Lasiet 75 minūšu garo debašu protokolu šeit kā [pdf failu]
Nīderlandē un Beļģijas/Luksemburgas ekonomiskajā zonā reģistrēts visspēcīgākais kritums. Cēlonis bija putnu gripas uzliesmojums Nīderlandē, kas skāra arī Beļģijas saimniecības: Nīderlandes iekšzemes kopprodukcija saruka par 171.000 24 tonnu jeb 12,8 procentiem; Beļģijā/Luksemburgā samazinājums bija 41.000 procenti jeb 5,5 2002 tonnu. Cenu situācija XNUMX. gadā, kas nebija apmierinoša piegādātājus, iespējams, bija galvenais iemesls ražošanas samazinājumam par četriem procentiem Francijā un par XNUMX procentiem Itālijā.
Mēģināšana padara gudru — šī gudrība acīmredzot neattiecas uz ministru Künastu. Tāpēc, ka viņa ir atkārtoti ieviesusi savu pretrunīgi vērtēto cūkkopības rīkojumu lielākoties nemainīgu, lai gan viņa jau bija cietusi neveiksmi ar savu projektu Bundesrātā pagājušajā gadā. Laba iemesla dēļ. Jo šajā projektā ES direktīvas par cūkkopības rīkojumu ieviešanai joprojām ir Vācijas lauksaimniecībai nepieņemami neizdevīgi konkurences apstākļi. Tas, cita starpā, attiecas uz staļļu un boksu specifikācijām lielā platībā. Neskatoties uz visu pieredzi, Künastas kundze vēlas pieturēties pie savām prasībām.
Tāpat kā iepriekšējos gados, visizplatītākā zoonoze cilvēkiem bija Campylobacter slimība, dažkārt ar smagu caureju. 5692. gadā kopumā saslimuši 2003 cilvēki; nedaudz mazāk nekā 2002. gadā (6740 gadījumi). Būtiskākie riska faktori ir ceļošana uz ārzemēm un nepietiekami karsētas putnu gaļas patēriņš. Dzīviem mājputniem Campylobacter sastopamība ievērojami samazinājusies par aptuveni trešdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Raugoties no DBV viedokļa, tikai divu neatkarīgu jomu, proti, dzīvnieku barības un pārtikas un nepieciešamības, saglabāšana garantētu vieglāku tiesību piemērošanu patērētājiem, saimnieciskās darbības veicējiem un administrācijai. Nepieciešamā abu regulējuma jomu pielāgošana ES tiesību aktiem varētu tikt veikta vienota panta likuma ietvaros pārtikas un barības tiesību aktu reorganizācijai ar divām atsevišķām jomām. Sonnleitner uzsvēra, ka barības tiesību akti ir jāsaprot kā daļa no pārtikas nekaitīguma ķēdes, neskatoties uz to, ka pārtika un barība tiek izskatīta atsevišķi. Tiesību sistēmā pārbaudītas struktūras ļautu uzturēt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, jo tiesību piemērotāji un likuma subjekti saskartos ar pazīstamiem tiesību aktiem. Turklāt federālajām un štatu valdībām tiktu ievērojami atvieglotas nepieciešamās turpmākās izmaiņas likumdošanā un tiesībaizsardzībā.
Komentējot ES apņemšanos veikt pārtikas pētniecību, ES pētniecības komisārs Buskins sacīja: pētniecībai lauksaimniecības un pārtikas nekaitīguma jomā ir izšķiroša nozīme, lai paplašinātajā Eiropā nodrošinātu augstu dzīves kvalitāti visiem iedzīvotājiem. Tas šodien ir patiesāks nekā jebkad agrāk. No otras puses, ir jāsaglabā un jāturpina veicināt Eiropas lielākās rūpniecības nozares konkurētspēju. Turklāt daudzas finansētās pētniecības iniciatīvas palīdzēs ES izveidot savu politiku uz zinātniski pamatota pamata.
Ražotāju cenu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski ietekmē energoresursu cenu attīstība, kas, salīdzinot ar 2003.gada maiju, pieaugušas vidēji par 3,9%. Īpaši spēcīgs cenu kāpums bija naftas produktiem (+ 12,9%, salīdzinot ar 2003. gada maiju). Tas atspoguļo straujo jēlnaftas cenu pieaugumu pasaules tirgū. Konkrēti cenu izmaiņas gada griezumā bija šādas: degviela + 11,6% (t.sk. benzīns + 11,7%, dīzelis + 11,6%), vieglais mazuts + 23,0%, mazuts + 12,9%, šķidrā gāze + 21,5% .
