Renāte Künasta reaģē uz foodwatch ziņojumu par šniceli ar nodokļu priekšlikumu

[Pirmā aprīļa diena, 2004]

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1072 reizes

Seminārs māca, kā rīkoties ar biznesa figūrām

Finanšu gada beigās rezultātam jābūt pareizam. Bet kādi ir izšķirošie faktori un kā tos labāk atpazīt, lai savlaicīgi pozitīvi ietekmētu darbības rezultātu? Kā biznesa skaitļus var izmantot kā mērķtiecīgu kontroles elementu pārdošanas veicināšanai? CMA Centrale Marketing-Gesellschaft der Deutschen Agrarwirtschaft mbH un DFV Deutscher Fleischerverband eV savā seminārā "Labāka iespēju atpazīšana – efektīvāka ietekme uz pārdošanu, izmaksām un peļņas normām" uzrunā uzņēmumu īpašniekiem un darbiniekiem, kuriem ir vadītāja atbildība miesnieka tirdzniecībā. Divu dienu seminārā uz šiem un citiem jautājumiem kompetentas atbildes sniedz lektors Manfrēds Gerdemans, kurš pats ir miesnieka meistars un biznesa ekonomists, kurš 25 gadus strādājis par pasniedzēju gaļas nozarē. Jo tikai tie, kas zina skaitļus un zina, kā tos interpretēt, var agrīnā stadijā identificēt problēmas un nākotnē rīkoties savlaicīgi, nevis vienkārši reaģēt.

12. gada 13. un 2004. maijā Hamburgā viss griežas ap pārdošanu, izmaksām un peļņas normām. Ir svarīgi precīzi analizēt sava uzņēmuma skaitļus, datus un faktus, jo precīza uzņēmuma analīze ir pamats pārdošanas rezultāta optimizēšanai. Seminārā dalībnieki praktiski noskaidro, kādus biznesa datus var izmantot, lai jēgpilni salīdzinātu darbības rezultātus vairāku gadu garumā. Jūs uzzināsiet, kādus secinājumus var izdarīt nākotnei, lai labāk pozicionētu savu gaļas veikalu tirgū. Turklāt runātājs veicina kompetentu uzvedību pret bankām. Pateicoties stabilai vadībai un finansējumam, specializēto veikalu bankas vērtē pozitīvāk. Tas savukārt ir priekšnoteikums investīcijām pārdošanas apjoma palielināšanai. Dalībnieki mācās izmantot savus skaitļus, lai argumentētu un pierādītu, kur atrodas viņu pašu uzņēmums un kur jānoved kursam.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1004 reizes

 Kā ziņo Federālais statistikas birojs, saskaņā ar pieejamajiem sešu federālo zemju rezultātiem patēriņa cenu indekss Vācijā 2004. gada martā salīdzinājumā ar 2003. gada martu palielināsies par 1,1% (2004. gada februāris salīdzinājumā ar 2003. gada februāri: +0,9 %).

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir izmaiņas par + 0,4%. Tabakas nodokļa pieauguma (1,2 centi + PVN par cigareti) tīri matemātiskā ietekme uz kopējo indeksu ir +0,2% procentpunkti. Paredzams, ka arī saskaņotais Vācijas patēriņa cenu indekss, kas aprēķināts Eiropas vajadzībām, 2004. gada martā, salīdzinot ar 2003. gada martu, palielināsies par 1,1% (2004. gada februāris: +0,8%). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, indekss pieauga par 0,5%.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 973 reizes

IÖW rīkotājdirektors atbildēja uz mūsu komentāru par Foodwatch šniceles ziņojumu [lasi vēlreiz šeit]. Mēs vēlamies jums sniegt šo atbildi, lai jūs varētu izveidot savu viedokli:

Cienījamais Proellera kungs!

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1042 reizes

Saistībā ar Nīderlandes Bestmeat Company BV veikto Nordfleisch grupas pārņemšanu par jaunajiem CG Nordfleisch AG valdes locekļiem no 50. gada 37. marta tika iecelti Ērihs Gelcs (24) un Ēriks Šotls (2004). Abi pievienojas arī grupas meitasuzņēmuma NFZ Norddeutsche Fleischzentrale GmbH vadībai. Tajā pašā laikā Gölz tika iecelts par CG Nordfleisch AG izpilddirektoru un NFZ Norddeutsche Fleischzentrale GmbH izpilddirektoru.

