Arodbiedrības un nevalstiskās organizācijas izveido lielveikalu iniciatīvu
Orientēšanās uz lielveikalu ķēžu pirkšanas praksi
Sešu lielāko lielveikalu ķēžu tirgus daļa ir aptuveni 90 procenti. Ņemot vērā šo lielo tirgus koncentrāciju, jaunizveidotā lielveikalu iniciatīva prasa ievērot sociālos un vides standartus lielveikalu piegādes ķēdē. Preses konferencē 24. Septembrī 19 organizāciju alianse attīstības, vides un lauku lauksaimniecības jomā, kā arī arodbiedrības pieprasīja Federālajam karteļu birojam veikt vispusīgu lielveikalu ķēžu pirktspējas pārbaudi.
"Pēdējos gados lielveikalu ķēdes ir ievērojami paplašinājušas savu tirgus varu," ziņo Marita Wiggerthale, Oxfam Vācijas tirdzniecības eksperte. 1999. gadā Vācijā vēl bija astoņas lielas lielveikalu ķēdes, kuru kopējā tirgus daļa bija 70 procenti. Šobrīd sešas lielākās lielveikalu ķēdes Edeka, Schwarz Group, Aldi, Rewe, Tengelmann un Metro kontrolē aptuveni 90 procentus tirgus.
Cenu spiediens tiek nodots lejup pa piegādes ķēdi
Jo lielāka tirgus daļa ir dažām atlikušajām lielveikalu ķēdēm, jo lielāku spiedienu tās var izdarīt uz piegādātājiem. "Lielveikali masveidā izmanto savu pirktspēju, lai piespiestu piegādātājus pazemināt cenas. Agresīvais cenu karš tiek īstenots uz to strādnieku mugurām, kuri ražo preces jaunattīstības valstīs. Cenu spiediens jau noved pie darba un cilvēktiesību pārkāpumiem. kļūt," saka Vigertāls.
Pieaugot tirgus koncentrācijai, palielinās arī atkarība no piegādātājiem un negodīga iepirkuma prakse. "Maksas par iekļaušanu sarakstā un plauktu noma ir ierasta parādība pārtikas mazumtirdzniecībā," saka Miha Heilmans, Pārtikas, dzērienu un restorānu savienības (NGG) juridiskās nodaļas vadītājs. Lai iegūtu papildu tirgus daļas, piegādātājiem un ražotājiem būtu jāsamazina cenas un jāsamierinās ar negodīgiem nosacījumiem. Turklāt agresīvais cenu karš neļauj kvalitātei pasliktināties. "Pēdējos gados pārtikas cenu arvien mazāk nosaka kvalitāte, un cena nosaka kvalitāti," saka Heilmans.
Arī darba tiesības Vācijā bieži tiek ignorētas
"Nežēlīgā konkurence un cenu karš kaitē arī darbiniekiem. Zemas algas un minidarbi izspiež normālus darba apstākļus," kritizē Ūve Vēcels, ver.di darba tiesību eksperts. Arī ārkārtējs spiediens uz priekšu un spiegošana nav nekas neparasts. Bieži vien netiek ievērotas darbinieku darba pamattiesības un tiek traucētas darbinieku pārstāvju organizēšanās tiesības.
Ar savām prasībām lielveikalu iniciatīva uzrunā Bundestāga un federālās valdības deputātus, kā arī pašas lielveikalu ķēdes aizsargā pret jebkādu pirktspējas ļaunprātīgu izmantošanu.
Vairāk informācijas var atrast www.supermarktmacht.de
"Lielveikalu iniciatīvu" atbalsta šādas organizācijas:
Lauku lauksaimniecības darba grupa (AbL), Buko Agrarkoordination, Bund für Umwelt und Naturschutz (BUND), Christian Initiative Romero (CIR), FIAN Germany (FoodFirst Information & Action Network), Forum Environment & Development, Campaign for Clean Clothes, Germanwatch, Food-Genuss-Gaststätten arodbiedrība, lauksaimniecības, būvniecības un vides rūpniecības arodbiedrība (IG BAU), INKOTA, Misereor, Oxfam Germany, PAN Germany (Pesticide Action Network Germany), SÜDWIND institūts, TERRE DE FEMMES, United Service Union (ver.di) ), pasaules ekonomika, ekoloģija un attīstība (WEED), pasaules veikalu jumta organizācija
Avots: Berlīne [ ots ]
