ziņu kanāls

Aktuelle ZMP-Markttendenzen [20. KW]

Liellopu un gaļas

Auf den Fleischgroßmärkten entsprach die Nachfrage nach Rindfleisch bei weitem nicht den Erwartungen der Marktbeteiligten. Die Preise für Rinderschlachtkörper wie die für Teilstücke gaben häufig nach. Aufgrund der katastrophalen Entwicklung für Jungbullenfleisch setzten die Schlachtereien die Auszahlungspreise in der vorigen Woche kräftig zurück. Daraufhin ließen die Bullenmäster ihre Tiere in dieser Woche  meist in den Ställen. Aufgrund der Angebotsverknappung wurde der Preisrückgang zunächst gestoppt, regional mussten die Unternehmen sogar etwas mehr anlegen, um genügend Tiere für den Grundbedarf zu erhalten.

Lasīt vairāk

Vēl divi GSE gadījumi apstiprināti Bavārijā un viens Ziemeļreinā-Vestfālenē

Federālais vīrusu izraisīto dzīvnieku slimību pētniecības centrs Riemā ir apstiprinājis vēl divus GSE gadījumus Bavārijā. Tā ir 21.06.1994. gada 20.01.2000. jūnijā dzimuša melnā holšteinas šķirnes liellopu mātīte vai XNUMX. gada XNUMX. janvārī dzimusi brūnā Šveices liellopa mātīte no Švābijas. Dzīvnieki tika pārbaudīti kaušanas laikā vai GSE uzraudzības ietvaros. Federālā dzīvnieku vīrusu slimību pētniecības institūta galīgās noskaidrošanas laikā tika skaidri atklāts TSE tipisks prionu proteīns.

Šie ir 7. un 8. GSE gadījumi Bavārijā 2004. gadā. 2003. gadā bija 21 GSE gadījums, 27. gadā 2002, 59. gadā 2001 un 2000. gadā pieci. Brīvajā štatā kopā ir 120 GSE gadījumi.

Lasīt vairāk

Degussa iegādājas visas Agroferm akcijas no Kyowa Hakko

Nostiprināts neaizvietojamo aminoskābju stāvoklis dzīvnieku barībā

Degussa AG, Diseldorfa, iegādājas visas Agroferm Hungarian - Japanese Fermentation Industry Ltd akcijas. (“Agroferm”), Kyowa Hakko Kogyo Co., Ltd. pilnībā piederošs meitasuzņēmums. (“Kyowa Hakko”), Tokija. Dzīvnieku barošanai paredzēto aminoskābju jomā Degussa arī ekskluzīvi licencēs L-lizīna, L-treonīna un L-triptofāna rūpnieciskā īpašuma tiesības un zinātību. Pēc darījuma pabeigšanas Degussa izplatīs triptofānu, ko līgumražošanas ietvaros ražo Kyowa Hakko meitas uzņēmums. Vienojās neizpaust finansiālos nosacījumus. Iegāde joprojām ir jāapstiprina atbildīgajām pretmonopola iestādēm.

Ar darījumu Degussa vēl vairāk stiprina savu darbību neaizvietojamo aminoskābju jomā dzīvnieku ēdināšanai. Ungārijas uzņēmums, kura pārdošanas apjoms ir aptuveni 25 miljoni eiro, un tajā strādā aptuveni 160 darbinieki, no šī gada vasaras tiks integrēts Degussa barības piedevu nodaļā.

Lasīt vairāk

Kaujamo teļu tirgus aprīlī

Saspringts piedāvājums – augošās cenas

Aprīlī Vācijas kautuvēs bija tikai ierobežots iekšzemē ražotu kaušanai paredzētu teļu piedāvājums. Tāpēc kaušanas uzņēmumu izmaksu cenas mēneša laikā nepārtraukti pieauga. Tikai aprīļa pēdējā nedēļā cenām bija tendence nedaudz pazemināties. Lieldienu brīvdienu, ģimenes svētku un sparģeļu sezonas dēļ interese par teļa gaļu bija dzīva, atsevišķos gadījumos vēlamās partijas bija jāpiešķir vairumtirdzniecībā.

