksīnu vai akrilamīdu, sabiedrības uztverē ir liela prioritāte. Bet bieži vien mikrobu riski rada lielākas bažas veselībai. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, aptuveni 2 miljoni cilvēku katru gadu pasaulē mirst no sabojātas pārtikas. Pat augsto tehnoloģiju Vācijā katru gadu tiek ziņots par aptuveni 200.000 60.000 slimību, no kurām vairāk nekā XNUMX XNUMX izraisa salmonellas.

Eksperti pieļauj, ka faktiskais slimību skaits ir 10 līdz 20 reizes lielāks. Eiropas Savienība nosaka, ka veselības aprūpes sistēmas izmaksas, ko izraisa tikai salmonellas slimības, ir trīs miljardi eiro gadā. "Pārtikas infekcijas," sacīja BfR prezidents, profesors Andreass Hensels 5. Pasaules pārtikas infekciju un intoksikāciju kongresā, "ir globāla problēma. Mēs varam tās novērst tikai ilgtermiņā, ja piemērosim starptautiski vienādi augstus standartus. mūsu pārtikas higiēniskā kvalitāte, ka arvien lielāku nozīmi iegūst jauni patogēni vai atjaunojas reģionāli izskaustās slimības”.

Lasīt vairāk

Austrālijas pētnieki brīdina par "viegliem" produktiem un iesaka vairāk dārzeņu

Jūtieties brīvi pievienot salātiem nedaudz eļļas un ēst mazāk produktus ar zemu tauku saturu. Tā secināts Melburnas Dīkina universitātes pētījumā, kas nupat publicēts žurnālā "Public Health Nutrition". Šis pētījums parāda, ka daudziem pārtikas produktiem ar zemu tauku saturu ir augsts enerģijas blīvums. Salīdzinājumam, aptuveni 50 dārzeņu ēdieniem, kuros bija salīdzinoši liels eļļas daudzums, nebija īpaši augsts enerģijas blīvums.

Pārtikas enerģijas blīvums ir pārtikas enerģijas saturs pēc svara (kJ/g). Austrāliešu diētas enerģijas blīvums (izņemot dzērienus) ir vidēji 5,1 kJ/g. Salīdzinājumam, pētītajiem pārtikas produktiem ar zemu tauku saturu vidējais enerģijas blīvums bija 7,7 kJ/g. Pašreizējais pētījumu stāvoklis liecina, ka cilvēki, visticamāk, pārēdīs un pieņemas svarā, jo lielāks ir viņu pārtikas enerģijas blīvums.

Lasīt vairāk

Kaujamo liellopu tirgus maijā

Neliela piegāde, ierobežots tirdzniecības vietu skaits

Liellopu gaļas mārketings maijā bija lielākoties neapmierinošs, ja neskaita raitu biznesu īsi pirms Vasarsvētkiem. Pārdošanas iespējas gan iekšzemē, gan ārzemēs bija ļoti ierobežotas, un aprīļa beigās/maija sākumā jauno buļļu cenas bija zem ievērojama spiediena. Attiecīgi samazinājās zemnieku vēlme pārdot. Šī piedāvājuma trūkuma dēļ no maija vidus izmaksu cenām bija tendence atkal nostiprināties. Kā jau bija gaidāms, maijā, sākot ganības, kaušanai paredzēto govju piedāvājums samazinājās. Īpaši no mēneša otrās puses kautuvēm bija jāiegulda ievērojami vairāk naudas, lai iegūtu nepieciešamos daudzumus.

Pa pastu pasūtāmo kautuvju un gaļas izstrādājumu ražotņu iepirkumu līmenī vidējais svērtais federālais gaļas tirdzniecības klases R3 buļļiem no aprīļa līdz maijam samazinājās par pieciem centiem līdz 2,44 eiro par kilogramu kautsvara. Tas par diviem centiem nokavēja iepriekšējā gada līniju. Par R3 klases telēm zemnieki vidēji nopelnīja 2,37 eiro par kilogramu, kas ir par trīs centiem vairāk nekā aprīlī un par septiņiem centiem vairāk nekā pirms divpadsmit mēnešiem. Federālais budžets O3 klases govīm palielinājās par deviņiem centiem līdz 1,91 eiro par kilogramu kautsvara un tādējādi par vienpadsmit centiem pārsniedza iepriekšējā gada līmeni.

Lasīt vairāk

Teļa kaušanas tirgus maijā

Pateicoties sparģeļiem: cenas augstā līmenī

Sākoties sparģeļu sezonai, teļa gaļu parasti bija viegli tirgot. Jo īpaši vērtīgas detaļas varētu ātri pārdot. Kaušanai paredzētās teļa gaļas cenas bija zem spiediena aprīļa/maija pārejas nedēļā, taču pēc tam tās lielākoties bija stabilas.

Vidēji svērtajā federālajā apjomā par kaujamiem teļiem kautuves kaušanas svara kilogramā maksāja 4,51 eiro, kas bija par 19 centiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, bet par 66 centiem vairāk nekā pirms gada.

Lasīt vairāk

Knor - Cūkas dzīve televīzijā

 22. jūnijā WDR savā seriālā "Abenteuer Erde" (WDR televīzija, 20.15-21.00) demonstrēs neparastu Maktelda Detmera filmu. Šoreiz runa ir par dzīvnieku, bet ne tik varenu kā lauva vai tīģeris, vai tik iespaidīgu kā zilais valis.Un arī filmas galvenais varonis nav izbāzts. Uzmanības centrā nobarojamā cūka "Knor". Holandiešu kinorežisors Machtelds Detmers to nosauca par Knor, kas vācu valodā nozīmē ņurdēšana.

Filmā ir detalizēti aprakstīta šī viena dzīvnieka dzīve kopš dzimšanas, kā tas pavada savas pirmās dienas fermā, kā selekcionārs pret to izturas, viss, ko veterinārārsts dara. Un viņš pavada Knoru arī 10 nedēļas vēlāk, kad viņa dzīve krasi mainās, jo tagad viņš tiek transportēts uz nobarojamo fermu kopā ar daudzām citām cūkām. Nākamajās 15 nedēļās galvenā uzmanība tiek pievērsta tikai viņa dzīves faktiskajam mērķim: Knoram, tāpat kā aptuveni 1600 cūkām, kas arī dzīvo šajā nobarošanas vietā, galu galā jāsver 110 kg.

Lasīt vairāk

21 pasākums bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanai

10.gada 2004.jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja “Eiropas rīcības plānu bioloģiskajai lauksaimniecībai un pārtikai” ar mērķi veicināt bioloģiskās nozares turpmāko attīstību. Tajā Komisija uzskaita 21 konkrētu pasākumu, kas ietver intensīvu informēšanu par bioloģisko lauksaimniecību, atbalsta pasākumu apvienošanu lauku attīstības ietvaros, ražošanas standartu uzlabošanu un pētniecības darbu intensificēšanu.

Rīcības plāns ir reakcija uz pēdējo gadu straujo bioloģisko saimniecību skaita pieaugumu un pastāvīgi pieaugošo patērētāju pieprasījumu. Tas ir rezultāts plašām apspriedēm ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, tostarp apspriedēm internetā 2003. gadā, uzklausīšanai 2004. gada janvārī un sanāksmēm ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Rīcības plānu paredzēts prezentēt nākamajā Lauksaimniecības padomes sēdē.

Lasīt vairāk