ZDG kritizē galvenos punktus valsts lopkopības marķēšanai
Vakar federālais pārtikas un lauksaimniecības ministrs Sems Özdemirs iepazīstināja ar stūrakmeņiem obligātajai valsts lopkopības marķēšanai. Nākotnē tajā skaidri jānorāda, kā dzīvnieks tika turēts. Özdemirs atstāj neatbildētu jautājumu par to, kā lauksaimnieki, kuri vēlas pārveidot savas kūtis, lai nodrošinātu labāku dzīvnieku labturību, var iegūt ilgtermiņa plānošanas drošību, lai finansētu nepieciešamās investīcijas. Vācijas putnkopības nozares centrālās asociācijas (ZDG) prezidents Frīdrihs Oto Ripke to uzskata par galveno galveno jautājumu dokumenta vājo vietu: "Kamēr Vācijas lopkopjiem nav skaidrs, kā viņi var finansēt pāreju, lopkopības marķējums joprojām ir tukšs solījums, un to praktiski nevar ieviest.
Ripke uzskata, ka politikai un tirdzniecībai ir pienākums saglabāt Vāciju kā mājlopu vietu. Nopietnu progresu dzīvnieku labturībā var panākt tikai tad, ja līdzi ņems vietējos lauksaimniekus. Starptautiskajā salīdzinājumā viņi jau ir paraugs kvalitātes un dzīvnieku labturības ziņā:
“Dzīvnieku barība no Vācijas ir nesalīdzināmi laba! Diemžēl gadiem šajā jautājumā nav bijis nekāda ieskata. Politiķi un mazumtirgotāji nepilda savu pienākumu faktiski virzīt pāreju uz priekšu, neradot vienpusēju slogu dzīvnieku īpašniekiem. Gluži pretēji: nacionālo tirāžu plūdi ir izraisījuši milzīgu izmaksu pieaugumu visā vērtību ķēdē, un briesmīgais agresijas karš Ukrainā ir pastiprinājis šo attīstību.
Mūsu putnkopji jau ilgu laiku nav spējuši segt savas izmaksas. Lauksaimniecības nodevu likme Vācijā nesen ir dubultojusies. Tie ir trauksmes signāli, kuriem visiem, īpaši politiķiem un mazumtirgotājiem, ir jāpievērš uzmanība. Jo tas apdraud Vācijas iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku.
Ilgtspējīga lopkopība ir iespējama tikai ar skaidru finanšu ietvaru
Pēc Ripkes teiktā, iespējamie risinājumi jau ir uz galda: "Valsts lopkopības stratēģijas kompetences grupa (piezīme: tā sauktā Borherta komisija) ir izstrādājusi detalizētu koncepciju ar plašu zinātnes, prakses un asociāciju vienprātību, iekļaujot konkrētus ieteikumus par iespējamiem finansējumu. Pēc aplēsēm, pārveidei nepieciešamās investīcijas ir aptuveni četri līdz seši miljardi eiro gadā. Tas šķiet gandrīz kā izsmiekls, kad pašreizējais federālais budžets 2022. gadam aptuveni 500 miljardu eiro apmērā mājdzīvnieku īpašniekiem sola tikai vienu miljardu. Tajā pašā laikā vispārējai finanšu vadībai ir pieejami līdzekļi 146 miljardu eiro apmērā.
Vācijas iedzīvotāju ēdināšanai ar pārtiku, kas iegūta no vietējās ražošanas, steidzami jāpiešķir lielāka prioritāte. Pēdējos gados lielāka dzīvnieku labturība ir izraisījusi arvien mazāku ganāmpulku blīvumu un līdz ar to arvien mazāku pašpietiekamības līmeni. Tas izraisa nevēlamu pārtikas importu ar zemākām dzīvnieku labturības un ilgtspējības vērtībām, un pārtikas krājumu trūkuma laikā Vācijai starptautiskā mērogā netiek izvirzīta laba gaisma. Apvienoto Nāciju Organizācija šobrīd prognozē, ka aptuveni 45 miljoniem cilvēku visā pasaulē draud bads vai nepietiekams uzturs. Tāpēc uz laiku būtu jāpārtrauc tikai valsts mēroga ražošanu ierobežojošās prasības. Tas nenozīmē to atcelt.
