Mazāk salmonellas nobarojamos tītaros un tītaru gaļā

BVL publicē zoonožu monitoringa 2012.gada ziņojumu

Salmonellas kontroles pasākumi, kas visā ES tiek veikti mājputnu ganāmpulkos, ir sekmīgi: nobarojamiem tītariem kautuvē tika atklāts mazāk salmonellas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. To liecina Federālā patērētāju aizsardzības un pārtikas drošības biroja (BVL) publicētā ziņojuma par zoonožu monitoringu rezultāti. Tomēr rezultāti par zoonožu patogēnu sastopamību pārtikas ķēdē arī liecina, ka joprojām ir jāuzlabo kaušanas higiēna. Izturības pētījumi liecina, ka lauksaimniecības dzīvniekiem sastopamajām baktērijām ir augstāks rezistences līmenis pret antibiotikām nekā baktērijām, kas izolētas no medījamo dzīvnieku gaļas un augu izcelsmes pārtikas.

2012. gada zoonozes monitoringa ietvaros federālo zemju testēšanas iestādes kopumā pārbaudīja 5.293 paraugus no primārās ražošanas, no kautuvēm un mazumtirgotājiem, lai noteiktu Salmonella spp., Campylobacter spp., Listeria monocytogenes, meticilīnu rezistentu izplatību. Ir pētīta Staphylococcus aureus (MRSA), verotoksīnu producējošā E. coli (VTEC) un komensālā Escherichia coli (E. coli). Tika iegūti 3.515 baktēriju izolāti un tālāk raksturoti valsts references laboratorijās un pārbaudīti to rezistence pret antibiotikām.

Patērētāji var pasargāt sevi no pārtikas izraisītām infekcijām, gatavojot gaļu un ievērojot stingru virtuves higiēnu. Neapstrādātu malto gaļu un jēlu gaļu un piena produktus, kā arī noteiktus lietošanai gatavus pārtikas produktus nedrīkst lietot mazāk aizsargātas patērētāju grupas, piemēram, mazi bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu un grūtnieces.

Salmonellae

Nobarojamajiem tītariem kautuvē salmonellas pārnēsāšanas iespējamība bija 1,7 procenti, salīdzinot ar 2010. gadu (3,6 procenti pozitīvu paraugu), ko, iespējams, var saistīt ar ES mēroga salmonellas kontroles pasākumiem mājputnu krājumos. Ar 3,3 procentiem pozitīvu paraugu svaigā tītara gaļa arī uzrādīja nedaudz zemāku piesārņojuma līmeni ar salmonellu nekā iepriekšējos gados (5,5 procenti 2010. gadā). Tomēr salīdzinoši augstais liemeņu piesārņojums ar salmonellu (13,1 procents pozitīvi kakla ādas paraugi) liecina, ka papildus pasākumiem uzņēmumos, lai novērstu gaļas izplatību, ir nepieciešami arī higiēnas prakses uzlabojumi tītaru kaušanas laikā. no inficēšanās ar salmonellu.

Campylobacter

Izmeklējumi apstiprina, ka svaiga tītara gaļa bieži ir inficēta ar Campylobacter (16,5 procenti pozitīvu paraugu), un tāpēc tā ir svarīgs potenciāls cilvēku inficēšanās avots ar šo zoonozes patogēnu. Pārsteidzoši, ka Vācijā nokautā vai sadalītā tītara gaļa bija ievērojami retāk inficēta ar Campylobacter (10,8 procenti pozitīvu paraugu) nekā citas izcelsmes gaļa (27,9 procenti pozitīvu paraugu). Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu, kādi faktori veicina šīs atšķirības.

