D vitamīna trūkums

Gießen pētījums liecina par nopietnu grūtnieču un jaundzimušo nepietiekamu piegādi - uztura speciālisti atbalsta ieteikumus par lielāku D vitamīna uzņemšanu

Grūtniecēm un jaundzimušajiem ir dramatiski nepietiekams D vitamīna daudzums. Tas ir Prof. Dr. pētījuma rezultāts. Klemenss Kuncs (Clemens Kunz) no Justus Liebig Universitātes Gießen (JLU) Uztura zinātnes institūta kopā ar Dr. Pīters Gilberts, galvenais ārsts Sv. Jozefa slimnīcā Gießen. Tas ir pirmais pētījums Vācijā, kurā, pamatojoties uz asins analīzēm, tiek pārbaudīts šīs grupas faktiskais D vitamīna daudzums. Kuncs un Gilberts no rezultātiem secina, ka grūtniecēm, kā arī daudzām citām iedzīvotāju grupām steidzami nepieciešama ievērojami lielāka D vitamīna uzņemšana, lai izvairītos no tādām veselības sekām kā kaulu struktūras traucējumi. Lielāku D vitamīna uzņemšanu var iegūt no uztura bagātinātājiem, bagātinātiem pārtikas produktiem vai zālēm. "Tomēr, pirmkārt, iestādēm ir jāpalielina uzņemšanas ieteikumi," saka Kuncs. Vācijas Uztura biedrība (DGE) pašlaik iesaka pieaugušajiem, tostarp grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, uzņemt piecus mikrogramus (µg) D vitamīna (200 SV) dienā. Piemēram, Kanādā ieteikums par D vitamīna ikdienas devu ir desmit reizes lielāks.

Savā pētījumā Kuncs sadarbībā ar St. Josefs-Krankenaus Gießen lika asins paraugus ņemt no 2010. gada oktobra līdz decembrim 84 grūtniecēm dzemdību laikā. Vienlaikus tika paņemts paraugs no bērna nabassaites asinīm. Pēc tam zinātnieki pārbaudīja 25 OH D koncentrāciju asinīs, kas ir D vitamīna uzglabāšanas forma, kas ir vislabāk piemērota D vitamīna statusa noteikšanai. Rezultāts: D vitamīna deficīts bija 90 procentiem sieviešu un 88 procentiem zīdaiņu. Tikai divām no 84 pētītajām sievietēm un trim no jaundzimušajiem bērniem 25 OH D koncentrācija bija lielāka par 50 nanomoliem litrā (nmol/L) virs jaunākajiem Medicīnas institūta (ASV) 2011. gada ieteikumiem.

Vairākos starptautiskos pētījumos zinātnieki jau ir pētījuši mātes D vitamīna statusa ietekmi uz jaundzimušā veselību. Viņi spēja demonstrēt skaidru saistību starp zemām 25 OH D vērtībām un palielinātu apakšējo elpceļu akūtu infekciju biežumu, kaulu mineralizācijas samazināšanos, rahītu, priekšlaicīgas dzemdības un smadzeņu attīstību. Pēdējos gados veiktie intervences pētījumi apstiprina slikto aprūpi daudzām grūtniecēm šajā jutīgajā fāzē. Tajā pašā laikā viņi skaidri norāda, ka iepriekšējie ieteikumi par uzņemšanu Vācijā nesniedz būtisku ieguldījumu D vitamīna stāvokļa uzlabošanā šajā kritiskajā fāzē.

D vitamīna trūkums izraisa kaulu struktūras traucējumus. Rezultāts var būt rahīts, kaulu mīkstināšana (osteomalācija) vai osteoporoze. Jo, ja nav pietiekami daudz D vitamīna, kalcijs arvien vairāk tiek mobilizēts no kauliem – nevis uzsūcas no pārtikas –, lai uzturētu nepieciešamo kalcija koncentrāciju asinīs.

D vitamīna deficītu var noteikt ne tikai, nosakot 25 OH D, bet arī izmērot kaulu blīvumu vai nosakot parathormona līmeni asinīs. D vitamīna deficīta riska grupās ietilpst, piemēram, grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, kā arī viņu zīdaiņi un vecāka gadagājuma cilvēki.

Vitamīns D

D vitamīns ir neaktīvs hormona prekursors, kas iesaistīts kalcija līdzsvara un kaulu mineralizācijas regulēšanā. Organisms to var ražot pats ādā ar saules gaismas palīdzību – tāpēc D vitamīna nodrošinājums ziemā un pavasarī kopumā ir sliktāks nekā vasarā un rudenī. D vitamīns tiek absorbēts tikai nelielos daudzumos ar pārtiku, piemēram, treknām zivīm, jo ​​zivis netiek lietotas katru dienu.

Nacionālā patēriņa pētījuma II (NVS II, 2008) dati liecina, ka Vācijas iedzīvotāji ir nepietiekami apgādāti ar D vitamīnu. 82 procenti vīriešu un 91 procents sieviešu pat nesasniedz ieteicamo dienas devu 5 µg D vitamīna. Tomēr šie dati ir balstīti uz uzņemšanas datiem, nevis uz D vitamīna statusa noteikšanu, mērot 25 OH D asinīs. Pamatojoties uz Vācijas 1998. gada veselības apsekojumu un Bērnu un jauniešu aptauju, arī Roberta Koha institūts Vācijas iedzīvotāju nodrošinājumu ar D vitamīnu novērtē kā nepietiekamu. Paraugi parādīja, ka vairāk nekā 62 procentiem zēnu un meiteņu un vairāk nekā 57 procentiem pieaugušo ir D vitamīna deficīts.

Avots: Giessen [Justus Liebig University]