DLG Pārtikas dienas 2012: "Koncentrēšanās uz saziņu par pārtiku"
DLG Pārtikas dienas Darmštatē — kā reaģēt uz uzticības krīzi? - Darmštatē tika apspriesti 450 dalībnieki no visām pārtikas nozarēm
Pēc "svaiguma" un "cenas", "uzticība" ieņem trešo vietu starp svarīgākajiem kritērijiem, pērkot pārtiku. Tomēr gandrīz 60 procenti vāciešu neuzticas pārtikas rūpniecībai. Biedējošs skaitlis, kas liek pārtikas ražotājiem "atbrīvoties no informatīvā strupceļa", sacīja DLG prezidents Karls Albrehts Bartmers DLG Pārtikas dienās, kas notika 17. un 18. septembrī Darmštatē. Divu dienu laikā 450 dalībnieki no visām pārtikas nozares jomām apsprieda aktuālās tēmas un stratēģijas. Lielā plenārsēdes pasākuma galvenā tēma DLG Pārtikas dienu otrajā dienā bija "Ēdienu komunikācija".
DLG Pārtikas dienas šogad atkal bija tikšanās vieta un diskusiju forums pārtikas industrijai no visas Vācijas. Plenārsēdē, divos sensoru tehnoloģiju forumos un "Labāko no labākajiem" apbalvošanas ceremonijā šogad piedalījās ap 450 dalībnieku. Noslēdzošā lielā plenārsēdes uzmanības centrā bija tēma "pārtikas komunikācija" un no tās izrietošie izaicinājumi pārtikas ražotājiem.
Pašreizējais patērētāja attēls
Jautājums par to, cik lielā mērā "patērētājam" ir vajadzīga aizsardzība, atkal ir aktuāls vairākus gadus. Kopš 90. gadu vidus tiesu prakse ir balstīta uz vidusmēra patērētāja modeli, kurš iziet cauri patērētāja dzīvei ar "vidēju interesi un informāciju" un nodarbojas ar informāciju par produktu, skaidro Dr. Markuss Grūbe, advokāts Krell Weyland Grube. Tomēr kopš 2009. gada privātās un valsts iniciatīvas Vācijas Federatīvajā Republikā ir izvirzījušas jautājumu par patērētāju aizsardzības nepieciešamību un ar Eiropas iestāžu starpniecību atkal padarījušas šo jautājumu par Eiropas mēroga jautājumu. Uz šī fona jāskatās arī pašreizējās diskusijas par pārtiku un tās ražošanu.
Centrālās patērētāju problēmas: uzticēšanās, izcelsme, atvērtība
Johanness Dorns, Rheingold kvalitatīvās tirgus un mediju analīzes institūts, šobrīd patērētājiem svarīgākās vērtības saskata tādās jomās kā "uzticība", "izcelsme" un "atvērtība" un tādējādi arī kvalitāte. Pasaulē, kas kļūst arvien sarežģītāka un nekontrolējamāka, uztura un līdz ar to arī pārtikas jautājumi kļūst arvien svarīgāki kā jautājumi, kurus joprojām var ietekmēt. Patērētāji būtu attiecīgi kritiski pret pārtiku un tās ražotājiem.
Prognoze, ko atbalsta arī pirmo reizi DLG Pārtikas dienās prezentētā DLG pētījuma "Pārtikas komunikācija" rezultāti: Jautājot par svarīgākajiem kritērijiem, pērkot pārtiku, aspekti "svaigums" (95% ) un "Cena" (81%) ir pirmajā vietā. Trešajā vietā kā svarīgs lēmuma kritērijs, izvēloties ēdienu, seko "uzticība" (78%), kam seko tēmas "izcelsme", "uzturvērtības" un "reģionālums". Tomēr aptaujātajiem patērētājiem "uzticība" ir arī svarīgāka nekā "kontrole" (62%) un "caurspīdīgums" (62%). Pastāv atšķirības "uzticībā" attiecībā uz sociālo šķiru un dzimumu. Vīrieši vairāk uzticas valstij un medijiem, savukārt sievietes vairāk uzticas pārtikas nozarei. Uzticības pamatā ir pagātnes pieredze, pat ja tā ne vienmēr ir jūsu pašu. Papildus patērētāju pārbaudēm un neatkarīgu institūtu brīvprātīgām kontrolēm un ziņojumiem plašsaziņas līdzekļos, tas ietver arī iepakojuma deklarācijas un korporatīvās kampaņas, piemēram, "caurspīdīgo uzņēmumu" vai "Atvērto durvju dienu".
"Kontrole un caurspīdīgums uzreiz nerada lielāku uzticību," rezumēja Ginters Nesels, aģentūras gaume (Offenbach), kas ir viens no galvenajiem pētījuma rezultātiem. Drīzāk tas prasa vēl lielāku kontroli un vēl lielāku pārredzamību. Uzņēmumiem ir jāizturas pret patērētājiem kā vienlīdzīgiem: kopīgs vērtību kopums rada uzticību un stiprina attiecības ar klientiem. "Pamatā katrs vēlas uzticēties, jo tas atvieglo ikdienu. Patērētāji pārsvarā piedod atklātu un godīgu saziņu par vājo vietu un kļūdu atzīšanu, jo tas rada uzticību," saka Nesels.
Tuvāk patērētājam
Pēc Andreasa Severina domām, pārtikas rūpniecības uzņēmumiem ir jāsamazina attālums no klienta un (atkal) jāiemācās meklēt tuvumu patērētājam; Sabiedrisko attiecību aģentūru savstarpējo attiecību līdzstrādnieks. Sociālā tīkla dinamika prasa pārorientāciju: "Zīmoliem ir jāpārveido sevi par sociālajiem dalībniekiem un jāpārliecina ar attieksmi! Iestudējums noved pie malas," ir viens no Severina ieteikumiem. Tas ietver arī plašsaziņas līdzekļiem ticamu informācijas klāstu. Jo krīze medijos, pēc Severina domām, veicina arī pārtikas rūpniecības krīzi. Koncentrācijas procesi un darbinieku skaita samazināšana izdevniecībās radīja vājās vietas pētniecībā un palielināja saskaņu iespējamo skandālu ziņojumu izplatīšanā.
Pārtikas un vairāk pārtikas inovāciju centra rīkotājdirektorei Karīnai Tišerei lielāka tuvība patērētājam nozīmē arī receptes un tūlītējas produkta prezentācijas caurspīdīgumu un uzticamību. Galu galā patērētāji mūsdienās arvien kritiskāk raugās uz pārtikas sastāvu. Svarīgi ir arī ātri un konsekventi reaģēt uz kritiskām situācijām. Lai to izdarītu, uzņēmumiem būtu jāizveido atbilstošas iekšējās struktūras un jāizveido tīkls, kas ļautu tiem ātri reaģēt.
Prof Dr. Ahims Stībings, Lemgo Ostvestfālenes-Lipes Lietišķo zinātņu universitātes gaļas tehnoloģiju profesors, norāda, ka pārtikas ražotājiem turpmāk būs skaidrāk jāsazinās. Tas nozīmē labāk izskaidrot procesus pārtikas rūpniecībā un saprotamāk izstrādāt atsauci uz zinātnes atziņām un ieguvumiem patērētājam. Šim dialogam ir svarīgi izveidot neitrālas platformas, kurās bez aizspriedumiem var apspriest pretrunīgus viedokļus.
Avots: Darmštate [DLG]
