Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Garšvielu nozares asociācijas ikgadējā sanāksme
Pieejiet lielās Eiropas piedzīvojumam ar drosmi, pārliecību un mēra sajūtu: ar to Bavārijas valsts Eiropas lietu un reģionālo attiecību ministrs Eberhards Sinners aicināja Garšvielu nozares asociācijas ikgadējās sanāksmes dalībniekus. 07. gada 2004. maijā Minhenē. Nozares sanāksmes uzmanības centrā bija Eiropas tiesību aktu pieaugošā ietekme uz pārtikas aprites tiesību aktiem, izejvielu tirgus attīstība un pastāvīgi vājā iekšzemes pieprasījuma sekas.
Savā apsveikumā ministrs Sinner uzsvēra reģionālo attiecību nozīmi augošajā Eiropā un iespējas, ko sniedz Eiropas Savienības paplašināšanās austrumu virzienā. Viņš norādīja uz plaukstošo eksportu uz Austrumeiropu un labajām saziņas iespējām valstīs, kur vācu valoda nemainīgi ir otrā svešvaloda.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Labs IKB vērtējums ES
89 procenti no nozīmīgākajiem cūkgaļas pircējiem Vācijā, Lielbritānijā, Itālijā un Grieķijā kvalitātes nodrošināšanas sistēmas uzskata par svarīgu vai ļoti svarīgu. Runājot par cūkgaļas kvalitātes sistēmām, lielākā daļa no viņiem vispirms domā par Nīderlandi. Šiem pircējiem IKB ir vispazīstamākā un pārliecinošākā sistēma. izmeklēšanas pieeja
No 26. gada 13. janvāra līdz 2004. februārim Starptautiskais tirgus izpētes institūts RIN (Research International) veica pētījumu par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu informētību un novērtēšanu 175 vadošo cūkgaļas pircēju vidū Vācijā, Lielbritānijā, Itālijā un Grieķijā. Intervijas veiktas ar pircējiem no apstrādes rūpniecības, vairumtirdzniecības un lielveikalu ķēdēm.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Von A wie Angebot bis Z wie Zertifizierung
Sensibilisiert durch Krisen der Lebensmittelwirtschaft wie BSE, setzen heute immer mehr Konsumenten gerade beim Fleischeinkauf auf Sicherheit und gesunden Genuss. Mit einem hochwertigen Bio-Sortiment können vor allem kleinere und mittlere Unternehmen dem veränderten Käuferverhalten begegnen und sich durch eine konsequente Qualitätsstrategie am Markt profilieren. Das richtige Know -how führt zum Erfolg: A wie Angebot an Rohstoffen
Wer ökologische Fleisch- und Wurstwaren herstellen möchte, kann heute auf ein umfangreiches Angebot an Rohstoffen - vom Fleisch über Kräuter und Zusatzstoffe bis hin zum Gemüse - zurückgreifen. Es gibt bereits einige Erzeugergemeinschaften und Vermarktungsgesellschaften, die bundesweit ein großes Sortiment an Teilstücken liefern können. Viele Fleischereien setzen jedoch auf Regionalität und arbeiten direkt mit Bio-Bauern aus ihrer Umgebung zusammen.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Ergebnisse des Bio InVision Camp®
Der Sturm, den BSE am Fleischmarkt entfesselte, hat sich gelegt. Doch spurlos ist er nicht vorüber gegangen: Denn das Bedürfnis nach Sicherheit und gesundem Genuss steht für viele Verbraucher heute im Vordergrund. Artgerechte Tierhaltung, Verarbeitungsprozesse und -techniken, bei denen auf chemisch-synthetische Zusatzstoffe verzichtet wird, sowie traditionelle Rezepturen überzeugen immer mehr Kunden. Wie die Umstellung auf Bio im Fleischerhandwerk zum Wettbewerbsvorteil werden kann, erfahren alle Interessenten auf der IFFA, Frankfurt a.M., vom 15. bis 20. Mai 2004 am Messestand BMVEL-Spezial "Ökologischer Landbau und Verarbeitung" in Halle 6, Stand D 24. Neben kostenloser Fachberatung und einer Bio-Musterfleischtheke gibt es Kostproben aus der Bio-Fleischerei. Außerdem sind die Besucher zu einer spannenden Zeitreise eingeladen: Die derzeitige Meisterklasse der Frankfurter Fleischer-Fachschule J.A. Heyne hat Szenarien für ein erfolgreiches Fleischerhandwerk im Jahre 2010 entwickelt. Ihre Ideen entstanden beim Bio InVision Camp®, das im Vorfeld der IFFA stattgefunden hat und werden jetzt am Stand präsentiert.
