Liellopu un gaļas

Gaļas vairumtirdzniecības tirgos pieprasījums pēc liellopu gaļas ir nedaudz palielinājies. Jo īpaši jauno buļļu priekšējās ceturtdaļas un to daļas var pārdot raitāk. Turklāt kampaņās bieži tika reklamētas lētākas patēriņa preces. Liellopu gaļas iepirkuma cenas palika nemainīgas, atsevišķos gadījumos tās nedaudz pieauga. Kautuves līmenī jaunbuļļu cenu augšējai robežai bija jābūt sasniegtai pārskata nedēļā. Reģionāli lopkautuves pat paziņoja par cenu samazināšanu nedēļas otrajai pusei. Ražotāju cenas kaujamām govīm lielākoties nemainījās; tikai daži cenu maksimumi tika nedaudz atņemti. Par R3 klases jaunbuļļiem un O3 klases govīm federālie līdzekļi tāpat kā iepriekšējā nedēļā bija 2,51 eiro un 1,58 eiro par kilogramu kautsvara. Nemainītas cenas atnesa arī liellopu gaļas piegāde pa pastu uz kaimiņvalstīm. Bizness ar trešajām valstīm, īpaši ar Krieviju, ritēja raitāk nekā iepriekš. - Gaidāms, ka nākamajā Rožu pirmdienas nedēļā pieprasījums pēc liellopu gaļas nepalielināsies. Tāpēc cenas, kas tiek maksātas par lieliem liellopiem, labākajā gadījumā saglabāsies. – Mērot pēc gada laika, vairumtirgotāji un miesnieki bija apmierināti ar teļa gaļas pieprasījumu. Teļa gaļas cenas lielākoties palika nemainīgas, tikai atsevišķos gadījumos nedaudz zemākas. Par kaujamiem teļiem, par kuriem tika iekasēta vienota likme, pakalpojumu sniedzēji saņēma nemainīgu summu EUR 4,34 par vienu kilogramu nokautā svara, ņemot vērā federālos līdzekļus, ja tirgus apstākļi bija līdzsvaroti. - Cenas teļu tirgū attīstījās ļoti nevienmērīgi.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 973 reizes

Ministru kabinets lemj par grozījumiem Dzīvnieku slimību likumā

"Ar grozījumiem Dzīvnieku slimību likumā, ko Federālais kabinets pieņēma 18. februārī, tiek radīti tālejoši noteikumi, lai cīnītos pret ļoti lipīgām dzīvnieku slimībām," Berlīnē sacīja Federālās patērētāju aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Millers. "Līdzšinējā pieredze liecina, ka šo slimību gadījumā iestādēm ir jārada iespēja rīkoties ātrāk nekā iepriekš un saņemt turpmākas iejaukšanās iespējas. Tagad tas ir noticis." Likumprojekts tiks nodots apspriešanai Federālajai padomei un Bundestāgam. Paredzams, ka izmaiņas stāsies spēkā šovasar.

Jaunajā Dzīvnieku slimību likumā jo īpaši ir iekļautas uzlabotas atļaujas

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 962 reizes

Pašreizējie skaitļi no novērošanas Bādenē-Virtembergā

Arvien vairāk sojas un kukurūzas produktu tiek piesārņoti ar ģenētiski modificētām sastāvdaļām. Tomēr ļoti zemā līmenī. Gēnu inženierija vēl nav aktuāla, īpaši attiecībā uz bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti no kukurūzas un sojas, taču arī šeit tā vairs nav pilnīgi bez "gēnu inženierijas pēdām". Kur uzraudzība joprojām atrada to, ko tā meklēja, un kādas ir jauno marķēšanas noteikumu pārskatīšanas stratēģijas?

Freiburgas CVUA laboratorija, kas ir centralizēti atbildīga par Bādenes-Virtembergas uzraudzību, lai noteiktu ģenētiskās modifikācijas pārtikā un sēklās, tagad ir iesniegusi 2003. gada rezultātu novērtējumu:

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1059 reizes

Atkal lielākas tirgus daļas ES?

