ir pārsniegts iepriekšējā gada līmenis

2003. gada vasaras ārkārtējā karstuma viļņa dēļ sivēnu piedāvājums 2004. gada pirmajos mēnešos bija nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā. Pieaugot kaujamu cūku cenām, arī sivēni katru nedēļu tika kotēti augstāk. No gada sākuma līdz marta beigām vidējā cena par 25 kilogramus smagu sivēnu Vācijā pieauga par 13,50 eiro, sasniedzot 50 eiro atzīmi. Cenu vājums kautu cūku tirgū un sezonāli lielākais piedāvājums izraisīja sivēniem atkal samazināšanos, kas nav nekas neparasts gada otrajā un trešajā ceturksnī. Pēdējo desmit gadu laikā sivēnu cenas laika posmā no marta līdz septembrim kritušās vidēji par 17 eiro.

Taču jau vairākas nedēļas ES kaujamcūku tirgū vērojams spēcīgs cenu pieaugums. Tas nav gluži negaidīti, jo nozares eksperti jau sen ir norādījuši, ka 2003.gada vasaras karstuma dēļ 2004.gada otrajā ceturksnī samazināsies kaušanai paredzēto cūku piedāvājums. Patlaban kaujamu cūku piedāvājums visā Eiropā ir ierobežots. Tajā pašā laikā pieprasījums jau dažas nedēļas rāda ilgi gaidītos impulsus, jo līdz ar siltāku laiku varētu sākties grila sezonas sākums. Tā kā piedāvājums bija mazs un pieprasījums bija dzīvāks, cenas pieauga.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 623 reizes

Pēdējos gados dominēja cenu kritums

Ar stundas algu Vācijas patērētāji atkal var atļauties vairāk vistas gaļas. Piemēram, 2003. gadā rūpniecībā strādājošais par vienas stundas bruto algu varēja iegādāties 8,7 kilogramus saldētas vistas gaļas, kas bija par aptuveni 860 gramiem vairāk nekā 2002. gadā un pat par aptuveni 1,4 kilogramiem vairāk nekā 2001. gadā. Galvenais iemesls šādai attīstībai ir patēriņa cenu kritumu, nevis strādājošo algu pieaugumu. No 1970. gadu sākuma līdz 1990. gadu vidum notika otrādi. Tolaik algas auga, bet veikalu cenas bija diezgan stabilā līmenī.

2003. gadā putnu gaļas cenām Vācijas mazumtirdzniecībā kopumā bija raksturīga nepārprotama lejupejoša tendence, kas sākās 90. gadu otrajā pusē. Vienīgais izņēmums bija 2001. gads, kurā dominēja GSE krīze liellopu gaļas tirgū un izraisīja mājputnu pieprasījuma uzplaukumu. Vidēji 2003.gadā vietējiem patērētājiem par kilogramu saldētas vistas gaļas bija jāmaksā tikai 1,77 eiro, kas bija par 15 centiem mazāk nekā 2002.gadā un par 25 centiem mazāk nekā 1996.gadā. Svaigas vistas cepetis arī pērn nebija tik dārgs, vidēji kilograma cena bija 3,35 eiro, salīdzinot ar 3,56 eiro 2002. gadā un 3,46 eiro 1996. gadā. Vistas kotletes veikala līmenī maksāja vidēji 7,91 eiro kilogramā, salīdzinot ar 8,51 eiro 2002. gadā un 8,89 eiro 1996. gadā. 2003.gadā Vācijas pilsoņiem lētāka kļuva arī tītara gaļa, vidēji līdz 7,76 eiro, salīdzinot ar 7,87 eiro 2002.gadā un 8,56 eiro 1996.gadā.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 671 reizes

ZMP tirgus grafika

Vācijā mājputnu gaļa bija viens no izaugsmes produktiem 2003. gadā. Saskaņā ar piegādes bilanci Vācijas putnu gaļas tirgum, par kuru vienojās ZMP un Federālā Patērētāju aizsardzības ministrija, mājputnu gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā ir pieaudzis diezgan būtiski - neatkarīgi no visām putnu gripas sekām Nīderlandē. Saskaņā ar provizorisko informāciju tas uz vienu iedzīvotāju bija 18,2 kilogrami, kas ir par 1,0 kilogramiem vairāk nekā 2002.gadā. Tas jau ir atgriezies iepriekšējā "GSE gada" rekordlīmenī 2001.gadā.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 588 reizes

Patērētāju ministre Renāte Künasta valdības paziņojumā brīdināja par slikta uztura un fiziskās aktivitātes trūkuma radītajām briesmām. Ar visaptverošu programmu federālā valdība vēlas uzsvērt veselīga uztura un pietiekamas fiziskās aktivitātes nozīmi bērniem, jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. 