BMVEL-Spezial "Ökologischer Landbau und Verarbeitung" in Halle 6, Stand D 24
„Protein – ein verkanntes Genie?“ – diese Fragestellung des Godesberger Ernährungsforums 2004 am 29. und 30. April in der Redoute in Bonn-Bad Godesberg beantworteten die Teilnehmer mit einem eindeutigen Ja. Power, Potenziale und Perspektiven des Nährstoffs Eiweiß sind offensichtlich und so hieß es am Ende der Veranstaltung „Protein – ein erkanntes Genie!“. Etwa 130 Ernährungsberater, Ärzte und Fachjournalisten informierten sich über den aktuellen Stand der Wissenschaft auf dem Gebiet der Eiweißforschung. Zwölf namhafte Referenten stellten neueste Studienergebnisse vor und diskutierten Ernährungsempfehlungen für verschiedene Bevölkerungsgruppen. Die wissenschaftliche Leitung und Moderation hatte Prof. Hans Konrad Biesalski von der Universität Hohenheim. Das Godesberger Ernährungsforum ist eine wissenschaftliche Veranstaltungsreihe der CMA Centrale Marketing-Gesellschaft der deutschen Agrarwirtschaft mbH und findet alle zwei Jahre statt. Eiweiß: Woher? Wozu? Wie viel? Wie geht’s weiter?
Am ersten Tag des Forums erläuterten die Referenten, welche zentrale Rolle Proteine in allen lebenden Organismen spielen. Dass pflanzliches Protein im Vergleich zu tierischem keine halbe Sache ist und seine Wertigkeit durch Kombination bestimmter Lebensmittel gesteigert werden kann, war ebenso Thema wie Verfahren zur Herstellung von Lebensmitteln aus Eiweiß. So geht es in der Lebensmittelforschung momentan nicht nur darum, was in der Milch steckt, sondern auch, wie man es herausholt. Denn Milchproteine besitzen neben ihren biologischen Funktionen ebenso vielfältige funktionelle Eigenschaften. Augrund ihrer beispielsweise günstigen Emulgier- und Schäumungseigenschaften werden Milchproteine in vielen Lebensmitteln wie Backwaren, Süßwaren, Fleischwaren eingesetzt. Ein weiterer Vortrag behandelte den Proteinbedarf von Kindern, der eng an die Wachstumsgeschwindigkeit gekoppelt ist. Daher ist der Bedarf beim jungen Säugling am höchsten, um im Verlauf des ersten Lebensjahres wesentlich abzunehmen. Zudem erörterten die Referenten Sicherheitsaspekte von traditionellen sowie modernen Lebensmitteln und blickten in die Zukunft der Protein-Forschung. Das Thema bioaktive Inhaltsstoffe in Lebensmitteln beschäftigt zur Zeit viele Wissenschaftler.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Aufgeblähte Bürokratie bleibt ohne Nutzen für die Tiere
Der Deutsche Bauernverband (DBV) lehnt das Verbandsklagerecht für anerkannte Tierschutzvereine ab. Die Einführung des Verbandsklagerechtes für Tierschutzvereine hat das Land Schleswig-Holstein in einem Gesetzesantrag gestellt. Die Landwirtschaft würde davon bei tierschutzrechtlichen Belangen unter anderem in folgenden Bereichen betroffen: Zucht, Haltung, Zurschaustellen, Ausbilden und Handeln von Nutz- und Zuchttieren.
