Seminārs "Kvalitāte un cena pārdošanas sarunās" ar referentu Manfredu Gerdemanu notika no 27. līdz 28. septembrim pieczvaigžņu viesnīcas Steigenberger ekskluzīvajā apkārtnē Bādnoenārā.
Semināra "Kvalitāte un cena pārdošanas sarunās" dalībnieki ar lektoru Tomasu Gerdemanu (5. no kreisās)
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
DFV/CMA seminārs parādīja, kā gaļas klāstu var ideāli pielāgot klientu prasībām un vēlmēm.
Par gaumi nevar strīdēties. It īpaši ne, ja runa ir par ēdiena baudīšanu. Bet kurš to būtu domājis, ka gaļas un gaļas produktu īpašības dažādi novērotāji uztver pilnīgi atšķirīgi? Šīs zināšanas sniedza Dr. Volfgangs Gerhardijs tagad DFV seminārā "Pareizais gaļas klāsts" Vehtas universitātes lopkopības apstrādes centra telpās.
Sensorā pārbaude laboratorijas apstākļos: Katrs Vechta dalībnieks gaļas kvalitāti piedzīvoja atšķirīgi.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Saskaņā ar Lauksaimniecības, mežsaimniecības un uztura produktu Centrālā tirgus un cenu ziņošanas biroja (ZMP) pašreizējo tirgus pētījumu ārpus mājas tirgus 2003. gadā uzrādīja negatīvu tendenci gan viesu skaita, gan pārdošanas apjomu ziņā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kuru raksturoja eiro ieviešana, negatīvā tendence jau ir vājinājusies (viesu skaits 2002 -4,3%; 2003 -2,3%, apgrozījums 2002 -4,3%, 2003 -2,9%). Uz ilgstoši augstā bezdarba un patērētāju nenoteiktības fona tendences maiņa nav gaidāma arī 2004. gadā.
Izdevumu apjoms ārpus mājas tirgum 2003.gadā bija 41,19 miljardi eiro. Katrs otrais eiro ieplūda servisa ēdināšanas kasē, katrs trešais eiro tika iztērēts ātrās ēdināšanas restorānu zonā. Galu galā 12,4% no izdevumiem tika tērēti darba un apmācības vietu ēdināšanai, bet 4,9% - tematiskajai gastronomijai.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Krievijas importa aizliegums Brazīlijai ir iedarbojies
Krievija pārtrauca cūkgaļas importu no Brazīlijas pēc mutes un nagu sērgas uzliesmojuma Brazīlijā. Sarunas par importa aizlieguma izbeigšanu līdz šim bijušas nesekmīgas. Tikmēr gaļas pārstrādes rūpniecība Krievijā vairs nav pilnībā produktīva, jo Brazīlija ir viens no galvenajiem cūkgaļas importa avotiem. Importa trūkuma dēļ Krievijas Gaļas savienība paredz, ka cūkgaļas cenas šomēnes pieaugs par aptuveni XNUMX procentiem.
Pērn Krievija no Brazīlijas vien importēja 313.000 211.000 tonnu cūkgaļas, kā arī 89.000 190.000 tonnu mājputnu un 160.000 90.000 tonnu liellopu gaļas. Šogad no Dienvidamerikas valsts bija paredzēts ievest aptuveni XNUMX XNUMX tonnu cūkgaļas, XNUMX XNUMX tonnu mājputnu un XNUMX XNUMX tonnu liellopu gaļas.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Liellopu un gaļas
Liellopu gaļai gaļas vairumtirgos oktobra otrajā nedēļā bija vērojamas tikai nelielas cenu izmaiņas. Priekšroka tika dota lētiem gabaliem no priekšējās partijas, bet dārgie gabali tika atstāti novārtā. Reaģējot uz agrāko izmaksu cenu kritumu jaunbuļļiem, kūts durvis šonedēļ bieži ir palikušas aizvērtas, un kautuvēm bija jāpieliek jaunas pūles, lai vervētu vīriešu kārtas dzīvniekus kaušanai. Izmaksas cenas jaunajiem buļļiem tāpēc bija nemainīgas, šur tur nedaudz stingrākas. Jaunie buļļi R3 klasē, tāpat kā iepriekšējā nedēļā, vidēji valstī ienesa 2,70 eiro par kilogramu kautsvara, kas bija par 40 centiem vairāk nekā gadu iepriekš. Attīstība kaujamām govīm bija nedaudz atšķirīga. Jo īpaši ziemeļrietumu reģionos ražotāju cenas samazinājās līdz pat pieciem centiem par kilogramu, kad bija liels piedāvājums. Dienvidos kūlas govis bija pārdošanā ļoti ierobežotā skaitā, cenas palika nemainīgas. Par O3 klases govīm federālie līdzekļi saruka par trim centiem līdz 1,98 eiro par kilogramu, bet apgādnieki saņēma par 38 centiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vietējiem uzņēmumiem, sūtot liellopu gaļu uz kaimiņvalstīm, bija jāsamierinās ar cenu samazinājumu. – Tuvākajā nedēļā piedāvājuma dēļ jauno buļļu cenas, visticamāk, saglabāsies stabilas. Savukārt kaujamo govju sektorā jārēķinās ar tālāku cenu samazinājumu, īpaši, ja vairāk dzīvnieku piedāvās arī dienvidos. – Vairumtirdzniecībā teļa gaļas bizness pārsvarā bija kluss. Izmaksas cenas par kaujamiem teļiem saglabājās savas. Provizoriskais vidējais rādītājs par dzīvniekiem, par kuriem tika iekasēta vienota likme, bija 4,17 eiro par kilogramu kautsvara. – Mājlopu teļiem cenas lielākoties tika saglabātas, dažkārt arī nedaudz zemākas.