Nepietiekami izmantota pakāpeniska reintegrācija
Sirdslēkmes, vēzis, muguras problēmas vai depresija parasti ir diagnozes darbiniekiem, kuri ir slimības atvaļinājumā ilgāk par sešām nedēļām gadā. Lai gan viņi veidoja tikai aptuveni piecus procentus no aptuveni 3,9 miljoniem darbnespējas gadījumu 2011. gadā, viņi bija atbildīgi par gandrīz pusi no 51 miljona prombūtnes dienu, liecina pašreizējais Techniker Krankenkasse (TK) veselības ziņojums. Personīgu likteņa triecienu pavada ilgstoša darba pārtraukums, ko bieži vien nav viegli kompensēt. Tādēļ veselības apdrošināšanas sabiedrības piedāvā tā saukto pakāpenisku reintegrāciju.
"Pacients var izmēģināt, ko viņš var darīt bez spiediena, ka viņam nekavējoties jāatsāk darboties pilnībā," saka Inken Holldorf, TK slimības pabalstu eksperts. Tomēr šī iespēja joprojām netiek izmantota. 2011. gadā to izmantoja aptuveni 27.000 15 TK apdrošinājuma ņēmēju visā valstī. Tas atbilst 19 procentiem ilgstošu pacientu. Viszemākais rādītājs bija Berlīnē — deviņi procenti, bet augstākais — Bādenē-Virtembergā — XNUMX procenti. "Pāreja no slima uz veselu ir plūstoša. Tāpēc gribētos, lai vairāk ilgstoši pacienti izmantotu šo iespēju pārbaudīt savu noturību," skaidro TK eksperte.
Konsultējoties ar pacientu, ārstējošais ārsts sastāda reintegrācijas plānu, kurā precīzi norādīts, cik stundu viņš var strādāt noteiktā laika periodā. Šo plānu iesniedz darba devējam un veselības apdrošināšanas sabiedrībai un vajadzības gadījumā koriģē. "Sākotnēji darbinieks strādā tikai dažas stundas dienā. Nākamajās četrās līdz astoņās nedēļās slodze palielinās līdz pilnam darba laikam," stāsta Holdorfs. Reintegrācijas laikā pacients joprojām tiek uzskatīts par darba nespējīgu, tāpēc viņš parasti turpina saņemt slimības pabalstu. Slimības naudu aptur vai attiecīgi samazina tikai tad, ja darba devējs brīvprātīgi piekrīt maksāt algu vai ja pašnodarbinātais gūst ienākumus. Par vienu un to pašu slimību slimības pabalstu izmaksā līdz 78 nedēļām trīs gadu laikā.
Pat ja pacients ir izgājis ambulatoro vai stacionāro rehabilitāciju uz pensiju apdrošināšanas rēķina, viņš var atgriezties darbā ar pakāpenisku reintegrāciju. Parasti par rehabilitācijas iestādi atbildīgais ārsts pēc tam sastāda reintegrācijas plānu. Slimības naudas vietā pensiju apdrošināšana pacientam izmaksā pārejas pabalstu, līdz viņš atkal saņem pilnu algu.
Avots: Hamburg [TK]
