Ir pierādīts, ka roku dezinfekcija darba vietā aizsargā pret plaši izplatītām un atkārtotām masveida infekcijām. To apstiprina Greifsvaldes universitātes zinātnieku pētījums, kas tagad publicēts žurnālā BMC Infectious Diseases.
Pēc regulāras roku dezinfekcijas pētījuma dalībnieki ievērojami retāk cieta no saaukstēšanās vai to simptomiem. Īpaši jūtams bija caurejas slimību samazinājums. Pētījumā tika iekļauti 129 darbinieki no universitātes un Hanzas pilsētas administrācijas, Greifsvaldes universitātes un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas valsts pārvaldes.
Multirezistenti baktērijas jau kādu laiku ir attīstījušās visā pasaulē. Šie tā sauktie MRSA celmi iepriekš bija zināmi un baidījās galvenokārt kā "slimnīcas baktērijas", jo to izraisītās slimības - galvenokārt iekaisumus - ir grūti ārstējamas. Lai gan Nīderlandē MRSA celmu īpatsvars ir aptuveni trīs procenti, jo īpaši agrīnas, konsekventas kontroles dēļ, Vācijā tas ir ievērojami augstāks – gandrīz 25 procenti, taču joprojām ir daudz zemāks nekā, piemēram, Dienvideiropā.
Bet ne visi MRSA (meticilīna rezistentā Staphylococcus Aureus) celmi ir vienlīdz bīstami. Šobrīd ir identificēti aptuveni 6.000 dažādu celmu, kas iedalīti trīs galvenajās grupās: slimnīcu MRSA, tā sauktā sabiedrībā iegūtā MRSA un ar dzīvniekiem saistītā MRSA. Sabiedriskajā diskusijā dažādie MRSA veidi bieži netiek diferencēti, taču tie rada ļoti dažādas problēmas.
Maksa Rubnera institūta zinātnieki pārtrauc toksīnu ražošanu
Neatkarīgi no tā, vai tie ir apelsīni, vīnogas vai zemenes - pēc īsa uzglabāšanas perioda pastāv sēnīšu uzbrukuma risks. Pelējuma sēnītes un to sporas ir visuresošas, aizsardzība pret tām ir gandrīz neiespējama. Maksa Rubnera institūta zinātnieki tagad ir izstrādājuši procesu, ar kuru sēnītes, lai arī tās vēl nav pilnībā iznīcinātas, tiek efektīvi kavēta to attīstība: noteiktu viļņu garumu redzamā gaisma izjauc daudzu pelējuma sēņu dzīves ritmu tik ilgstoši, ka neveidojas sēnīšu toksīns. un labākajā gadījumā pat augšana nenotiek.
Ohratoksīni ir lielas pelējuma sēņu grupas toksīni, kas ietver arī dažādu veidu Penicilia un Aspergillus. Tāpat kā lielākajai daļai dzīvo būtņu, arī šīm sēnēm ir iekšējais pulkstenis, kas kontrolē augšanu un vielmaiņu. "Ja mums izdosies dabūt šo pulksteni no sinhronizācijas, tad mēs varam apturēt toksīnu veidošanos," pētījuma projekta sākumā aizdomās turējās Max Rubnera institūta zinātnieks profesors Rolfs Geisens. Zilā gaisma ar viļņa garumu 450 nanometri ir izrādījusies īpaši efektīvs traucējošs faktors. Dr. Markuss Šmits-Heids, profesora Geisena komandas zinātnieks: "Mēs neizmantojam kaitīgo UV starojumu, ar zilo gaismu vien pietiek, lai iznīcinātu 80 procentus sēnīšu sporu." Savukārt dzeltenā un zaļā gaisma veicina augšanu. no sēnēm, arī zinātnieki ir atzinuši. Tātad sēnes nekādā gadījumā nav "aklas", tām ir gaismas receptori dažādiem viļņu garumiem. Diemžēl dažādi sēņu veidi ir jutīgi. Fusaria, tipiskas labības pelējuma sēnītes, atšķirīgi reaģē uz apgaismojumu, piemēram, ar pastiprinātu gaismas aizsardzības pigmentu, piemēram, karotīna, veidošanos.