VTEC

Verotoksīnu producējošā E. coli (VTEC) tika konstatēta 5,8 procentos svaigas teļa gaļas un jaunlopu gaļas paraugu. Ar 16,1 procentiem pozitīvu paraugu savvaļas atgremotāju gaļa bija ievērojami biežāk piesārņota ar patogēnu. Tas var būt saistīts ar īpašajiem medījamo dzīvnieku gaļas ražošanas apstākļiem, kas ir saistīti ar paaugstinātu inficēšanās risku ar mikrobiem, salīdzinot ar kaušanas procesu (piemēram, gremošanas trakta ievainojumi ar šāvienu un aizkavēta medījamo dzīvnieku ķermeņa sadalīšanās). Rezultāti skaidri parāda, ka, novācot un tirgojot brieža gaļu, ir jāievēro īpaši rūpīga higiēna.

Listeria monocytogenes

2012. gada zoonožu monitoringā tika pārbaudīta arī augu izcelsmes pārtika: atsevišķos salātu un salātu paraugos no ražotājiem un mazumtirgotājiem tika konstatēta Listeria monocytogenes. Tomēr izmērītais dīgļu skaits bija zems, maksimāli 20 KbE/g, un parasti nerada šāda mēroga risku cilvēku veselībai. Tomēr rezultāti liecina, ka Listeria monocytogenes ir sagaidāms lapu un galviņu salātos, un uzsver ieteikums pievienot salātus vispirms rūpīgi nomazgāt pirms ēšanas. Esošo Listeria pieaugumu veicina mitrā vide, kas dominē folijā iepakotos, iepriekš sagrieztos salātu maisījumos, tāpēc tie nav piemēroti pārtikas produktiem jutīgām patērētāju grupām, piemēram, maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, kā arī grūtniecēm.

MRSA

Pret meticilīnu rezistentais Staphylococcus aureus (MRSA) atkal ļoti bieži tika konstatēts uz nobarojamo tītaru liemeņiem (68,6 procenti pozitīvu paraugu) un svaigā tītara gaļā (37,7 procenti pozitīvu paraugu). Liela daļa nobarojamo teļu un jaunlopu (45,0% pozitīvu deguna uztriepju) un to liemeņu (30,8% pozitīvu paraugu) arī bija MRSA pozitīvi. Tomēr svaiga teļa gaļa un jaunlopu gaļa (10,5 procenti pozitīvu paraugu) bija ievērojami retāk piesārņota ar MRSA nekā svaiga mājputnu gaļa. Līdz šim nav pierādījumu, ka ar MRSA inficētas pārtikas ēšana vai apstrāde būtu saistīta ar paaugstinātu risku tikt kolonizētai vai inficētai ar šo baktēriju. No otras puses, šāds risks pastāv cilvēkiem, kuri bieži saskaras ar MRSA pozitīviem dzīvniekiem, piemēram, lauksaimniekiem un veterinārārstiem.

pretestības līmenis

Lielākā daļa Salmonella un Campylobacter izolātu (vairāk nekā 75 procenti) no tītara gaļas pārtikas ķēdes bija rezistenti pret vienu vai vairākām antibiotikām. Tas apstiprina iepriekšējo gadu rezultātus.

No VTEC izolātiem no teļa gaļas/jaunlopu gaļas pārtikas ķēdes 62,8 procentiem bija rezistence pret vismaz vienu aktīvās sastāvdaļas klasi. Turpretim 97,3 procenti VTEC izolātu no medījamo dzīvnieku gaļas bija jutīgi pret pārbaudītajām vielām. Tas, iespējams, ir saistīts ar zemo pretmikrobu līdzekļu iedarbību uz savvaļas atgremotājiem.

Rezistences rādītāji kommensālās E. coli izolātos no nobarojamo tītaru un nobarojamo teļu/jaunlopu barības ķēdēm bija arī ievērojami augstāki nekā izolātos no savvaļas atgremotāju gaļas un salātiem un salātiem. Kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nedaudz vairāk izolātu bija rezistenti pret trešās paaudzes cefalosporīniem un fluorhinolonu ciprofloksacīnu. Ņemot vērā šīs aktīvo vielu klases nozīmi cilvēku medicīnā, šis pieaugums ir satraucošs un prasa turpmāku uzraudzību. Commensal E. coli ir rezistences determinantu rezervuārs, kas var tikt pārnests no baktērijām uz cilvēkiem ar pārtiku.