Veselīgam uzturam ir svarīgi, lai visi sociālie spēki sadarbotos, 17. jūnijā Vācijas Bundestāgā Berlīnē sacīja Künasts. Veselīgam uzturam un fiziskām aktivitātēm ir liela nozīme dienas aprūpes centros, skolās, uzņēmumos un arī veco ļaužu namos. Tāpēc viņi pašlaik veido platformu "Uzturs un vingrinājumi".

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 625 reizes

SPD Gabriele Hiller-Ohm par pārtikas kustību

Par SPD parlamentārās grupas patērētāju aizsardzības, uztura un lauksaimniecības darba grupu atbildīgā referente Gabriele Hillere-Oma komentēja šodienas valdības deklarāciju "Jauna pārtikas kustība Vācijai".

Kontrasti nevar būt kliedzošāki: Sudānā bērni mirst badā savu māšu un tēvu priekšā. Zviedrijā vecākiem tiek atņemtas aizgādības tiesības, jo viņu piecus gadus vecajam 43 kilogramus smagajam bērnam draud aptaukošanās.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 618 reizes

Saistībā ar federālās patērētāju ministres Renātes Künastas (B'90/Zaļie) valdības paziņojumu Bundestāgs apsprieda bērnu un jauniešu uztura un fizisko aktivitāšu deficītu. Arvien vairāk bērnu un jauniešu Vācijā ir liekais svars. Saskaņā ar Federālās patērētāju aizsardzības ministrijas datiem, saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem 10 līdz 20 procentiem no visiem bērniem un jauniešiem jau ir liekais svars. 7 līdz 8 procentiem no viņiem ir liels liekais svars. Īpaši skarti ir bērni no sociāli nelabvēlīgām un migrantu ģimenēm. Paralēli tam, ka kustas arvien mazāk, jaunieši patērē pārtiku ar pārāk daudz tauku un cukura.

Tomēr, pēc CDU deputātes Jūlijas Klēkneres domām, valdības politika ir nekoordinēta un patronējoša. Debatēs Klöckner pauda atbalstu visu bērnu un jauniešu uztura problēmu vienlīdzīgai ārstēšanai. Taču ministrijas politikas vienpusīgais fokuss uz cilvēkiem ar lieko svaru atstāj novārtā tikpat daudzos nepietiekama uztura un anoreksijas gadījumus. Ministrei trūka risinājumu, viņa veidoja tikai tēla kampaņas, sacīja Klēknere.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 604 reizes

Höfken [Bündnis 90/Die Grünen]: Pārtikas rūpniecībai ir jādod savs ieguldījums - Savienībai un liberāļiem jābeidz ņirgāties par veselīgu pārtiku - ja nepieciešams, valstij ir jāregulē

Sakarā ar šodienas valdības deklarāciju par jaunu pārtikas kustību Vācijā Ulrike Höfken, Bündnis 90/Die Grünen patērētāju un lauksaimniecības politikas pārstāve, skaidro:

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 630 reizes

Nākotnes tēmas lauksaimniecībā piecos forumos

Vācijas Lauksaimnieku asociācijas (DBV) kopsapulci 28. gada 29. un 2004. jūnijā Bonnā veidos diskusijas par turpmākajām politiskajām un tirgus norisēm ES lauksaimniecības reformas gaitā. Pēc DBV izpildkomitejas sanāksmes 28. jūnijā delegātus uzrunās Ziemeļreinas-Vestfālenes štata premjerministrs Pērs Šteinbriks. Pēc tam 481 valsts lauksaimnieku asociāciju delegāts un jauno lauksaimnieku sanāksmes dalībnieki apspriedīs piena tirgus nākotni, gaļas ražošanu, lauksaimniecību ar inovatīviem atjaunojamiem enerģijas avotiem, lauksaimniecības sociālo politiku, augļu un dārzeņu tirgu un lauksaimniecības sociālo politiku. .

