Gaļas patēriņš samazinājies
Saskaņā ar Federālā lauksaimniecības informācijas centra (BZL) vakar publicētajiem datiem gaļas patēriņa kritums Vācijā turpinājās arī 2023.gadā. Gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 51,6 kilogrami, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, atkal samazinājies par aptuveni 0,4 kilogramiem, kas ir nedaudz mazāk nekā 2022. gadā. 2018. gadā gaļas patēriņš bija 61 kilograms. Kopš tā laika tas ir pastāvīgi sasniedzis jaunus zemākos punktus šajā valstī - uztura organizācijai ProVeg tas ir skaidrs pierādījums: uztura pāreja uzņem apgriezienus.
"Piecus gadus ilgā gaļas patēriņa samazināšanās ir iepriecinoša zīme," saka Matiass Rohra, ProVeg Germany rīkotājdirektors. "Cilvēki Vācijā aktīvi virza uz priekšu uztura pāreju." Tāpat kā 2022. gadā, arī 2023. gadā tika ēsts mazāk cūkgaļas. Cūkgaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājies par 0,6 kilogramiem. Liellopu un teļa gaļas kritums arī bija par 0,6 kilogramiem – un līdz ar to procentuāli lielākais. Savukārt mājputnu gaļa mājsaimniecībās atkal tika pasniegta nedaudz biežāk: patēriņš pieauga par 0,9 kilogramiem. Rohra joprojām neredz iemeslu bažām: “Mēs esam nogājuši garu ceļu. Tāpēc man ir liela pārliecība, ka Vācijā varam sasniegt daudz vairāk!”
Ražošanas rādītāji un patērētāju pētījumi veido līdzīgu ainu
Pašreizējie ražošanas rādītāji jau liecināja par gaļas patēriņa attīstību. Tikai februārī Federālais statistikas birojs ziņoja, ka cūkgaļas ražošana Vācijā 2023. gadā samazinājusies par 6,8 procentiem, liellopu un teļa gaļas produkcija saglabājusies samērā stabila un mājputnu gaļas produkcija nedaudz pieaugusi. Korelācijas pazīmes? Iespējams, saka Matiass Rohra: “Šobrīd mēs novērojam skaidru lejupejošu spirāli gaļas patēriņā un ražošanā. Nozare acīmredzot reaģē uz iedzīvotāju gaļas patēriņa samazināšanos.
Jo uzturs Vācijā mainās: dzīvnieku izcelsmes produktu samazināšana jau sen oficiāli tiek uzskatīta par atsevišķu uztura veidu. Tā sauktā fleksitārā diēta ir viena no augu izcelsmes formām līdzās augu un veģetāro diētu. Saskaņā ar Federālās pārtikas un lauksaimniecības ministrijas (BMEL) datiem 46 procenti Vācijas iedzīvotāju ievēro elastīgu diētu: “Gandrīz puse cilvēku Vācijā aktīvi samazina gaļas patēriņu – tas, protams, ietekmē patēriņa rādītājus. "saka Rohra.
Valstij ir vajadzīgas alternatīvas olbaltumvielas
Matiass Rohra zina, ka gaļa un gaļas produkti nav nepieciešami olbaltumvielu piegādei: “Pākšaugi, kā arī rieksti un graudi ir vērtīgi olbaltumvielu avoti pat mērķtiecīgai muskuļu veidošanai.” To pierāda FC, cita starpā Minhenes Bayern. Galvenais ir apvienot augu proteīnus savā starpā. Vācijas Uztura biedrība (DGE) nesen izveidoja savu Uztura ieteikumi īpaši izstrādāts, lai uzsvērtu augus.
Tirgus arī nepārprotami pārdomā: desu ražotājs Rügenwalder Mühle 2021. gadā pirmo reizi vairāk pārdeva ar vegāniskām un veģetārajām alternatīvām nekā ar gaļas produktiem, izraisot lielu sajūsmu. Pārtikas grupa Pfeifer & Langen tagad ir pārņēmusi uzņēmumu un vēlas visas darbības, kas saistītas ar augu izcelsmes gaļas un zivju alternatīvām, kontrolakciju sabiedrībā The Nature's Richness Group. Bizness ar nākotni, kurā ir vērts ieguldīt.
Redakcijas komentārs no fleischbranche.de: gaļas patēriņš pieaug visā pasaulē jedoch turpini to darīt!
Avots: https://www.ble.de/SharedDocs/Pressemitteilungen/DE/2024/240404_Fleischbilanz.html