Interpretējot rezistences pētījumu rezultātus, jāatceras, ka minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIC) tika novērtētas, izmantojot epidemioloģiskās robežvērtības. Tie nosaka mikrobioloģiski rezistentu izolātu īpatsvaru un sniedz agrīnas norādes par rezistences sākumposmu, bet neļauj sniegt tiešus apgalvojumus par terapeitisko panākumu iespējamību bakteriālas infekcijas gadījumā.

Pilns ziņojums par zoonožu monitoringu 2012. gadā ir pieejams tiešsaistē: www.bvl.bund.de/ZoonosenMonitoring

 

Background informācija

Zoonozes ir slimības vai infekcijas, kuras var dabiski, tieši vai netieši pārnēsāt starp dzīvniekiem un cilvēkiem. Zoonozes patogēni var tikt pārnesti uz mājlopu gaļu, piemēram, kaušanas un tālākas apstrādes laikā. Ar zoonožu patogēniem piesārņota pārtika ir nozīmīgs cilvēku infekcijas avots.Campylobacter spp. un salmonellu. Infekcijas ar Listeria monocytogenes vai verotoksīnu ražojošo E. coli (VTEC) notiek retāk. Tomēr, ņemot vērā to izraisīto slimību smagumu, tām ir svarīga loma. Pret meticilīnu rezistentais Staphylococcus aureus (MRSA) ir izplatīti patogēni, kas izraisa slimnīcu infekcijas, no kurām dažas ir nopietnas. Īpašs MRSA veids ir izplatījies mājlopos. Tomēr šķiet, ka cilvēku kolonizācija ar šiem "ar mājlopiem saistītajiem" MRSA celmiem izraisa smagus simptomus tikai retos gadījumos.

 

Pamatojoties uz Direktīvu 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu patogēnu uzraudzību, visām ES dalībvalstīm ir pienākums vākt, novērtēt un ziņot reprezentatīvus un salīdzināmus datus par zoonožu un zoonožu patogēnu sastopamību un ar to saistīto rezistenci pret antibiotikām pārtikā, barībā un dzīvi dzīvnieki publicē, lai iegūtu informāciju par zoonožu un zoonožu izraisītāju attīstības tendencēm un avotiem. Galvenokārt tiek uzraudzīti tie zoonozes patogēni, kas rada īpašu risku cilvēku veselībai. Zoonožu uzraudzību federālās zemes kopš 2009. gada, pamatojoties uz administratīviem noteikumiem, katru gadu veic visā Vācijā kā daļu no oficiālās pārtikas un veterinārās uzraudzības. Federālo zemju apkopotos testu rezultātus apkopo Federālais patērētāju aizsardzības un pārtikas drošības birojs (BVL), novērtē un kopā ar Federālā riska novērtēšanas institūta (BfR) novērtējumu publicē ziņojumā par gada rezultātiem. zoonožu uzraudzība. BfR nosūta rezultātus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) saskaņā ar Direktīvas 9/2003/EK 99. panta noteikumiem.

 

Ar zoonožu monitoringu tiek iegūti reprezentatīvi un līdz ar to salīdzināmi dati, ar kuriem būtiski uzlabojas zināšanu līmenis par zoonožu patogēnu sastopamību barības ķēdē un var identificēt cilvēku infekcijas avotus. Tā kā galvenais mērķis ir samazināt zoonožu patogēnu iedarbību uz patērētājiem, zoonožu uzraudzība sniedz nozīmīgu ieguldījumu patērētāju veselības aizsardzībā.

Avots: Berlīne [BVL]