Gölcs ir apmācīts miesnieks, studējis ekonomiku (agr.) un bijis A. Moksel AG pilnvarotais darbinieks un ģenerāldirektors, kas pieder Bestmeat grupai. Schöttl ir apmācīts vairumtirdzniecības un ārējās tirdzniecības komersants, ieguvis grādu uzņēmējdarbības vadībā (FH) un ilgus gadus bija A. Moksel AG kontroles nodaļas vadītājs.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1646 reizes

Īpaši populārs: "dienas ēdiens"

Ēdnīcas, ēdnīcas un pašapkalpošanās iekārtas ir ļoti iecienītas darbinieku vidū Vācijā, īpaši pusdienās. 2003.gadā šādus piedāvājumus izmantoja trīs ceturtdaļas no visiem cilvēkiem, kuriem darba vietā bija pieejama ēdnīca, ēdnīca vai ēdināšanas automāts. No šiem 13,8 miljoniem cilvēku katrs ēda ārpus mājas vidēji 13,5 reizes mēnesī, katru reizi iztērējot 2,28 eiro. Pēc ZMP un CMA pasūtījuma tirgus izpētes institūta Rolanda Bergera un specializētā žurnāla "GV-Praxis" pētījuma rezultātiem, kopējie izdevumi ēdināšanai darbavietā 2003.gadā veidoja ap 5,12 miljardus eiro.

Gandrīz ceturtā daļa apmeklētāju brokastīs izmantoja ēdināšanu darba vietā; gandrīz katrs sestais, lai nodrošinātu sevi ar pēcpusdienas uzkodām vai vakariņām. Pusdienas veidoja lielāko apmeklējumu daļu — 64 procentus. "Dienas ēdiens" jeb ēdienkartes kombinācijas bija īpaši populāras kampaņās. Lielākā daļa ēdienreižu (75 procenti) tika ēsti tieši ēdamistabā, 25 procenti ēdienu aiznesa uz darba vietu un patērēja.Lielāko segmentu izdevumu ziņā veidoja ēdnīcas ar 79 procentu īpatsvaru pēc apmeklējumu skaita. 65 procentu daļa. Runājot par klientu biežumu, iekārtu tirgus daļa bija 19 procenti un seši procenti pārdošanas apjoma ziņā. Savukārt ēdnīcu tirgus daļa apmeklētāju skaita ziņā bija deviņi procenti, bet pārdošanas apjomā – desmit procenti.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1074 reizes

Zinātnieki no Leibnicas Saldūdens ekoloģijas un iekšzemes zivsaimniecības institūta iepazīstina ar novatorisku pētījumu par hobiju zvejniekiem

Hobiju makšķerēšanas nozīme līdz šim ir bijusi ārkārtīgi zemu novērtēta. Piemēram, Vācijā dzīvojošie brīvā laika makšķernieki no ūdeņiem noķer septiņas līdz desmit reizes vairāk zivju nekā visi šīs valsts ezeru un upju komerciālie makšķernieki. Tas noteica Dr. Roberts Ārlinghauss kā daļa no doktora grāda Humbolta universitātē Berlīnē, ko viņš pabeidza Leibnicas Saldūdens ekoloģijas un iekšzemes zvejniecības institūtā Berlīnē. Kopējo ekonomisko ieguvumu no nekomerciālās makšķerēšanas Vācijā zinātnieks vērtē 6,4 miljardu eiro apmērā gadā. Trešdien, 24. martā Berlīnē, Vācijas Makšķernieku asociācijas (DAV) preses konferencē Roberts Ārlinghauss iepazīstinās ar savu darbu.

Arlinghauss ar studijām ielauza jaunus ceļus. Viņš bija pirmais, kurš sistemātiski pārbaudīja hobiju makšķerēšanas nozīmi. Viņš pievērsās ne tikai ekonomiskajam ieguvumam, bet arī ekoloģiskajiem un socioloģiskajiem aspektiem. Pēc ekspertu domām, viņa darbam Vācijā ir novatorisks raksturs, un tas ir nepārspējams visā Centrāleiropā. Līdz šim ES savā kopējā zivsaimniecības politikā gandrīz nav ņēmusi vērā zvejniecību.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1050 reizes