Man iedzīvotāju nodrošinātība ar pārtiku ir ne tikai morāls, bet arī fundamentāls politikas pienākums, kas pielīdzināms veselībai. Ņemot vērā federālā budžeta apjomu 2022. gadam, valdība noteikti var izdomāt labāku risinājumu, nekā ieslīgt finansēšanas jautājumu un partiju pozīciju politiskajās niansēs. Šeit luksofors tiek aicināts rast praktisku kompromisu, jo Özdemir atbalstītā nākotnes lopkopība būs veiksmīga tikai ar skaidru ilgtermiņa finansēšanas ietvaru.
Jaukts modelis, aiz kura varētu apvienoties arī Zaļie un FDP, būtu, piemēram, tirgus finansēta dzīvnieku labturības nodeva, kas apvienota ar papildu ikgadēju mērķētu budžeta līdzekļu piešķiršanu Federālajai Finanšu ministrijai (BMF) Federālajai ministrijai. Pārtikas un lauksaimniecības (BMEL). Piemēram, federālais ministrs Cem Özdemir varētu garantēt dzīvnieku īpašniekiem nepieciešamo ilgtermiņa papildu izmaksu atlīdzināšanu 20 gadu laikā. Tirgus to nevarēs atļauties īstermiņā. Saistībā ar regulāru tirgus daļas un reālo ražošanas izmaksu izvērtēšanu tiktu izveidota droša finansēšanas sistēma.
Izcelsmes marķēšana ir vēl viens svarīgs elements
Lai prezentētais plāns izdotos, papildus lopkopības marķējumam ir nepieciešama arī visaptveroša un saistoša izcelsmes marķēšana, uzsver Ripke: "Saskaņā ar aptaujām vairāk nekā 80% patērētāju vēlas šo caurskatāmību saviem patēriņa lēmumiem. Obligātā izcelsmes zīme nekavējoties jāizstrādā politiski un tehniski, lai to varētu piemērot 1. gada 2023. janvārī. Tas ir svarīgs pamats dzīvnieku labturības nodevas finansēšanai.
Tieši tāpēc, ka cilvēki Vācijā inflācijas un pieaugošās dzīves dārdzības dēļ reaģē ļoti jutīgi pret cenām, politiķiem un mazumtirgotājiem ir ieteicams paskatīties uz tirgus realitāti: piemēram, 90% no pieprasījuma pēc mājputnu gaļas nāk no dzīvnieku labturības iniciatīvas 2. audzēšanas līmenis. Patērētāju nevar iegrūst arvien augstākos lopkopības līmeņos, ko daudzi vienkārši nevar atļauties.
Pēc Ripkes domām, tieši šī iemesla dēļ jautājums par finansējumu kopā ar lopkopības un izcelsmes marķējumu ir tieši politiskās dienaskārtības augšgalā. Individuāli un sev trīs jomas neatradīs risinājumu. «Visiem Berlīnes politikā beidzot būtu jāieņem skaidra nostāja un tā ātri jāīsteno! Tas prasa vispārēju atbildību. Uz spēles ir likts pārāk daudz,” aicina ZDG prezidents un ilggadējais lauksaimniecības valsts sekretārs.
Par ZDG
Vācijas putnkopības nozares centrālā asociācija e. V. kā profesionāla jumta un jumta organizācija pārstāv Vācijas putnkopības nozares intereses federālā un ES līmenī pret politiskajām, oficiālajām un profesionālajām organizācijām, sabiedrību un ārvalstīm. Aptuveni 8.000 biedru ir organizēti federālās un valsts asociācijās.
