Koronas slimība: nepietiekams uzturs un nepietiekams uzturs ir riska faktori
Īpaši COVID-19 riskam pakļauti cilvēki, kuriem ir tendence uz nepietiekamu uzturu vai nepietiekamu uzturu vecuma un iepriekšējo slimību dēļ vai kuriem tas attīstās vai pasliktinās intensīvās terapijas laikā. Tas varētu ietvert pat bērnus, brīdina Prof. Dr. medicīnas Stephan C. Bischoff no Hohenheimas universitātes Štutgartē. Tāpēc uztura speciāliste iesaka ārstiem sekot līdzi arī uztura stāvoklim. Viņš brīdina cilvēkus, kuri ir pakļauti riskam, veikt profilaktiskās apskates. Prof. Bišofs tagad ir publicējis turpmākus ieteikumus kā starptautiskas autoru grupas dalībnieks rokasgrāmatā ar 10 praktiskiem ieteikumiem. Ekspertu ieteikuma iniciators ir Eiropas Klīniskā uztura un metabolisma biedrība (ESPEN) sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO).
Papildus cilvēkiem, kuru imūnsistēmu jau ir novājinājis vecums un iepriekšējās slimības, īpaši COVID-19 risks ir cilvēkiem, kuri ir nepietiekami vai nepietiekami baroti. "Pacienta labs uztura stāvoklis ievērojami samazina iespējamību, ka slimība var attīstīties smagai, attīstot neatgriezeniskus bojājumus vai pat nomirt," uzsver prof. Bišofs no Hohenheimas universitātes.
Tomēr uzturēšanās intensīvās terapijas nodaļā, kas var kļūt nepieciešama smagu elpceļu slimību dēļ, bieži izraisa nepietiekamu uzturu un nepietiekama uztura veidošanos vai pasliktināšanos COVID-19 pacientiem iekaisuma procesu dēļ. Lai gan vīruss galvenokārt skar elpceļus, slimību var pavadīt arī slikta dūša, vemšana un caureja, kas arī pasliktina ēdiena uzņemšanu un izmantošanu. Rezultātā organisms arvien vairāk noārda skeleta muskuļus, kas savukārt var izraisīt dzīves kvalitātes pazemināšanos, papildu saslimšanas vai pat invaliditāti – un tas vēl ilgi pēc ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļā. Tomēr prof. Bišofs brīdina domāt ne tikai par gados vecākiem cilvēkiem: “Mūsu sabiedrībā nepietiekams uzturs un nepietiekams uzturs, kā arī aptaukošanās ir diezgan aktuāla parādība pat bērnu vidū. Ar šo iepriekšējo iedarbību palielinās vīrusu pneimonijas un dzīvībai bīstamas infekcijas gaitas risks.
Tāpēc uztura speciāliste pieprasa: "Nepietiekama uztura un nepietiekama uztura profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai regulāri jābūt katra Covid-19 pacienta ārstēšanas neatņemamai sastāvdaļai."
Riska grupā esošajiem cilvēkiem vajadzētu pievērst uzmanību savam uzturam jau pirms saslimšanas
Ir arī svarīgi, lai cilvēki, kas ir pakļauti riskam, pievērstu lielāku uzmanību savam uztura stāvoklim, īpaši, gatavojoties iespējamai Covid-19 slimībai. "Ideālā gadījumā cilvēkiem ar zināmu nepietiekamu uzturu vai nepietiekama uztura risku vajadzētu sniegt atbalstu pieredzējušiem uztura speciālistiem vai ārstiem," iesaka prof. Bišofs. Viņi var arī novērtēt, cik lielā mērā ikdienas uztura papildināšana ar vitamīniem un minerālvielām ir nepieciešama, lai panāktu optimālu aizsardzību pret infekcijām.
Taču prof. Bišofs nevar piekrist tēzei, ka vitamīnu pārdozēšana ir īpaša aizsardzība. “Svarīgi ir novērst un ārstēt mikroelementu trūkumus. Tomēr nav pierādītu pierādījumu tam, ka mikroelementu ikdienas lietošana lielās devās labi barotiem, veseliem indivīdiem novērš inficēšanos ar COVID-19 vai uzlabo slimības progresēšanu,” uzsver prof. Bišofs.
Karantīnā esošajiem pacientiem regulāri jāvingro
Regulāras fiziskās aktivitātes pacientiem, kuri atrodas karantīnā iespējamās Covid-19 dēļ, ir tikpat svarīgas kā uzturs. “Tomēr 14 dienu mājas karantīna veicina mazkustīgu vai guļošu dzīvesveidu, piem. B. televizora vai datora priekšā. Līdz ar to samazinās regulāras fiziskās aktivitātes un līdz ar to arī enerģijas patēriņš,” brīdina prof. Bišofs.
Tāpēc karantīna var izraisīt hronisku slimību saasināšanos, svara pieaugumu, skeleta muskuļu sabrukumu un samazinātu imūnreakciju. Tas savukārt palielina saslimšanas risku starp neinficētiem cilvēkiem, kas atrodas karantīnā.
Regulāri treniņi mājās ar dažādiem vienkāršiem un viegli izpildāmiem vingrinājumiem jau nāk par labu fiziskās sagatavotības līmeņa uzturēšanai. Šeit z. B. stiprināšanas vingrinājumi, līdzsvara treniņi, stiepšanās vingrinājumi vai attiecīgā kombinācija.
Papildu ieteikumi par uzturvielām un ārstēšanu pašreizējā publikācijā
Papildu ieteikumi un, galvenais, konkrēti ārstēšanas ieteikumi praktizējošiem ārstiem ir atrodami rokasgrāmatā, ko prof. Bišofs publicējis kā Eiropas Klīniskā uztura un metabolisma biedrības (ESPEN) starptautiskas komandas loceklis. Publikācija parādījās žurnālā Clinical Nutrition.
PAMATOJUMS: Eiropas Klīniskā uztura un vielmaiņas biedrība (ESPEN)
Vairāki tūkstoši medicīnas speciālistu no visas Eiropas ir pulcējušies ESPEN, pasaulē lielākajā uztura medicīnas speciālistu sabiedrībā. Tās mērķis, cita starpā, ir izplatīt zināšanas par cilvēka vielmaiņu un klīnisko uzturu kopumā, un jo īpaši par parenterālo un enterālo uzturu. Šajā nolūkā tā atbalsta eksperimentālos un klīniskos pētījumus, veicina kontaktus starp pētniekiem un ārstiem un aizstāv augstus ētikas standartus praksē un pētniecībā.
Ekspertu saraksts: Korona krīze un tās sekas
Globālajai koronapandēmijai jau ir krasas sekas: izglītības nozare, ekonomika, darba pasaule kopumā, bet arī cilvēku mijiedarbība pēc krīzes, iespējams, būs citāda nekā iepriekš. Lai to varētu saprātīgi risināt, zinātniskie fakti ir svarīgāki nekā jebkad, gan pašā krīzē, gan laikā pēc tam. Hohenheimas universitātes eksperti sniedz informāciju par dažādiem Koronas krīzes aspektiem un tās sekām. Rezultāti un eksperti: www.uni-hohenheim.de/expertenliste-corona-rise