Vācijas ekonomikas ekonomiskā lejupslīde pēdējā gada laikā ir ierobežojusi patērētāju pieprasījumu pēc bioloģiski ražotas pārtikas; pārdošanas apjomi pieauga tikai nedaudz. Jo bioloģiskā pārtika parasti ir ievērojami dārgāka nekā parastās preces. Kilograms konvencionāli ražota liellopu gaļas sautējuma 2003. gadā maksāja vidēji 8,55 eiro. Pēc ZMP aptaujām, patērētāji par vienu un to pašu bioloģiskās ražošanas produktu maksāja vidēji 14,74 eiro kilogramā, t.i., par labu 70 procentiem vairāk. Cūkgaļas cenu atšķirības bija vēl lielākas. Arī attiecībā uz augļiem un dārzeņiem patērētājiem bieži ir jārēķinās ar bioloģisko produktu cenu piemaksu, kas pārsniedz 50 procentus. Bet ir arī raksti, kuriem "eko piemaksa" ir diezgan ierobežota. Piemēram, litrs svaiga organiskā pilnpiena atgriežamā pudelē pērn vidēji maksāja 1,03 eiro, kas ir tikai par 18 procentiem vairāk nekā salīdzināmam konvencionālam produktam.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1220 reizes

Cūku cenas atguvās visā ES

ES Komisija atcēlusi kopš šā gada janvāra piešķirtās eksporta kompensācijas cūkgaļai. Lēmums ir spēkā kopš 16. marta un ir pamatots ar ievērojamo cūkgaļas cenu atveseļošanos Eiropas Savienībā. ES vidējā puskautas gaļas cena pieauga no 112 eiro par 100 kilogramiem janvāra sākumā līdz aptuveni 135 eiro par 100 kilogramiem marta vidū. Cenu atveseļošanās cita starpā saistīta ar putnu gaļas importa aizliegumu.

ES Komisija janvāra sākumā noteica eksporta kompensāciju 40 eiro par 100 kilogramiem liemeņa pusītēm un 25 eiro par 100 kilogramiem cūkgaļas vēderā. Taču eksporta kompensāciju turpinās maksāt par pārstrādātiem cūkgaļas produktiem.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1011 reizes

Lēna bizness Vācijas olu tirgū

Gaidāmās Lieldienas vēl nav izraisījušas pamatīgu pieprasījuma atdzimšanu, un interese par pirkšanu ir neparasti klusa visos tirdzniecības kanālos. Patērētāju līmenī olas netiek iepirktas vairāk nekā parasti, un pārstrādes uzņēmumi acīmredzot joprojām ir pietiekami aprīkoti. Arī olu krāsotāji nelabprāt pasūta. Šobrīd piedāvājums gandrīz visās svara kategorijās pārsniedz pieprasījumu, tikai baltās olas M svara kategorijā dažkārt ir maz. Pakalpojumu sniedzēji par šīm šķirošanām var iekasēt tikai nedaudz vairāk, pretējā gadījumā cenas īpaši nemainīsies. Tas nozīmē, ka veikalu līmenī pagaidām nekas neliecina par uzcenojumiem saistībā ar brīvdienām.
 
Trīs nedēļas pirms Lieldienām desmit olu paka M svara kategorijā (standarta preces, galvenokārt turētas būros) visā Vācijā vidēji maksāja 1,10 eiro, kas bija pat par 21 centu mazāk nekā janvāra sākumā. Par brīvās turēšanas olām no konvencionālās ražošanas desmit olas maksāja vidēji 1,84 eiro, par pieciem centiem mazāk nekā gada sākumā.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1027 reizes

Spānijas kaujas buļļu audzēšanu vairs nedrīkst finansēt no ES subsīdijām un tādējādi no Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļiem. To Minhenē pieprasīja Bavārijas dzīvnieku labturības ministrs Verners Šnapaufs pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos bija zināms, ka kaujas buļļu audzēšana ir jāatbalsta ar ievērojamiem līdzekļiem arī pēc ES lauksaimniecības reformas. Snapping: "Federālajai lauksaimniecības ministrei Renātei Künastai nekavējoties jāstrādā Briselē, lai nodrošinātu, ka šī finansēšanas prakse, kas ir pretrunā ar dzīvnieku labturību, tiek pēc iespējas ātrāk izbeigta."

Gadu no gada ES aptuveni 22,5 Spānijas kaujas buļļu audzētājiem piešķir līdz 1.200 miljoniem eiro, sacīja ministrs. Snapping: "Vēršu cīņas ir cietsirdība pret dzīvniekiem. Dzīvnieku tiesību aktīvisti visā Eiropā par to ir pamatoti sašutuši. Tas, ka federālā valdība acīmredzot uzskata, ka ES subsidēšanu šai cietsirdībai pret dzīvniekiem ir kaut kas pilnīgi normāls, ir pilnīgi nesaprotami un padara dzīvnieku apsmieklu. Ministrei Künast ir pienākums šeit rīkoties, ja viņa vēlas būt uzticama kā dzīvnieku tiesību aktīviste."

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 979 reizes