Krievija pārskatāmā nākotnē joprojām būs viens no svarīgākajiem noieta tirgiem starptautiskajā cūkgaļas tirdzniecībā. Importa kvotu ieviešana 2003. gadā to neko nemainīja. Rietumeiropas piegādātāji līdz ar to ir zaudējuši tirgus daļas konkurentiem no Brazīlijas, Polijas un Ķīnas. Savukārt 2004. gadam paplašinātās ES valstīm tika piešķirtas salīdzinoši augstas importa kvotas. Tas šogad uzlabos pārdošanas iespējas Krievijas tirgū.

2003. gadā Krievija no savas produkcijas spēja segt tikai trīs ceturtdaļas no cūkgaļas vajadzībām. Visā pasaulē Krievijas tirgus ieņem otro lielāko cūkgaļas importa apjomu aiz Japānas un pat pirms ASV; 2003. gadā tas bija aptuveni 600.000 2002 tonnu; tomēr, salīdzinot ar 200.000. gadu, tas ir samazinājums par gandrīz 25 2003 tonnu jeb 337.500 procentiem. Tomēr kopējais importa apjoms XNUMX. gadā krietni pārsniedza tarifu priviliģēto kvotu XNUMX XNUMX tonnu apmērā. Importa ierobežojumi stājās spēkā tikai aprīlī un atsevišķos gadījumos tikai no augusta. Turklāt NVS valstis ir atbrīvotas no šī pasākuma.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1030 reizes

Tiešo tirgotāju īpatsvars samazinās

Lielāko daļu olu patērē Vācijas patērētāji pārtikas mazumtirdzniecības nozarē; 2003 apvienoja 72 5,2 un 62 miljardus vienību. Diskontē- tāju īpatsvars bija lielāks par 30,8 procentiem; Aldi gada laikā bija jāpieņem ievērojami zaudējumi. Pirmo reizi 2003 pārspēja 31,6 olu pirkumus XdiXX ar 27,6 procentuālo daļu. Hipermārketos XNUMX procenti sedza olas, tradicionālajā pārtikas mazumtirdzniecībā un lielveikalā vēl desmit procentus.

Patērētāju orientētie pārdošanas kanāli pagājušajā gadā joprojām izmantoja 28 procentus no patērētājiem. Lai gan iknedēļas tirgiem, pārdošanas apjomiem mājsaimniecībās un tiešo patēriņa preču pārdevējiem joprojām ir svarīga loma, ilgtermiņā šī grupa zaudē tirgus daļu pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1022 reizes

Zentralverband Naturdarm e. V. atbalsta apbalvošanas ceremoniju kā ilggadējs sponsors

19. februārī karnevāla biedrība "Schlotte eV" trīspadsmito reizi piešķīra Pfalcas elektorātu "Saumagen-Orden". Šogad balvas ieguvēja ir aktrise Marija Luīze Marjana, kas cita starpā pazīstama kā "Mutter Beimer" no televīzijas seriāla "Lindenstrasse".
 

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1144 reizes

Pagājušajā 2003. gadā Abraham atkal ziņo par ļoti veiksmīgu biznesa attīstību. Neapstrādāta šķiņķa tirgus līderis palielināja pārdošanas apjomu par 11 procentiem līdz 147 miljoniem eiro. Ar 3,4 miljoniem saražotu šķiņķu uzņēmums Seevetal uzstādīja jaunu rekordu – apjoma pieaugumu par 13 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Abraham vadība ar (no kreisās) Jirgenu un Ralfu Abrahamu un Heineru Zajoncu var būt apmierināta ar 2003.g.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1380 reizes

Bruto peļņa dažkārt negatīva 2003. gadā

Paraugaprēķini liellopu nobarošanas ekonomiskajiem rezultātiem 2003. gadā liecina, ka Vācijas buļļu nobarotāji no janvāra līdz martam bez piemaksas realizēja tikai pozitīvu bruto peļņu (ieņēmumi no kaušanas mīnus izmaksas par barību un teļiem). 2003. gada aprīlī bruto peļņa bija negatīva; ieņēmumi no kaušanas buļļiem vairs nesedza izdevumus par galvenajām barības un teļu izmaksu pozīcijām. Cita veida izmaksu kompensēšana bez piemaksas nebija iespējama.