Das DBV-Präsidium hat auf seiner Sitzung am 4. Mai 2004 die Ablehnung damit begründet, dass der Tierschutz im Jahr 2002 als Staatsziel im Grundgesetz zum Rechtsgut mit Verfassungsrang erhoben wurde. Diese Staatszielbestimmung enthält eine verfassungsrechtliche Wertentscheidung, die von der Politik bei der Gesetzgebung und von den Verwaltungsbehörden und Gerichten bei der Auslegung und Anwendung des geltenden Rechts zu beachten ist.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Iekšējā ražošana turpina pieaugt
Japāna 2003. gadā importēja par aptuveni trīs procentiem mazāk cūkgaļas nekā iepriekšējā gadā, taču Austrumāzijas valsts joprojām tiek uzskatīta par pasaulē lielāko cūkgaļas importētāju. Tas ir ASV Lauksaimniecības ministrijas tirgus novērtējuma rezultāts. Iemesli importa samazinājumam pērn bija, no vienas puses, krājumu samazinājums, no otras puses, vietējā ražošana salīdzinājumā ar 2002.gadu pieauga par diviem procentiem.
Cūkgaļas produkcijas pieaugums par vienu procentu sagaidāms arī kārtējā gadā. Neskatoties uz to, ASV Lauksaimniecības departaments prognozē rekordlielu importa pieaugumu par 2004 procentiem līdz aptuveni 15 miljoniem tonnu cūkgaļas 1,3. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu. Tiek uzskatīts, ka milzīgā pieauguma cēlonis ir labāks pieprasījums pēc cūkgaļas. Arī ES valstis, tradicionāli Dānija, varētu gūt labumu no šīs attīstības.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Liellopu un gaļas
Gaļas vairumtirdzniecības tirgos cerētais liellopu gaļas realizācijas pieaugums nenotika un pārdošanas apjomi pat turpināja samazināties. Liellopu liemeņu iepirkuma cenas pārsvarā palika nemainīgas, lai gan ik pa laikam bija nelielas atlaides. Jaunbuļļu gaļas katastrofālās attīstības dēļ lopkautuves visā valstī būtiski samazināja par jaunbuļļu cenām; Atlaides parasti svārstījās no desmit līdz 15 centiem par kilogramu. Par jaunajiem buļļiem R3 apgādnieki federāli saņēma vidēji 2,37 eiro par kilogramu kautsvara, kas bija par aptuveni desmit centiem mazāk nekā iepriekš. No otras puses, cenas par kaujamiem liellopiem nemainījās, ņemot vērā ļoti ierobežoto piedāvājumu. O3 klases govis federālajā vidēji tāpat kā iepriekšējā nedēļā atnesa 1,85 eiro par kilogramu. Tāpat kā vietējā tirgū, arī tirdzniecība uz kaimiņvalstīm neatbilda kuģniecības uzņēmumu cerībām. Labākajā gadījumā vērtīgas detaļas varētu novietot Dienvideiropā nemainītos apstākļos. Liellopu gaļas eksports uz Krieviju nedaudz apstājies, kā rezultātā cenas kritās. – Nākamajā nedēļā jaunbuļļu izmaksu izmaksas, visticamāk, joprojām būs zem spiediena. No vienas puses, nav gaidāms jūtams pieprasījuma pieaugums pēc liellopu gaļas, no otras puses, vietējo piedāvājumu, visticamāk, papildinās piegādes no Austrumeiropas kandidātvalstīm. Labākajā gadījumā kaujamās govju cenas turēsies savas. – Teļa gaļas tirdzniecība gaļas vairumtirdzniecības tirgos bija nekonsekventa; pieprasījums bija daļēji mērens un daļēji stabils. Cenas kaujamiem teļiem nedaudz samazinājās. Par dzīvniekiem, kas iekasēti pēc vienotas likmes, apgādnieki saņēma 4,50 eiro par kilogramu kautsvara, kas ir par pieciem centiem mazāk nekā iepriekš, bet joprojām par 50 centiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. – Dzīvu teļu cenas palika nemainīgas līdz zemākas.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
71 procentam patērētāju pārtikas ražošanā ir svarīga pārrobežu kontroles pieeja
Mūsdienās pārtikas ražošana vairs nav tikai vienās rokās. Tāpēc liela nozīme ir konsekventi pārbaudītai pārtikas ražošanai dažādos posmos līdz pārdošanai.
