Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts tiesības
Ziņas par grafiku un nevēlamām blakusparādībām
Patiesībā jau gadu uz pārtikas iepakojuma drīkst būt tikai zinātniski pārbaudītas un apstiprinātas veselīguma norādes. Tāds bija Eiropas prasību regulas grafiks. Likuma mērķis ir aizsargāt patērētājus no apšaubāmas veselības reklāmas uz pārtikas produktiem, tāds bija likumdevēju nolūks. Tomēr veselīguma norāžu zinātniskā pārbaude izrādījās Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) uzdevums. Naudas kritums uztura zinātnē, tā sakot, ar jautājumu: kuru uzturvielu ietekmi uz veselību var zinātniski pierādīt?
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts personāla vadība
Kad darbinieki ir iesaistīti svarīgu uzņēmuma lēmumu pieņemšanā, viņi strādā motivētāk un tajā pašā laikā produktīvāk. Pašreizējais pētījums, ko publicējis Bonnas Darba nākotnes institūts (IZA), parāda šo saistību. Uzvedības eksperimentā darba izpilde pieauga par deviņiem procentiem pēc tam, kad iesaistītie varēja nobalsot par viņiem piemērojamo atalgojuma modeli.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts Marketing
Deloitte ziņojumā par patērētāju uzvedību desmit gados ir uzsvērti galvenie faktori
Uzturs jeb pārtikas ražošana un izplatīšana būs 2020. gada centrālā tēma – saistībā ar to ilgtspējība ir nākamās desmitgades megatrends. Vēl viens faktors, kas izšķiroši ietekmē patērētāju uzvedību, ir demogrāfija. Visbeidzot, sociālās pārmaiņas jaunattīstības reģionos ietekmē globālo patērētāju uzvedību. Turklāt notiek tehnoloģiju attīstība un arvien lielāka patērētāju tīklu veidošana, kas liek pakalpojumu sniedzējiem pieņemt jaunu saziņas veidu. Par to liecina aktuālais Deloitte ziņojums "Consumer 2020", kas ar scenāriju palīdzību jau šobrīd ļauj uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem sagatavoties nākotnes izaicinājumiem un izstrādāt ilgtermiņa stratēģijas.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts personāla vadība
Bruto ienākumi uz vienu darbinieku no 2000. līdz 2010. gadam reālajā izteiksmē samazinājās par četriem procentiem
No 2000. līdz 2010. gadam algas Vācijā ievērojami atpalika no peļņas un investīciju ienākumiem. Vidējā bruto izpeļņa uz vienu darbinieku reālā izteiksmē – atņemot inflāciju – pēdējā desmitgadē faktiski ir kritusies: 2010. gadā tā bija par četriem procentiem zemāka nekā 2000. gadā. Tā atklāj WSI tarifu arhīva vadītāja Dr. Reinhards Bispinks, WSI jaunajā gada pārskatā par koplīgumu slēgšanu *. Darbinieki reālo algu zaudējumus cieta septiņas reizes – 2001. gadā un sešos gados no 2004. līdz 2009. gadam. Reāla izaugsme bija tikai trīs gados, pēdējo reizi 2010. gadā. Sarežģītie ekonomiskie pamatnosacījumi un darba tirgus deregulācija veicināja to, ka bruto ienākumi XNUMX. gada otrajā pusē attīstījās vāji. Harca reformas, kas ieviesa bezdarbnieka pabalstu II un veicināja pagaidu darba uzplaukumu, palielināja spiedienu uz ienākumiem. Zemo algu sektors Vācijā pieauga.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts Marketing
Hohenheimas universitātes pētnieki izstrādā plānošanas palīglīdzekļus bioloģiskajiem produktiem gastronomijā un sabiedriskās ēdināšanas jomā
Pārtikas skandāli, piemēram, GSE, ir veicinājuši bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukumu visā Vācijā. Tomēr bioloģisko produktu lietošana bieži vien ir saistīta ar problēmām un riskiem, tāpēc gastronomija un ēdnīcas bieži atgriežas pie tradicionālajiem produktiem. Hohenheimas pētnieki izpētīja iemeslus un tagad piedāvā plānošanas palīglīdzekli, kas ļautu ēdnīcām, restorāniem un tamlīdzīgiem uzņēmumiem pieņemt pareizos lēmumus bioloģiskajā plānošanā. Federālā Pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministrija finansēja pētniecības projektu trīs gadus.