Nelabvēlīgie ekonomiskie rezultāti buļļu nobarošanā, no vienas puses, ir saistīti ar lielākām izmaksām par lopu teļiem: salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nobarojamajiem jaunlopiem 2003.gadā bija jāiegulda vidēji par aptuveni 36 eiro par teļu vairāk. No otras puses, ieņēmumi no jaunbuļļu pārdošanai ilgstoši bija zem spiediena: no marta līdz augustam jaunbuļļu cenas īslaicīgi bija par 50 centiem par kilogramu zemākas nekā iepriekšējā gadā. Šim cenu kritumam bija vairāki iemesli:

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1401 reizes

Februārī mazumtirdzniecības cenas turpināja samazināties

Patlaban pietiekams standarta olu piedāvājums nozīmē, ka Vācijas patērētāji šobrīd var iegādāties lētāk nekā līdz šim: par M svara kategorijas standarta preču desmit paku (pārsvarā no audzēšanas būros) tagad jāmaksā tikai vidēji 1,17 eiro. ; Gada sākumā šī vidējā cena veikala līmenī vēl bija 1,31 eiro. Savukārt olu piedāvājums no parastajām brīvās turēšanas un kūts sistēmām nav tik bagātīgs. Par to veikalos tiek piemērotas līdzīgas cenas kā iepriekš. Par desmit brīvi turētām M svara kategorijas olām vidēji bija 1,88 eiro, par būru olām vidēji tika iekasēts 1,71 eiro.

Patērētājiem draudzīgā cenu attīstība ir saistīta ar salīdzinoši klusu biznesu. Jo pieprasījums šobrīd nav īpaši spirgts ne patērētāju sektorā, ne olu produktu rūpniecībā un krāsošanas rūpnīcās. Arī eksporta iespējas ir ierobežotas. Situācija, visticamāk, mainīsies marta gaitā, īpaši attiecībā uz Lieldienām aprīļa pirmajā pusē. Tad interesei par olu pirkšanu vajadzētu pieaugt visos līmeņos. Varbūt tad cenas atkal celsies.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1019 reizes

Provizoriskā piegādes bilance 2003. gadam

Putnu gripas sekas 2003. gada pavasarī ir skaidri atspoguļotas provizoriskajos skaitļos par Nīderlandes mājputnu tirgu, ko tagad iesniegusi Produktu padome: mājputnu gaļas ražošana pagājušajā gadā samazinājās par aptuveni 517.000 27 tonnām, par 2002 procentiem salīdzinājumā ar 45. gadu. Nīderlandes produkcija bija pietiekami laba, lai apmierinātu vietējās vajadzības; tomēr pašpietiekamības pakāpe saruka par 149 procentpunktiem līdz 2003 procentiem. 346.000. gadā patēriņš samazinājās par pieciem procentiem līdz XNUMX XNUMX tonnām mājputnu gaļas.

Neskatoties uz ražošanas zaudējumiem, Nīderlande 2003. gadā joprojām bija mājputnu neto eksportētāja. Savukārt putnu gaļas eksports sarucis par 15 procentiem līdz 649.000 72 tonnu. Dzīvu mājputnu eksports samazinājās vēl krasāk - par 20.000 procentiem līdz XNUMX XNUMX tonnu. Iemesls tam cita starpā bija īslaicīgs dzīvu mājputnu pārvietošanas aizliegums putnu gripas dēļ.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 956 reizes

Federālie pilsoņi tālu aiz muguras

Liellopu un teļa gaļas patēriņš ES 2003. gadā (aplēsts), kg uz vienu iedzīvotāju

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1012 reizes