Jaunās tehnoloģijas īpašā lieta: vēžveidīgie aug tā sauktajā ekoloģiskās recirkulācijas sistēmā. Pēc Ecomares teiktā, piesārņotais ūdens tiek attīrīts savā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā bez ķīmiskām piedevām un tiek atgriezts audzēšanas tvertnē. "Šī tehnoloģija, piemēram, patērē ievērojami mazāk enerģijas nekā parastās audzēšanas iekārtas. Šis process ir arī ļoti videi draudzīgs," ziņo Gerrit Quantz, Ecomares diplomēts biologs un galvenais tehniskais direktors (CTO). Audzējot dzīvniekus, Ecomares nelietoja antibiotikas vai citus medikamentus. Tāpēc Šlēsvigas-Holšteinas Lauksaimniecības ministrija ir finansējusi pētniecības projektu ar 94.000 XNUMX eiro.
Melnbaltie vēršu teļi joprojām ir ļoti pieprasīti no teļu audzētājiem kā mājlopi visu jūniju, un tie nesīs salīdzinoši lielus ieņēmumus. Par Holšteinas audzēšanas buļļu teļiem jūnija pirmajā pusē bija jāmaksā vairāk nekā 170 eiro par vienu buļļu teļu, kas tikai nedaudz atpalika no iepriekšējā gada ļoti augstajām cenām. Jūlijā pēc nobarojamiem teļiem vairs nav tik liels pieprasījums, un lopteļu cenu sezonālo lejupslīdi, visticamāk, neizdosies apturēt, lai gan bez tikpat būtiskam cenu kritumam kā iepriekš. gadā.
Nozīmīgās ES ražotājvalstīs kaujamie gaļas liellopi bija pieejami tikai ierobežotā skaitā. Vācijā nokauts gandrīz par desmit procentiem un Nīderlandē par labiem astoņiem procentiem mazāk lopu nekā iepriekšējā mēnesī. Taču kaušanai paredzētās teļa gaļas īpatsvars abās valstīs bija ievērojami lielāks nekā aprīlī, jo sparģeļu sezonas dēļ teļa gaļa tika ņipri pasūtīta.
Situāciju liellopu gaļas tirgos jūnija trešajā nedēļā raksturoja vājš bizness, un cenas lielā mērā balstījās uz iepriekšējās nedēļas darījumiem. Izmaksas cenas jaunajiem buļļiem attīstījās nekonsekventi: Vācijas ziemeļu reģionos kautuvēm atkal bija jāmaksā vairāk, jo piedāvājums bija ļoti ierobežots. Savukārt rietumos kotācijas gandrīz nemainījās, un Vācijas dienvidos cenu maksimumi parasti tika nedaudz samazināti. Pēc provizoriskā apskata gaļas tirdzniecības klases R3 jaunbuļļi sasnieguši tikpat, cik iepriekšējā nedēļā ar vidēji 2,50 eiro par kilogramu kautsvara; tas bija par 16 centiem vairāk nekā pirms gada. Kaujamo govju tirgum bija raksturīgas cenas, kas tikko saglabājās vai bija nedaudz zemākas. Vidējais rādītājs valstī O3 klases govīm saruka par aptuveni diviem centiem līdz 2,05 eiro par kilogramu kautsvara, kas ir par 18 centiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Liellopu gaļas eksports uz Dienvideiropas brīvdienu reģioniem turpināja atbalstīt tirgu; tirdzniecība koncentrējās uz vērtīgām detaļām un pannā ceptiem izstrādājumiem. – Tuvākajā nedēļā diez vai vajadzētu būt cenu kāpumam kaujamiem liellopiem. Nelieli atskaitījumi ir ticamāki. – Teļa gaļas sezona tuvojas noslēgumam, un liemeņu cenas vairumtirdzniecības tirgos ir samazinājušās līdz pat desmit centiem kilogramā. Teļa gaļas tirdzniecība nomierinājās arī pa pastu pasūtāmo kautuvju līmenī, un cenas, ko maksā par kaujamiem teļiem, kopumā kritās. - Attiecībā uz mājlopu teļiem cenu maksimumi, šķiet, ir sasniegti vai nedaudz pārsniegti.