Potenciāls ir liels: pieaugošais to patērētāju skaits, kuri pērk bioloģisko pārtiku mājās, bieži vien nevar apmierinoši nodrošināt bioloģiskos produktus ārpus savām četrām sienām. Organic vēl nav daļa no ilgtermiņa piedāvājuma šajā jomā. Hohenheimas zinātnieki, kuru vadīja Dr. Jana Rückert-John pētniecības projektā.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts Marketing
SevenOne AdFactory pierāda efektivitāti / Skatītāji neuztver izvietojumus kā reklāmu / Augsts pieņemšanas līmenis un spēcīgi attēla efekti
Kopš 2010. gada aprīļa sākuma produktu izvietošana ir atļauta Vācijas privātajā televīzijā. ProSieben sāka darbu un pārraidīja pirmo vietu 10. aprīlī "Schlag den Raab" ietvaros. Kopš tā laika SevenOne AdFactory ir īstenojis 20 produktu izvietošanas projektus, tostarp Real un Siemens elektroierīču zīmolu integrāciju "Deutschlands Meisterkoch". SAT.1 šovam pievienotais pētījums tagad sniedz pirmās ietekmes vērtības produktu izvietošanai Vācijas tirgū. SevenOne Media pētījumu nodaļa intervēja 350 cilvēkus. Skatītāji produktu izvietojumu vērtē pozitīvi
Hipermārketu tīkls Real piepildīja topošo šefpavāru pieliekamo, no kura dalībnieki ieguva sastāvdaļas savām receptēm. Pārtikas preces atveda īsti piegādes furgoni, un kāda uzdevuma ietvaros kandidāti iepirkās arī Real lielveikalā. SevenOne Media pētnieki spēja demonstrēt augstu šo produktu izvietojumu pieņemšanas līmeni: 56 procenti aptaujas dalībnieku norādīja, ka viņiem patīk produktu izvietojumi. Gan izvietotie produkti no Real, gan virtuves tehnika un gatavošanas stacijas no Siemens tika uztvertas kā autentiskas un, lai arī bija skaidri redzamas, tās netraucēja. Izvietojumi bija īpaši labi, ja runa bija par zīmola un formāta saskaņošanu: 80 procenti uzskatīja, ka Real ir piemērots partneris, un 84 procenti apstiprināja šo apgalvojumu par Siemens. Kopumā produktu izvietošanas attēla profils ir ļoti pozitīvs.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts Marketing
Frankfurtes vēsturnieks rāda pārsteidzošas paralēles starp pašreizējo diskusiju un debatēm 19. gadsimtā
Šķiet, ka pārtikas skandāli pēdējos gados ir sasnieguši nepieredzētus apmērus. Pašreizējais dioksīnu skandāls kārtējo reizi atklāj mūsdienu pārtikas apgādes pamatproblēmas, kas skandālu brīvajā laikā ikdienā ikdienā gandrīz neatspoguļojas: patērētāji diez vai spēj īsti spriest par pārtikas kvalitāti, var saprast tikai to, ko ēd. ierobežotā mērā. Tomēr tā nebūt nav jauna tagadnes iezīme, jo bieži vien mums liek domāt skandālu ziņojumi. Drīzāk šī problēma radās 19. gadsimtā – pēc industrializācijas sākuma. Nesen publicētais Gētes Universitātes Vēstures semināra zinātniskās asistentes Veras Hierholceres promocijas darbs "Uzturs atbilstoši normai" sniedz iespaidīgus pierādījumus par to.