Iepirkumu līmenī no kautuvēm un gaļas pārstrādes uzņēmumiem federālā vidējā svērtā vērtība kaujamiem teļiem, par kuriem jāmaksā pēc vienotas likmes, no marta līdz aprīlim pieauga par 19 centiem līdz 4,70 eiro par vienu kilogramu nokautā svara, liecina provizoriskais pārskats. Tas par 61 centu pārsniedza iepriekšējā gada līmeni.

Lasīt vairāk

Vācijas bioloģiskās gaļas tirgi stabilizējas

2004. gadā gaidāms neliels pieprasījuma pieaugums

Bioloģiskās gaļas tirgu Vācijā turpina ietekmēt vājā ekonomika. Pieprasījums pārsvarā stagnē, tikai dažkārt tiek ziņots par pieaugumu. Tomēr, tā kā pārpalikums tiek pakāpeniski samazināts, līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu pakāpeniski tiek atjaunots.

Iespējams, šogad tikai nedaudz pieaugs pieprasījums pēc bioloģiskās gaļas. Attiecīgi ražotāju cenas, visticamāk, pieaugs tikai nedaudz. Jāskatās, kā spēcīgās pieprasījuma sezonālās svārstības, piemēram, grila sezona un vasaras brīvdienas, ietekmēs bioloģiskās gaļas pārdošanu.

Lasīt vairāk

Vistas gaļa bieži nāk saldēta

Tītaru tirgū dominē svaigi produkti

Runājot par mājputnu gaļas iegādi Vācijas privātajās mājsaimniecībās, to preferences svaigām vai saldētām precēm ir ļoti atšķirīgas. Šā gada pirmajā ceturksnī no kopējiem vistas gaļas iepirkumiem gandrīz 23.000 XNUMX tonnu apmērā vairāk nekā puse bija saldēti produkti.
 
Ja iepirkumu sarakstā ir tītara gaļa, vietējie patērētāji nepārprotami dod priekšroku svaigam piedāvājumam. No kopējiem tītara gaļas iepirkumiem 2004. gada janvārī līdz martam, kas sasniedza vairāk nekā 8.000 tonnu, saldētai tītara gaļai bija tikai neliela nozīme – mazāk nekā 1.000 tonnu.

Pēc ZMP un CMA pasūtītā GfK mājsaimniecības paneļa datiem, saldētā putnu gaļa šajā valstī pārsvarā tiek iegādāta zemo cenu veikalos. Šā gada pirmajā ceturksnī tur iepirkti 52 procenti saldētās vistas gaļas un 47 procenti saldētās tītara gaļas.

Lasīt vairāk

Veselīgas cūkgaļas projekti Dānijā

Dānijas pasta kautuvju centrālā asociācija šogad piešķir aptuveni 1,3 miljonus eiro pētniecības projektiem par “veselīgu, garšīgu cūkgaļu” un gaļas nozīmi aptaukošanās novēršanā, kā arī noteiktai ar uzturu saistītai informācijai. aktivitātes un pavadošie projekti. Šo iniciatīvu mērķis ir apmierināt daudzu patērētāju vēlmi izmantot cūkgaļu kā daļu no veselīga un uztura ziņā atbilstoša uztura.

Saistībā ar šo uzturvērtības ziņā atbilstošas ​​ēdienkartes kampaņu biedrība vēlas izglītot patērētājus par veselīgu ikdienas uzturu un novājēšanu veicinošiem ēdieniem, cita starpā izmantojot brošūru “Taupi taukus – tā ir tava izvēle”, kā arī mērķtiecīgu recepšu un informatīvu pasākumu ietvaros. internets. Turklāt mērķis ir veidot partnerattiecības ar valsts dienestiem, pētniecības, sociālajām un mācību iestādēm, kā arī uzņēmumiem un mazumtirgotājiem, lai veicinātu veselīgas un uzturvērtībai atbilstošas ​​pārtikas patēriņu.