SCA, pasaulē trešais lielākais higiēnas preču piegādātājs, ir publicējis savu 2010. gada higiēnas ziņojumu. Globālās aptaujas rezultāti, ko SCA veica otro reizi, liecina, ka cūku gripa ir acīmredzami mainījusi higiēnas uzvedību visā pasaulē. Arī Vācijā cilvēki kļūst arvien informētāki par higiēnas un veselības jautājumiem.
Ar pašreizējo 2010. gada Higiēnas ziņojumu SCA apstiprina, ka higiēnas uzvedība visā pasaulē ir mainījusies. Kopš 2009. gada SCA ik gadu aptaujā cilvēkus deviņās valstīs par viņu attieksmi un uzvedību saistībā ar higiēnu un veselību. Rezultāti ir apkopoti SCA higiēnas ziņojumā. "Higiēna ietekmē mūs visus – pastāvīgi un neatkarīgi no tā, kur mēs dzīvojam. Kā trešais lielākais higiēnas preču piegādātājs pasaulē, mēs uzskatām, ka mums ir ļoti īpaša atbildība," skaidro Rolfs Andersons, SCA vecākais padomnieks higiēnas jautājumos. "Ar Higiēnas ziņojumu mēs vēlamies palielināt lēmumu pieņēmēju, ekspertu un sabiedrības izpratni par higiēnas un personīgās aprūpes jautājumiem globālā līmenī, tādējādi veicinot informētākas sabiedriskās diskusijas un uzlabojot higiēnas standartus."
Pētnieki no Higiēnas un biotehnoloģijas institūta (IHB) Hohenšteinas institūtā Bönigheimā ir izstrādājuši pasaulē pirmo novērtējuma sistēmu tekstilizstrādājumu un sadzīves priekšmetu efektivitātei pret vīrusiem. Ar jauno pretvīrusu efektivitātes pārbaudes metožu palīdzību šādus produktus tagad var īpaši izstrādāt un optimizēt tirgum.
Vairāk nekā 14 gadus DAP un ZLG akreditētais IHB ir specializējies tekstilizstrādājumu antibakteriālās aktivitātes pārbaudē atbilstoši dažādiem starptautiskajiem standartiem. Higiēnas nodaļa tagad piedāvā savus pretmikrobu efektivitātes testus ne tikai elastīgām konstrukcijām (tekstiliem un šķiedrām), bet arī šķidrumiem vai cietām vielām, t.i., visdažādākajiem produktiem, piemēram, lakām, apmetumiem, krāsām, līdz pat plastmasas un metāla virsmām.
ES pētījums liecina: kaušanas laikā patogēni tiek pārnesti no dzīvnieka uz liemeni
BfR koordinētā valsts mēroga pētījuma rezultāti liecina, ka kampilobaktēriju un salmonellu bieži var konstatēt cāļiem kaušanas laikā. Patogēni nokļūst kautuvē kopā ar zarnu saturu un uz dzīvnieku spalvām, un kaušanas laikā tos var pārnest uz liemeņiem. No turienes tie nonāk pārtikas ķēdē un nonāk pie patērētāja. Saskaņā ar šodien publicēto BfR ziņojumu kampilobaktērija tika konstatēta 62 procentiem no 432 Vācijā pārbaudītajiem liemeņiem un salmonella – 17,6 procentiem. Kampilobaktērijas dzīvnieku zarnu saturā tika konstatētas 48,6 procentos no kaušanas grupām. Pētījums ir daļa no 2008.gadā visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs veiktās izmeklēšanas. ES pētījuma rezultātus šodien publicēja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Kampilobaktērija un salmonellas ir visizplatītākie baktēriju izraisīto kuņģa-zarnu trakta slimību izraisītāji. "Vistas gaļa ir vissvarīgākais pārtikas izraisītu kampilobaktēriju infekciju avots," saka BfR prezidents profesors Dr. dr Andreas Hensel, "un infekcijas ar salmonellu bieži izraisa vistas gaļa." Tāpēc, gatavojot vistas gaļu, jums jāpievērš īpaša uzmanība virtuves higiēnai: mājputnu gaļu vajadzētu ēst tikai tad, kad tā ir izkarsēta. Tas ne tikai inaktivē kampilobaktēriju un salmonellu, bet arī citus iespējamos patogēnus. Gaļa arī jāuzglabā un jāsagatavo atsevišķi no citiem pārtikas produktiem, lai uz tiem nevarētu pārnest patogēnus.
