Patērētāju noskaņojums mainās: optimisms aug

GfK patērētāju klimata pētījuma rezultāti 2004. gada februārī

Pēc divu mēnešu pārsvarā negatīvās Vācijas pilsoņu patērētāju noskaņojumu raksturojošo rādītāju attīstības, šķiet, ka situācija mainās. Gan vāciešu ekonomiskās, gan ienākumu prognozes kļuvušas pozitīvākas. Turklāt pieaugusi arī viņu vēlme tuvākajā laikā veikt lielākus pirkumus.

Janvārī Vācijas patērētāji joprojām jutās nemierīgi par diskusijām par sociālo drošību un pēc jau pesimistiskām reakcijām decembrī otro reizi pēc kārtas reaģēja pārsvarā negatīvi: viņu gaidas par ekonomikas attīstību un personīgajiem ienākumiem, kā arī viņu ienākumiem. tieksme veikt lielākus pirkumus, lai veiktu, samazinājās. Savukārt GfK februāra aptaujā pirmo reizi atkal redzams pavērsiens: visi noskaņojuma rādītāji būtiski attīstījušies uz augšu - attiecīgi arī patērētāju klimata rādītājs, kas balstīts uz vairākiem noskaņojuma rādītājiem, atkal norāda uz nedaudz augšup.

Kamēr patērētāju noskaņojums uzlabojās, uzņēmēji (ifo) un finanšu analītiķi (ZEW) pēc pāris mēnešiem pakāpeniski pieaugoša optimisma februārī pauda nedaudz skepsi. Konkrēti eiro kursa attīstība, iespējams, veicina to, ka uzņēmēju noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies. Viņi baidās, ka tā uzplaukums varētu samazināt eksporta ekonomikas – pašlaik Vācijas galvenā ekonomikas dzinējspēka – izredzes. Viņus, iespējams, satrauca arī jautājums, kā federālā kanclera Gerharda Šrēdera atkāpšanās no SPD partijas priekšsēdētāja amata ietekmēs iesākto reformu projektu virzību.

Ekonomiskās cerības: atpakaļ pozitīvā diapazonā

Pēc pēdējo divu mēnešu nelielajām neveiksmēm patērētāju ekonomikas gaidas pirmo reizi šomēnes atkal palielinājās. Rādītājs pieauga par gandrīz 5,8 punktiem no mīnus 8 punktiem decembrī līdz 2,0. Tādējādi tas atkal pārsniedzis ilgtermiņa vidējo rādītāju 0. Augstāka vērtība pēdējo reizi tika mērīta 2002. gada septembrī. Ar plus 28 punktiem ekonomiskais noskaņojums iepriekšējā gada atbilstošo vērtību atstāja krietni aiz muguras.

Acīmredzot ekonomiskie signāli, kurus ne tikai paziņo politiķi un ekonomika, bet arī pamazām var tikt pamatoti ar ekonomiskiem faktiem, liek patērētājos pārdomāt un radīt cerības. Tas atspoguļojas GfK februāra datos.

Ienākumu prognozes: vērstas uz augšu, nedaudz virs ilgtermiņa vidējā rādītāja

Ekonomiskais optimisms acīmredzami veicina arī patērētāju cerības uz savu personīgo ienākumu attīstību. Spēcīgais pluss par 14 punktiem vairāk nekā kompensēja divu iepriekšējo mēnešu zaudējumus. Ar mīnus 0,3 punktu vērtību rādītājs atkal pietuvojās ilgtermiņa vidējam 0 un tādējādi ir arī krietni virs iepriekšējā gada atbilstošās vērtības mīnus 20,9 punktiem. Jāskatās, vai ienākumu gaidās notiks reāla tendence mainīties. Pagājušā gada otrajā pusē šis rādītājs bija attīstījies ļoti nevienmērīgi – t.i., pārmaiņus uz augšu un pēc tam atkal uz leju.