Lasīt vairāk

Olu produktu ārējā tirdzniecība

Vairāk importēts, mazāk eksportēts

Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem Vācija 2003.gadā olu produktu veidā importēja gandrīz 1,29 miljardus olu, pārrēķinot olu vērtībā ar čaumalu, kas ir par 16,7 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lauvas tiesu veidoja šķidras, saldētas veselas olas un šķidri olu dzeltenumi. Galvenie olu produktu piegādātāji ir Nīderlande; No turienes Vācijā kā olu produkti nonāca 941 miljons olu, kas ir par 1,5 procentiem vairāk nekā 2002. gadā. Tomēr Nīderlandes daļa kopējā importā samazinājās par vienpadsmit procentpunktiem līdz 73 procentiem. Šīs izmaiņas varētu būt saistītas ar putnu gripu, kas Nīderlandē plosījās 2003. gada pirmajā pusē, un ar to saistītās preču plūsmas izmaiņas. Ievērojami daudzumi olu produktu vietējā tirgū nonāca arī no Itālijas, Francijas un Beļģijas.

Ievērojami pieaudzis arī imports no trešajām valstīm, kuras piegādā gandrīz tikai žāvētus olu produktus. Galvenā piegādātāja šeit ir Indija ar 31,6 miljoniem olu, kas ir par 140 procentiem vairāk nekā 2002. gadā. Arī imports no ASV ievērojami palielinājās līdz 12,8 miljoniem olu.

Lasīt vairāk

Saldētu pārtikas produktu tirgus aug, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi

2003. gadā saldētā pārtika atkal bija viens no veiksmīgākajiem sortimentiem visā Vācijas pārtikas nozarē, neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi mazumtirdzniecībā un ēdināšanā. Kopējais saldētās pārtikas patēriņš bija gandrīz 2,86 miljoni tonnu. Tādējādi nozare sasniedza apjoma pieaugumu par 0,3 procentiem. Patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieauga līdz 34,6 kilogramiem. Īpaši pieprasīti bija saldēti konditorejas izstrādājumi un saldēti dārzeņi. Arī 2003. gadā ļoti populāras bija saldētas picas. Par to ziņo Vācijas Dziļās sasaldēšanas institūts (dti) Ķelnē.

Lasīt vairāk

Patēriņa cenas 2004. gada aprīlī bija par 1,6% augstākas nekā iepriekšējā gadā

Kā ziņo Federālais statistikas birojs, Vācijas patēriņa cenu indekss 2004.gada aprīlī salīdzinājumā ar 2003.gada aprīli pieauga par 1,6% un salīdzinājumā ar 2004.gada martu – par 0,3%. Tas ir augstākais gada inflācijas līmenis kopš 2002. gada marta (+2,0%). 2004. gada februārī un martā gada pārmaiņu temps bija attiecīgi +0,9% un +1,1%. Tādējādi tika apstiprināts 2004. gada aprīļa aprēķins, kas balstīts uz sešu federālo zemju rezultātiem.

Ievērojami augstāka gada inflācija aprīlī galvenokārt skaidrojama ar to, ka naftas produktu cenas 2004. gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga, savukārt iepriekšējā gada attiecīgajā periodā (2003. gada aprīlis, salīdzinot ar 2003. gada martu) tās bija būtiski samazinājušās. ) (bāzes efekts). Tas nozīmēja, ka 2004. gada aprīlī vieglās kurināmā cenas šogad pirmo reizi vairs neietekmēja gada inflācijas līmeni. Bez kurināmā un kurināmā inflācijas līmenis 2004. gada aprīlī būtu bijis 1,5%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, naftas produktu cena pieauga par 2,9% un salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 3,4%.

Lasīt vairāk

Vairumtirdzniecības cenas 2004. gada aprīlis 2,4 % salīdzinājumā ar 2003. gada aprīli

Saskaņā ar Federālās statistikas pārvaldes datiem vairumtirdzniecības cenu indekss 2004. gada aprīlī bija par 2,4% augstāks nekā iepriekšējā gadā. Šīs bija lielākās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopš 2001. gada jūnija (+ 2,8%). Vairumtirdzniecības cenu indekss, salīdzinot ar 2004.gada martu, palielinājās par 0,4%.

2004.gada aprīlī mēneša laikā vairumtirdzniecībā cenas pieauga rūdu, dzelzs, tērauda, ​​krāsaino metālu un pusfabrikātu produkcijai (+7,3%). Arī šīm preču grupām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski sadārdzinājušās (+ 15,9%); Vēl straujāk (+ 24,5%) pieauga cenas graudiem, sēklām un lopbarībai. Savukārt biroja tehnikas vairumtirdzniecībā cenu kritums bija vērojams salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (–5,7%).

Lasīt vairāk