Aukstajos ziemas mēnešos liemeņu piesārņojums ar Campylobacter bija ievērojami zemāks nekā vasarā. Kampilobaktēriju daudzums uz piesārņotajiem liemeņiem arī ievērojami atšķīrās — no dažiem mikrobiem līdz vairāk nekā 100 000 baktēriju uz gramu vistas gaļas. Ja kampilobaktērijas tika konstatētas dzīvnieku zarnu saturā no kaušanas partijas, iespējamība, ka arī šīs partijas liemeņi bija inficēti ar kampilobaktēriju, bija īpaši liela, un 93 procenti tika konstatēti pozitīvi. Liemeņiem no kaušanas grupām bez kampilobaktērijas pazīmēm zarnu saturā noteikšanas rādītājs bija 33 procenti. Apmēram 80 procenti no konstatētajām Campylobacter bija Campylobacter jejuni, savukārt Campylobacter coli veidoja aptuveni 20 procentus. Tas atbilst sadalījumam, kas tiek novērots arī cilvēku infekcijās.
Ulmā kopš decembra vidus ir novērots neparasts legionellas baktēriju infekciju uzkrājums. Infekcijas avota meklēšana rit pilnā sparā, taču ar parastajām metodēm ir ļoti nogurdinoša. Jaunās Fraunhofer IPM pārbaudes metodes nākotnē varētu ievērojami saīsināt meklēšanu.
"Pirmie rezultāti būs pēc nedēļas" šobrīd bieži lasāms saistībā ar Legionella slimību infekcijas avota meklēšanu Ulmā. Tas, ka laboratorijas rezultātus gaida tik ilgi, ir saistīts ar mūsdienās izplatītajām legionellas reprodukcijas liecībām. Laikā, kas nepieciešams pēcnācējiem, citi Ulmas iedzīvotāji, iespējams, būs inficējušies ar baktēriju fokusu. Ir aizdomas, ka ir noteiktas gaisa kondicionēšanas sistēmas - tā sauktās mitrās dzesēšanas sistēmas -, kuras var atrast uz daudzu ēku jumtiem. Lai nākotnē varētu ātrāk noteikt infekcijas avotus, Freiburgas Fraunhofera Fizikālo mērījumu metožu institūts IPM izstrādā analīzes metodes, ar kurām bioloģiskās daļiņas var noteikt dažu stundu laikā.
Salmonellas var nokļūt nobarojamajā ganāmpulkā no vaislas ganāmpulka
BfR koordinētā valsts mēroga pētījuma rezultāti liecina, ka salmonellu bieži var konstatēt krājumos ar vaislas cūkām. Tomēr vairumā gadījumu tikai neliela daļa dzīvnieku ir inficēti. Pētījums ir daļa no pērn veiktās izmeklēšanas vaislas cūku ganāmpulkos Eiropas Savienībā (ES). ES pētījuma rezultātus 2009. gada decembrī publicēja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Saskaņā ar tajā pašā laikā publicēto BfR ziņojumu Salmonella tika konstatēta jauktos paraugos no vairāku dzīvnieku fekālijām Vācijā 45 no 201 ganāmpulka, kurā bija vairāk nekā 50 vaislas cūku (22,4 procenti). "Inficēti sivēni no vaislas ganāmpulkiem var izplatīt salmonellu uz nobarojamo ganāmpulku," saka BfR prezidents profesors Dr. dr Endrjū Hensels. No turienes salmonellas var nonākt barības ķēdē caur inficētām cūkām, kas paredzētas kaušanai. Tāpēc, gatavojot gaļu, rūpīgi jāievēro īpaša virtuves higiēna. Gaļu parasti vajadzētu ēst tikai tad, kad tā ir izkarsēta. Tas ne tikai inaktivē salmonellu, bet arī citus iespējamos patogēnus.
Salmonellas ir izplatīti patogēni, kas izraisa infekcijas cilvēka kuņģa-zarnu traktā. Liela daļa šo infekciju rodas, ēdot pārtiku, kas ir piesārņota ar salmonellu. Līdzās olām un mājputnu gaļai cūkgaļa ir viens no izplatītākajiem šādu infekciju avotiem.
