Uztura bagātinātāji – noderīgi vai lieki?
(BZfE) – slavēts vai dēmonizēts: viedokļi par uztura bagātinātājiem atšķiras. Vai tie ir noderīgi vai arī bez uztura bagātinātājiem var droši iztikt? 2017. gada septembrī Vācijas Uztura biedrība eV, Lejassaksijas Medicīnas asociācija un Lejassaksijas Patērētāju aizsardzības un pārtikas drošības valsts birojs aicināja uz 7. Lejassaksijas patērētāju veselības aizsardzības forumu Oldenburgā.
Runājot par uztura bagātinātājiem, vispirms ir jādefinē, kas ir šī produktu grupa: pārtikas produkti, kas satur barības vielas koncentrētā veidā un tiek dozēti kapsulās, ampulās vai tabletēs. Nav noteikts labums, ko var sasniegt patērētājam.
"Daudzi produkti, kas tiek piedāvāti kā uztura bagātinātāji, patiesībā tādi nav," skaidroja profesors Dr. Hāns, kurš vada Pārtikas zinātnes un cilvēku uztura institūtu Leibnicas Universitātē Hannoverē. Tas nav tikai tāpēc, ka tie neatbilst juridiskajai definīcijai: "Par daudzām vielām ir maz datu, kas atbilst noteiktajiem zinātniskajiem kritērijiem," saka Hāns. Daudzas vielas pašas par sevi nevar aplūkot fizioloģiski, vai arī to iedarbība nav pietiekami dokumentēta. Patērētāji mēdz lietot uztura bagātinātājus, ja viņiem ir aizdomas.
"Daudz palīdz daudz" nav pareizi. Uztura bagātinātāji var būt noderīgi, ja ir paaugstināta nepieciešamība, lai kompensētu nepietiekamu uzņemšanu vai profilaksei, piemēram, grūtniecības laikā. Tomēr kopumā labākajā gadījumā runa ir par deficīta kompensēšanu: "Atsevišķos gadījumos es pat nezinu, kas man jāpapildina," skaidro Hāns, norādot, ka sabalansētu uzturu nevar aizstāt: "Uztura bagātinātāji nav pārtikas aizstājēji."
Regīna Bartela, www.bzfe.de