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Kaujamie liellopi atveda vairāk
Septembrī beidzoties ES mēroga brīvdienām, daudzviet pieauga pieprasījums pēc gaļas. Tas bija pretstatā nemainīgi lielākam kaujamo liellopu un cūku piedāvājumam. Tomēr visu kategoriju kaujamie liellopi atveda vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un arī vairāk nekā iepriekšējā gadā. Piedāvājums vistas tirgū dažkārt bija nedaudz ierobežots dzīvajam pieprasījumam. Tomēr cenas parasti mainījās tikai nedaudz. ES tītara tirgus attīstījās nevienmērīgi, un dažās jomās bija cenu spiediens. Pamatīga atmoda olu tirgū neizdevās īstenoties. Turpinoties bagātīgam piedāvājumam, cenas atguvās tikai nedaudz. Situācija sviesta tirgū atvieglojās, piedāvājumu papildināja preces no privātās noliktavas un no intervences krājumiem. Iepriekšējos gados ierastais sezonālais cenu kāpums līdz šim nav īstenojies. Siera tirgus turpina stabili attīstīties. Kaut lopus un kaujamas cūkas
Gaļas liellopu piedāvājums ES septembrī bija ievērojami lielāks nekā iepriekšējā mēnesī. Vācijā nokauts ap vienpadsmit procentiem, Nīderlandē par septiņiem procentiem un Dānijā par gandrīz trīs procentiem vairāk liellopu nekā iepriekš. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī kaušanas gadījumu skaits bijis ievērojami lielāks. Lielākajā daļā Savienības valstu pakalpojumu sniedzēji par jauniem buļļiem vidēji nopelnīja vairāk nekā augustā. Cenu samazinājums bija tikai Īrijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Beļģijā. ES vidējā cena jaunbuļļiem R3 tirdzniecības klasē bija 271 eiro par 100 kilogramiem kautsvara, gandrīz par pieciem eiro augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un par gandrīz sešiem eiro augstāka nekā pirms gada.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Pārtikas ķīmiķi no Minsteres universitātes strādā kopā ar bioloģisko saimniecību "Gut Wewel".
Kāds sakars jaukiem sārtiem sivēniem ar cilvēka gremošanu? No pirmā acu uzmetiena nav daudz, bet ikviens, kurš ir pazīstams ar šo lietu, zina, ka cūkas zarnas ir ļoti līdzīgas cilvēkiem un tāpēc ir piemērotas izpētes nolūkiem. Cūkas ir arī ideāli piemērotas, lai pētītu, kā zarnas apstrādā polifenolus - fitoķīmiskas vielas, kas atrodamas gandrīz visos pārtikas produktos. Prof Dr. Hanss Ulrihs Hampfs no Pārtikas ķīmijas institūta un doktorante Katrīna Keplere pēta šīs augu vielas un tāpēc jau pusotru gadu kopā ar Kurzenu ģimeni strādā bioloģiskajā saimniecībā "Gut Wewel" Sendā.
Polifenoli - katrs no mums tos patērē katru dienu, bet gandrīz neviens par tiem nezina. To iedarbība ir ievērojama: tie padara vīnogas sarkanas un kafiju nedaudz rūgtu, un tie ir atbildīgi par aprikožu un sarkano papriku dzelteno krāsu. Papildus šīm baudu uzlabojošajām īpašībām tās spēj daudz vairāk: pietiekamā daudzumā palīdz novērst vēzi, piemīt pretiekaisuma iedarbība un stiprina imūnsistēmu. Ieteicamā prasība "ēdiet piecas dienā" - pamatojoties uz augļiem un dārzeņiem - ir spēkā ne tikai polifenolu dēļ.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Chiemgauer Naturfleisch atkal ražo - Still laboratorijas paraugi - atklāta vēstule klientiem
Traunšteinas apgabala biroja preses pārstāvis Romāns Šneiders norādīja, ka darbinieku vidū baktērijas ienesa ražošanas ciklā. Tagad noskaidrots, kā koli baktērijas nokļuva divos Trostbergas uzņēmuma Chiemgauer Naturfleisch GmbH jēldesu izstrādājumos.
