Lieli panākumi antibiotiku samazināšanā
Jūlijā Federālais patērētāju aizsardzības un pārtikas drošības birojs (BVL) ziņoja, ka 2019. gadā Vācijā atkal samazinājies veterinārajā medicīnā izsniegto antibiotiku daudzums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas samazinājās par 52,2 līdz 670 tonnām, kas ir par 7,2 procentiem mazāk nekā 2018. gadā. Piegādes apjoms tādējādi sasniedza zemāko līmeni kopš 2011. gada, kad tas pirmo reizi tika reģistrēts 1.706 tonnu apmērā. Tas atbilst samazinājumam par 60,7 procentiem šajā periodā. Jo īpaši atbrīvoto fluorhinolonu un 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu līmenis samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 2011. gada. Kopš 2014. gada papildus piegādātajiem daudzumiem tiek noteikts arī antibiotiku terapijas biežums nobarojamiem dzīvniekiem. Lauksaimniekiem ir pienākums dokumentēt katru apstrādi aģenta spēkā esošajās dienās.
Lai turpinātu aktīvi apkarot mikrobu rezistences attīstību, par mērķi vajadzētu izvirzīt slimību profilaksei, izmantojot visaptverošu dzīvnieku veselības pārvaldību, un ierobežot ārstēšanu ar antibiotikām līdz vajadzīgajam līmenim. Tāpēc vakcīnām un imūnmodulējošām veterinārajām zālēm ir svarīga loma slimību profilakses koncepcijās. Dzīvnieku veselību palīdz uzturēt arī atbilstoša dzīvnieka aprūpe ar atbilstošu barošanu un audzēšanu, kā arī diagnostika, kas ļauj agrīnā stadijā atklāt slimības. Pasākumi, lai kontrolētu infekciju un izvairītos no rezistences pārnešanas saimniecībā un pārtikas ķēdes augšup un pakārtotajos posmos, papildina ainu, lai patērētājiem nodrošinātu augstas kvalitātes dzīvnieku pārtiku. Jāņem vērā, ka pat ar vislabāko higiēnu un profilaksi dzīvnieki tik un tā saslimst un ir jāārstē, ja nepieciešams ar antibiotikām.
Jaunā ES veterināro zāļu regula ir saistīta ar turpmākām cerībām. Mērķis ir palielināt veterināro zāļu pieejamību Eiropas Savienības valstīs, palielināt stimulu inovācijām un stiprināt cīņu pret rezistenci pret antibiotikām. Rīkojums jāpiemēro no 28. gada 2022. janvāra. Cita starpā tas nosaka, ka īpaši kritiskas antibiotikas turpmāk būtu jārezervē cilvēku medicīnā.
Eiropas ekspertu grupa jau ir formulējusi ieteikumus par šiem kritērijiem un par antibiotiku iedalīšanu četrās grupās, proti, "A: Izvairieties", "B: Limit", "C: Uzmanību" un "D: Piesardzīgi". Svarīgs mērķis ir iegūt turpmākās veterinārmedicīnas terapijas iespējas. Speciālisti uzsver, ka būtu jāizstrādā arī jaunas antibiotikas. Zinātnieki intensīvi strādā, lai izprastu rezistences attīstības mehānismus un transmisijas ceļus.
Paredzams, ka jaunu antibiotiku sākumpunkti tiks rezervēti cilvēku medicīnai. Tomēr jaunās zināšanas tiek izmantotas arī zināmo aktīvo sastāvdaļu optimizēšanai vai citu kontroles vai alternatīvu koncepciju tālākai attīstībai.
Dzīvnieku veselība dod izšķirošu ieguldījumu produktīvā un līdz ar to resursus taupošā lopkopībā lauksaimniecībā. Veselīgi dzīvnieki patērē mazāk resursu, piemēram, barību, ūdeni un līdz ar to mazāk vietas, kā rezultātā ir mazāk šķidro kūtsmēslu un emisiju. Jo intensīvāka lopkopība un veselīgāki dzīvnieki, jo lielāki ietaupījumi.
Saskaņā ar FAO un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) datiem slimību izraisītie zaudējumi veido aptuveni 20% no kopējās produkcijas. Piemēram, mastīta ārstēšana un vakcinācija uzlabo slaucamo govju veselību un labturību. Tādā veidā var izvairīties no ekonomiskiem zaudējumiem 375 kg izslaukuma vai līdz 182 eiro par govi gadā.
Tomēr antibiotikas nedrīkst izmantot kā “lētu ražošanas līdzekli”, bet gan kalpo slimu dzīvnieku ārstēšanai. Profilaktiska antibiotiku lietošana ir aizliegta. Pat kā tā sauktos veiktspējas uzlabotājus Eiropas Savienībā tos nav atļauts lietot kopš 2006. gada.