Salmonella ir visizplatītākais pārtikas izraisītu slimību cēlonis. Baktērijas pievienojas šūnām zarnu sienā un liek saimniekšūnai tās absorbēt. Līdz šim zinātnieki uzskatīja, ka salmonellām bija jāizraisa raksturīgi membrānas viļņi, lai tās varētu iekļūt zarnu šūnās. Braunšveigā Helmholca infekciju izpētes centra (HZI) pētnieki tagad ir atspēkojuši tieši šo konvencionālo gudrību.
"Tas nozīmē, ka ir jāpārskata salmonellas infekcijas mehānisms," saka Klemens Rotners, HZI "Cytoskeleton Dynamics" darba grupas vadītājs. Darbs tagad ir publicēts žurnālā "Cellular Microbiology".
Ziņojumu skaits par norovīrusu un rotavīrusu izraisītām slimībām pēdējos gados ir nepārtraukti pieaudzis. Šos zināmos vīrusus inficētas personas var pārnest uz pārtiku ražošanas un sagatavošanas laikā, un šādā veidā tie var izplatīties tālāk. Pirmajā Vācijas mēroga simpozijā “Ar pārtiku saistītie vīrusi”, ko organizēja Federālais riska novērtēšanas institūts (BfR), aptuveni 100 eksperti no pētniecības iestādēm, izmeklēšanas birojiem un pārtikas uzraudzības Berlīnē apsprieda jaunus atklājumus par vīrusiem, kas var tikt pārnesti ar pārtiku. . Galvenā uzmanība tika pievērsta pārnešanas ceļiem, jaunu noteikšanas metožu izstrādei un vīrusu inaktivācijas veidiem pārtikā. "Baktērijas pārtikā jau ir labi izpētītas, savukārt ir nepieciešami turpmāki pētījumi par ar pārtiku saistītajiem vīrusiem," saka BfR prezidents profesors Dr. Dr. Andreass Hensels. "Tā kā vīrusi uzvedas savādāk nekā baktērijas, ir nepieciešamas citas kontroles stratēģijas."
Norovīrusi un rotavīrusi bieži ir kuņģa-zarnu trakta slimību izraisītāji. Tie tiek pārnesti ne tikai tieši no cilvēka uz cilvēku, bet arī netieši plašāk izplatīti ar pārtiku, kad inficēti cilvēki nonāk saskarē ar pārtiku. Zināms, ka daži pārtikas produkti ir arī pakļauti vīrusu aknu un zarnu iekaisuma riskam: mīdijas var uzkrāt vīrusus no savas vides. Ja cilvēki mīdijas ēd neapstrādātas, tās arī uzņem vīrusus. Jauni pētījumi liecina, ka uzmanība jāpievērš arī tā dēvētajiem zoonozes vīrusiem. Šie vīrusi vispirms uzbrūk produktīvajiem dzīvniekiem un tiek pārnesti uz cilvēkiem ar no tiem ražotu pārtiku. Piemēram, E hepatīta vīrusus var konstatēt mežacūkām.
BfR simpozijs par zoonozēm un pārtikas nekaitīgumu
Aptuveni 200 zinātnieku no Vācijas, Austrijas un Šveices Federālajā riska novērtēšanas institūtā (BfR) Berlīnē apsprieda pašreizējo situāciju zoonožu jomā un stratēģijas to apkarošanai un profilaksei. Cīņā ar zoonozēm nepieciešama cieša sadarbība starp veselības un veterinārajām iestādēm. "Lai izvairītos no zoonozēm un varētu ar tām efektīvi cīnīties, cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides jomām ir cieši jāsadarbojas," saka BfR prezidents profesors Dr. dr Endrjū Hensels. Kopīgas iniciatīvas par rezistenci pret antibiotikām piemērs liecina, ka tas var darboties.
Zoonozes ir slimības, kuras var pārnest no dzīvniekiem uz cilvēkiem vai otrādi. Galvenie cilvēku infekcijas avoti ir inficēta pārtika, īpaši mājputni, olas, olu produkti un ēdieni, kas satur jēlas olas. Bez salmonellas, kampilobaktēriju baktērijas ir visizplatītākais baktēriju izraisīto kuņģa-zarnu trakta slimību cēlonis cilvēkiem Vācijā.