Pārsteidzošs ir ienākumu noskaņojuma rādītāja spēcīgais punktu pieaugums. No vienas puses, Vācijas mājsaimniecības saskārās ar jauniem finanšu slogiem, ko radīja veselības aprūpes reforma gada sākumā, kas tikai daļēji kompensēja veselības apdrošināšanas iemaksu samazinājumu. Savukārt, neskatoties uz janvārī veikto nodokļu reformu, ienākumi palikuši nemainīgi, jo daudzi uzņēmumi tehnisku iemeslu dēļ janvārī vēl nav spējuši pielāgoties jaunajiem grāmatvedības uzskaites veidiem. Aptaujas laikā daudziem iedzīvotājiem vēl nebija skaidrības par to, kādus papildu neto ienākumus nesīs agrīnā nodokļu reforma.

Protams, tas vēl nav jautājums par fundamentālu apvērsumu. Tomēr patērētāju noskaņojuma pieauguma izredzes ir kļuvušas ticamākas. Par to liecina viņu pozitīvākās gaidas par ienākumu, bet arī cenu attīstību. Turklāt ir daži pierādījumi, ka noskaņojums janvārī bija sliktāks par faktisko situāciju. Mazumtirdzniecības sektors – kā liecina GfK ConsumerScan paneļa dati – janvārī nav bijis sliktāks nekā iepriekšējos gados. Acīmredzot iepriekšējā mēnesī vāciešiem bija sakrājušās lielas dusmas par nebeidzamajām diskusijām par nodokļu reformu un sociālo nodrošinājumu, kas toreiz arī atspoguļojās noskaņojuma rādītājos. Februārī viņas emocijas, šķiet, ir atgriezušās normālā līmenī. Uzņēmējdarbības un politikas radītā optimistiskā noskaņojuma maiņa, iespējams, ir palīdzējusi mazināt patērētāju bažas par iepriekšējo mēnešu nenoteiktību.

Tieksme pirkt: spēcīgākais pieaugums kopš eiro ieviešanas

Arī pirkšanas tieksmes rādītājs februārī strauji atjaunojās. Plus 16 punkti kompensēja divu iepriekšējo mēnešu zaudējumus. Tās ir spēcīgākās pozitīvās izmaiņas kopš eiro ieviešanas 2002. gadā. Ar vērtību mīnus 25,7 rādītājs atkal ir aptuveni sasniedzis 2003. gada novembra līmeni.

Ekonomikas augšupejas perspektīvas un iedzīvotāju ienākumu situācijas uzlabošanās acīmredzami veicina arī patērētāju vēlmi pirkt. Tomēr šeit joprojām ir jāievēro piesardzība: vērtība joprojām ir krietni zem ilgtermiņa vidējā rādītāja. Vormontenā paustajam ekonomiskajam un politiskajam optimismam tuvāko mēnešu laikā jāseko rīcībai, īpaši tiem, kas pozitīvi ietekmē darba tirgu. Tikai tad, kad būs redzamas uzlabošanās pazīmes, arī vēlme patērēt nepārprotami palielināsies un palielināsies.

Patērētāju klimats: atkal neliela augšupejoša tendence

Uz pašreizējās atsevišķo rādītāju attīstības fona patērētāju klimats nedaudz uzlabosies: nākamajam marta mēnesim patēriņa klimata rādītājs prognozē 5,2 punktu vērtību pēc precizētā 5,1 punkta februārī.

Patēriņa klimatam šobrīd joprojām ir tendence uz sāniem. Būtisks uzlabojums notiks tikai tad, ja individuālie patērētāju noskaņojuma rādītāji turpinās attīstīties spēcīgi pozitīvi. Tas notiks galvenokārt tad, ja ekonomiskais optimisms, kas šobrīd galvenokārt balstās uz ārējo tirdzniecību, sūtīs pozitīvus signālus darba tirgum un izplatīsies arī iekšējā pieprasījumā.

Avots: Nirnberga [ gfk ]