Chiemgauer Naturfleisch GmbH gadījumā klienti ir saslimuši, uzsver Romāns Šneiders un nepārprotami uzteic uzņēmuma profesionālo uzvedību, kas brīvprātīgi piedāvā visu jēldesu klāstu, ieskaitot abus veidus, par kuriem tika iesniegta sūdzība, "Salametti gaisa žāvēti" un "Salametti ķiploki" no satiksmes un pārtrauca turpmāko ražošanu.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Slikts sākums 2003. gadā – skaitļi samazinās, bet situācija stabilizējas
2003. gadā Vācijas ekonomika pat nespēja sasniegt iepriekšējo gadu zemo izaugsmi. Reālais iekšzemes kopprodukts saruka par 0,1 procentu. Naftas cenu kāpums, plaušu slimība SARS un spēcīgais eiro izraisīja spiedienu uz Vācijas eksporta ekonomiku, savukārt iekšzemes ekonomiku bremzēja palielinātais nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu slogs. Nodarbinātības situācijas pasliktināšanās samazināja reālos rīcībā esošos ienākumus un vienlaikus apgrūtināja valsts kasi. Privātās mājsaimniecības, kuras nemierināja arī notiekošās diskusijas par gaidāmajiem samazinājumiem vecuma nodrošinājuma, sociālajā un veselības sistēmā, arvien vairāk ierobežoja patēriņu. 2003. gadā pirmo reizi tika skartas arī iedzīvotāju grupas ar stabilu patēriņu.
Šai situācijai bija manāma ietekme uz miesnieku tirdzniecību: lētās tendences un izdevīgu cenu meklējumi pagājušajā gadā sasniedza savu bēdīgo maksimumu. Atkal, pārtikas mazumtirdzniecība un gaļas tirdzniecība ir zaudējušas pozīcijas salīdzinājumā ar atlaižu tirgiem. Lai gan Vācijas mājsaimniecības pērn iegādājās par 5,4 procentiem vairāk gaļas un par 1,5 procentiem vairāk desu un citu gaļas izstrādājumu nekā 2002.gadā, tās šo pirkumu finansējušas ar izdevumiem, kas bija attiecīgi par 1,9 un 5,7 procentiem mazāki. Miesnieku tirdzniecības strukturālā attīstība lielā mērā atbilda šim sarūkošajam tirgum.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Pirmais pusgads: patērētāju pieprasījums vājāks - pārdošanas apjomi stabili
Pieprasījums no privātajām mājsaimniecībām Vācijā pēc gaļas un gaļas produktiem 2004. gada laikā arvien vairāk samazinājās. Gaļas tirdzniecībai pēc iepriekšējiem kritumiem pirmajā pusgadā varētu noteikt stabilu pārdošanas apjomu attīstību.
Patēriņa cenas gaļai un gaļas izstrādājumiem no janvāra līdz jūnijam samazinājās par 0,4 procentiem, ievērojot pēdējo divu gadu tendenci. Tomēr tas vairs nedeva nekādu stimulu patērētāju pieprasījumam no privātajām mājsaimniecībām. Mīnus 6,1 procents, kritums galvenokārt attiecas uz cūkgaļu. Palielinātais pieprasījums, īpaši pēc liellopu gaļas un jauktas maltas gaļas, nebija pietiekams, lai kompensētu mazāku pieprasījumu pēc cūkgaļas. Pieprasījums pēc desu izstrādājumiem saglabājās labi, jo īpaši tendence ir šķiņķis. Vēl viena pazīme, kas liecina par vispārēji neskaidru patērētāju klimatu 2004. gada pirmajā pusē, ir ārpus mājas patēriņa samazinājums par 3,5 procentiem.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
No knoka līdz suši šķīvim - ballīšu serviss no gaļas veikala
Miesnieks uz stūra jau sen piedāvā ne tikai cepeti, desu un šķiņķi. Lielo pilsētu iepirkšanās rajonos gaļas veikals jau sen ir izveidojies par delikatešu miesnieku. Tur pircējam tiek piedāvāts īstais vīns no paša uzņēmuma sortimenta, kas piestāv pie vietējiem vai ārvalstu ēdieniem. Bet pat mazākos lauku miesnieku vitrīnās tagad var atrast sieru, salātus, pasniegšanai gatavus ēdienus un pat zivis.
Papildus šim dažādu gardumu klāstam ir arī bezmaksas speciālistu konsultācijas pie letes, jo miesnieki un gaļas veikalu pārdevēji šodien klientiem var izskaidrot daudz vairāk nekā Jagdwurst sastāvu. Pieaugot sortimentam, ir paplašinājušās arī speciālistu zināšanas.