Pašreizējā aptauja parāda, cik svarīga ir starpposmu kontroles pieeja patērētājiem, ko piedāvā QS sistēma pārtikas produktiem: 71 procentam patērētāju starpposmu pieeja ir svarīga (49 %) vai ļoti svarīga (22 %). Tikai 6 procenti patērētāju uzskata, ka tas vispār nav svarīgi. Tas ir CMA Centrale Marketing-Gesellschaft der deutsche Agrarwirtschaft mbH aptaujas rezultāts, kurā piedalījās 1.013 patērētāji Vācijā.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Fraunhofers uzņēmumā Analytica
Pārtikas kvalitāte bieži vien ir pastāvīgi jāuzrauga. To var izdarīt, izmantojot jutīgas sensoru sistēmas, piemēram, elektroniskās mēles. Ar cikliskās voltammetrijas mērīšanas metodi mākslīgie degustētāji kļūst pat par gardēžiem. Analytica tika prezentēti elektroķīmiskie sensori ar automātisku modeļa atpazīšanu.
Viņi nekad nevarēs atbildēt, vai sula garšo vai nē. Neatkarīgi no tā, vai tas ir raudzēts vai viltots, tā ir taisnība. Elektroniskās mēles varētu kļūt par nākotnes testa degustētājiem, kad runa ir par pārtikas kvalitātes uzraudzību. Aprīkoti ar daudziem dažādiem sensoriem, tie dažu sekunžu laikā pārbauda ķīmiski sarežģītus maisījumus, piemēram, multivitamīnu sulu. Viņi strādā pēc principa Modeļa atpazīšana: jūs vienkārši reģistrējat, cik spēcīgi katrs atsevišķais sensors reaģē, nevis rūpīgi jāanalizē precīzs sulas sastāvs. Tā rezultātā katram paraugam tiek iegūts sava veida pirkstu nospiedums. Salīdzinājums ar saglabātajiem atsauces paraugiem parāda novirzes, piemēram, tās, kas rodas novecošanas vai procesa kļūdu dēļ.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Mazāks eksports uz ES
Norvēģijas laša cenas nepārtraukti pieaug. Par to kārtējo reizi liecina jaunākie 2004. gada aprīļa eksporta dati: Norvēģija par katru ES piegādāto saimniecībā audzētu lašu kilogramu 2004. gada janvārī saņēma tikai 2,56 eiro, tad 2004. gada aprīlī jau 3 eiro, kas atbilst cenas pieaugumam par 17 procentiem. 2004.gada aprīlī, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, ES eksporta cena Norvēģijas lašam no akvaaudzētavām pieauga par 3 centiem par kilogramu.
Nepārtraukti stabilo cenu attīstību vēl vairāk pastiprina fakts, ka 2004. gada aprīlī ES tika piegādāts mazāk audzētu lašu no Norvēģijas, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. 2004. gada aprīlī Norvēģija uz ES eksportēja tikai 17.991 2003 tonnu saimniecībās audzētu lašu, bet 19.740. gada aprīlī tas bija 9 XNUMX tonnas, kas ir par XNUMX procentiem vairāk.