Ļoti zinātniski izklausāmi produktu apzīmējumi, daudzi kvalitātes zīmogi un arvien detalizētāks iepakojuma marķējums mūsdienās liecina par apzinātiem pirkuma lēmumiem, taču galu galā tie ir racionalitātes izdomājumi. Ēšanu un dzeršanu nosaka informācijas asimetrija starp patērētājiem un pārtikas ražotājiem, un tāpēc tās pamatā ir uzticēšanās. Šī zvaigznāja kodols veidojās jau Vācijas impērijas laikā. Frankfurtes vēsturnieka pētījums, ko 2010. gada augustā publicēja Verlag Vandenhoeck & Ruprecht, parāda pārsteidzošas paralēles starp šodienas diskusijām un plašajām publiskajām debatēm, kas notika 19. gadsimta beigās.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts Marketing
Avots: European Review of Agricultural Economics 36 (2009), 541-569
Kvalitatīvai ražošanai un ilgtspējībai ir vajadzīgs holistisks skatījums uz vērtību ķēdi. Tikai tad, ja tie darbosies tā, ka tie arī droši un pastāvīgi nodod tālāk informāciju un, ja nepieciešams, "darbības instrukcijas" ar produktu, atsevišķie elementi kļūs par pilnīgu sistēmu. Christian FISCHER, Monika HARTMANN, Nikolai REYNOLD, Philip LEAT, César REVOREDO-GIHA, Maeve HENCHION, Luis Miguel ALBISU pētījums parāda, kā šādas ķēdes tiek organizētas līgumos un tādējādi tiek uzturētas “ilgtspējīgi” atbilstoši apstākļiem sešās ES valstīs un Azucena GRACIA. (2009): Faktori, kas ietekmē līguma izvēli un ilgtspējīgas attiecības Eiropas lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdēs.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts personāla vadība
Vidējie uzņēmumi no pārtikas nozarē arvien augsts potenciāls
Spēcīgā uzplaukums Vācijas ekonomikā ir vēl vairāk saasinātu konkurenci par labāko prātos. Nesenā pētījumā, ko Lietišķo zinātņu universitātes Erfurtē rāda, ka gandrīz 50 procenti no valsts mēroga MVU aptaujāto plānu no pārtikas rūpniecības, galvenokārt noteikti nākamo trīs gadu laikā ar lielu potenciālu. "Agrāk, personālu apsvērumiem bija tikai ap 17 procentiem no iesaistītajiem uzņēmumiem," saka pētījuma vadītājs Prof. Dr. Steffen Schwarz. Rezultāts bija pētījums ir daļa no praktiskā projekta ar studentiem 2. Semestris no maģistra programmas Uzņēmējdarbības vadība fakultātes Ekonomikas un loģistikas Transporta, kur profesors uzņēmējdarbība un MVU vadības māca.
Deklarētā mērķis bija stiprināt lēmumu pieņemšanas līmeni uzņēmumā. Daudzi uzņēmēji ir sapratuši, tikai pēdējā ekonomiskā krīze, ka tas ir jēga, lai sadalītu atbildību par vairākiem pleciem un palielināt radošo potenciālu uzņēmumā. "Globalizācijas pieauga prasības spēks arī noveda pie pārdomāt cilvēkresursu politikā," skaidro HR Consultants Carl Christian Müller no TOPOS Nirnbergā, kurš pievienots pētījumu.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts Biznesa vadības
Pašreizējais Fraunhofer IPA pētījums
Kā uzņēmumi tiek galā ar iepirkumu riskiem? Cik nobriedusi šodien ir riska pārvaldība? Uz šiem un citiem jautājumiem par riska pārvaldību iepirkumos ir sniegtas atbildes Fraunhofer IPA pētījumā. Lēmumu pieņēmēji iepirkumu, loģistikas un materiālu pārvaldības jomās var izmantot aptaujas rezultātus, lai noteiktu pašreizējās tendences un izstrādātu ieteikumus rīcībai.
Pētījumā tiek uzdoti un atbildēti uz aktuāliem svarīgiem jautājumiem riska pārvaldībai iepirkumos:
Cik svarīga ir riska pārvaldība aptaujātajiem uzņēmumiem?
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts Marketing
Vai korporatīvā komunikācija ir vadītāju atzīta vadības disciplīna? MHMK, Macromedia University for Media and Communication, pētniecības projekts pēta šo jautājumu. Rezultāts: vairāk nekā puse no 60 aptaujātajām sabiedrisko attiecību aģentūrām uzskata, ka korporatīvā komunikācija ir vairāk kā remontdarbnīca, nevis atzīta vadības disciplīna, pat tādās kritiskās situācijās kā tālejoši pārmaiņu procesi. Pilnu pētījumu var bez maksas pasūtīt MHMK Hamburgā.
Pētījums ir dokuments, ka PR un komunikācijas vadība ir disciplīna, kas tikai pamazām atrod savu lomu organizāciju vadībā. Attiecīgi PR aģentūru nozare ir sadalīta divās nometnēs: viena nometne sevi galvenokārt uzskata par pakalpojumu sniedzēju, bet otra - kā konsultantu. Viņi dažādi novērtē, ko komunikācijai vajadzētu sasniegt organizācijām: Apmēram trešdaļa aptaujāto aģentūru uzskata, ka uzvedības pārvaldība ir arī daļa no komunikācijas mandāta pārmaiņu procesos. "Bet, ja pieņem, ka iekšējās korporatīvās komunikācijas mērķis galvenokārt ir motivācija, tad tam noteikti ir jāiet tālāk par komunikācijas procesu un rīku nodrošināšanu," skaidro Prof. Dr. Jan Lies, pētījuma iniciators. "Tā kā motivācija galvenokārt ir atkarīga no vadības uzvedības, darba atmosfēras un stimuliem."
