Bankrota prognozēšana tikai ar vienu parametru
Rostokas statistiķis iesaka bankām: neaizmirstiet Mertonu!
Labas ziņas bankām: Cīņā par adekvātu kapitāla pietiekamību vairākkārt tiek norādīts uz bankrotu augsto sarežģītību un sūdzas par pieaugošo matematizāciju. Bet varbūt viss tomēr nav tik slikti. "Pietiek ar vienu parametru, lai adekvāti prognozētu parādnieku maksātnespējas iespējamību," saka Prof. Dr. Rafaels Veisbahs Rostokas Universitātes Ekonomikas institūta pētījumā.
Jautājums par valsts un banku pārmērīgām parādsaistībām ir kļuvis par sāpīgu un mūžīgu problēmu. Un pat oficiālā statistika neko labu neliecina. Lai gan 1000. gados tikai viens no 1960 Vācijas uzņēmumiem bankrotēja gadā, šobrīd tas notiek vienā no 100. Maksātnespējas līmenis ir pieaudzis desmitkārtīgi. Vēl jo svarīgāk ir, lai bankas, mūsu sabiedrības “riska buferi”, varētu paredzēt savu parādnieku maksātnespēju. Aptuveni 8000 uzņēmumu vēsturiskās norises analīze lika Rostokas statistiķim Rafaelam Veisbaham no Ekonomikas institūta secināt, ka bankām ir vērts pētīt pat šķietami vienkāršas ekonomikas teorijas, ja tās izmanto skaitļus savās milzīgajās datubāzēs, lai tās parādītu. līdz šim ar savām ekonomikas teorijām Vēlas slēgt kapitālu. Ekonomiskais kapitāls ir pašu kapitāla vērtība, kas bankai ir jāaizsargā pret savu bankrotu tās parādnieku bankrota, bēdīgi slavenā domino efekta, rezultātā.
Bankām, protams, ir iekšējie kvalitatīvie ekspertu atzinumi par saviem parādniekiem. Bet kā to pārvērst par kvantitatīvu, t.i., skaitlisku, aizdotās naudas zaudējuma parametru? Viedokļi par to atšķiras, daudzi pētnieki dod priekšroku augstas dimensijas modeļiem. Svarīgs starpposms ceļā uz matemātiski vienkāršu procedūru bija atziņa, ka (kvantitatīvu) metriku var formulēt arī no banku analītiķu kvalitatīvajiem novērtējumiem. "Tāpat kā attālums starp divām braucošām automašīnām ir viegli izmērāms un sniedz priekšstatu par to, kad ir sagaidāms trieciens, var izmērīt arī attālumu starp aizņēmēju un viņa saistību nepildītāju," pārliecināti saka Veisabahs.
Kā raksta prof. Veisbahs rakstā, kas tikko publicēts prestižajā Korejas Statistikas biedrības žurnālā, ekonomiskā līdzsvara teorija ir radījusi ievērojamu vienkāršošanu. 1974. gada līdzsvara modelis parādnieku kredītriskam liecina, ka maksātnespējas prognozēšanai pietiek ar zemas dimensijas aprakstu. Tās autoram Robertam Mērtonam 1997. gadā tika piešķirta Nobela prēmija ekonomikā. Profesoram Veisbaham šobrīd izdevies parādīt, ka ilgtermiņa maksātnespējas prognozei lielā mērā pietiek ar tikai vienu parametru, proti, īstermiņa iespējamību tā dēvēto reitingu klasi mainīt par vienu pakāpi uz augšu vai uz leju. “Tas, ka šādus zemu izmēru modeļus var viegli un droši kalibrēt, ir pozitīva blakusparādība. Tas vieš cerību, jo nesen pat modeļi ar miljonu parametru vairs nebija nekas neparasts, ”sacīja Veisabahs. Viņa secinājums: "Neaizmirsti Mertonu mani!"
literatūra:
http://dx.doi.org/10.1016/j.jkss.2011.05.001
Avots: Rostoka [Universitāte]
