Parasti

Nervu zarnām var būt ģenētiski cēloņi

Heidelbergas universitātes slimnīcas zinātnieki atklāj nepietiekami novērtētas slimības molekulāro pamatu

Zarnu nervu traucējumiem var būt ģenētiski cēloņi. Heidelbergas universitātes slimnīcas Cilvēka ģenētikas institūta zinātnieki atklāja šo saistību. Līdz šim tika uzskatīti neskaidri cēloņi tā sauktajam kairinātās zarnas sindromam, kas ir viena no visbiežāk sastopamajām kuņģa-zarnu trakta slimībām, kas ļoti apgrūtina diagnozi un terapiju. Heidelbergas rezultāti, kas tika publicēti slavenajā žurnālā "Human Molecular Genetics", uzlabo izredzes uz efektīvu medikamentu pret slimību, kas bieži tiek uzskatīta par funkcionālu traucējumu.

Lasīt vairāk

Iespējamais palīgs pret audzējiem

Kā audzēja šūnas izmanto ķermeņa aizsargmehānismus sev

Glioblastoma ir viens no visizplatītākajiem, bet arī agresīvākajiem smadzeņu audzējiem un parasti izraisa ātru nāvi. Tas sastāv no dažādiem šūnu tipiem un to prekursoriem, kas apgrūtina veiksmīgu ārstēšanu. Lai cīnītos pret audzēja dzinējspēku, audzēja cilmes šūnām, pētnieki mēģina virzīt audzēja šūnas pašnāvībā vai ieprogrammētā šūnu nāvē.

Lasīt vairāk

Tuberkuloze ir galvenais nāves cēlonis cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV

Arvien vairāk cilvēku visā pasaulē mirst no inficēšanās gan ar HIV, gan ar tuberkulozi. Visā pasaulē augošie draudi, ko izraisīja abu dzīvībai bīstamo slimību vienlaikus inficēšanās, bija pirmdienas vakarā Berlīnē notikušā Koča-Metsčnikova foruma "HIV un TB - nāvējoša alianse" starptautiskā simpozija uzmanības centrā.

Lasīt vairāk

Līdzsvars zarnām

Freiburgas universitātes slimnīcas zinātnieki atklāj limfocītus, kas aizsargā pret iekaisīgām zarnu slimībām - raksts publicēts "Nature Immunology Online"

Freiburgas Universitātes Medicīnas centra Medicīnas mikrobioloģijas un higiēnas institūta (IMMH) pētnieku komanda identificēja jaunu imūno šūnu populāciju. Šis atklājums varētu norādīt ceļu uz jaunām terapeitiskām stratēģijām hroniskām iekaisīgām zarnu slimībām. IMMH pētnieku komandā ir Stefānija Sanosa, Vietlak Bui, Arturs Morta, Karīna Oberle, Šarlote Henersa un prof. Andreass Dīfenbahs. Pie projekta strādā arī Caroline Johner no Maksa Planka imunobioloģijas institūta Freiburgā. Pētījumu grupas rezultāti ir publicēti zinātnes žurnāla "Nature Immunology" aktuālajā tiešsaistes izdevumā, kas ir pieejams internetā kopš 23. gada 2008. novembra (www.nature.com/ni/journal/vaop/ncurrent/index. html).

Lasīt vairāk