1. forumā par lauksaimniecības sociālā nodrošinājuma sistēmu nākotni apspriedīs CDU/CSU Saeimas grupas priekšsēdētāja vietniece Gerda Haselfelde, SPD Saeimas grupas pārstāves patērētāju tiesību aizsardzības, pārtikas un lauksaimniecības jautājumos Valtroda Volfa. Franziska Eichstädt-Bhlig, Vācijas Bundestāga budžeta komitejas locekle (Bündnis 90/Die Grünen) un Leo Blum, DBV sociālās politikas speciālistu komitejas priekšsēdētājs. Piena tirgus attīstību un to, kā pienotavām un profesijai vajadzētu uzvesties cenu sarunās, forumā 2 rāda DBV piena komitejas priekšsēdētājs Oto-Dītrihs Stīnsens, Vācijas lauku jauniešu un piensaimnieku asociācijas pārstāvis Haralds Šneiders. , kurš kopā ar Hansu Maiklu Goldmanu, FDP parlamentārās grupas pārtikas un lauksaimniecības jautājumos pārstāvi, Hubertusu Pelengaru, Vācijas mazumtirgotāju galvenās asociācijas rīkotājdirektoru, Albertu Grosu Frī, piena uzņēmuma Humana Milchunion valdes pārstāvi un Dr. Teodors Zīgers kā Federālās lauksaimniecības ministrijas pārstāvis.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 680 reizes

Portrets: Taušers, Rūdolfs (52), Taušera iekšējā kautuve Bodinā

Rūdolfam Taušeram laba desa ir garšas un veselības jautājums. Kvalificēts dārzkopības inženieris un miesnieka meistars savu iekšējo kautuvi Bodinā vada kopš 1993. gada. Viņa desās iet tikai "laimīgas" cūkas un lopi, daudz ar rokām sajauktu garšaugu un garšvielu, bet bez krāsvielām, piedevām vai konservantiem. Tagad viņš ir radījis tīru liellopu gaļas desu, ko iegūst pat alerģijas slimnieki. 52 gadus vecais vīrietis, kurš pirms ceturtdaļgadsimta pārcēlās uz Mēklenburgu no Rūdu kalniem, ražo "tāpat kā agrāk". ##|n##

Pēc Vācijas atkalapvienošanās augu aizsardzības ekspertam bija jāsāk no nulles. Viņš pārkvalificējās par miesnieku un ieguva maģistra grādu. Tā kā receptes no dzimtenes Saksijā vienmēr bija uz mēles gala, viņš ķērās pie desu gatavošanas. Kādreiz bija piecas šķirnes, tagad ir vairāk nekā 30, kā arī gatavi ēdieni, piemēram, soļanka, cepeši, kotletes un rulādes.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 783 reizes

Eiropas Savienība finansē starpvalstu pētniecības projektu ar aptuveni 13 miljoniem eiro

Getingenes Universitātes Veterinārais institūts prof. Dr. dr Bertrams Brenigs ir partneris Eiropas pētniecības projektā, kura mērķis ir piecu gadu laikā atšifrēt cūku genomu. Pētījumu mērķis ir atšifrēt gēnu lomu attīstībā, augšanā, veselībā un reprodukcijā, lai atklātu iedzimtas slimības, parādītu jaunus ceļus dzīvnieku audzēšanā, veicinātu lopkopības uzlabošanu un nodrošinātu lielāku drošību gaļas ražošanā. Projektu European Network for Pig Genomics (PigNet) finansē Eiropas Savienība (ES) ar aptuveni 13 miljoniem eiro. Tā ir viena no deviņām jaunajām COST darbībām, ar kurām ES veicina starpvalstu sadarbību zinātniskās un tehniskās pētniecības jomā. PigNet piedalīsies eksperti no 17 Eiropas valstīm, tostarp zinātnieki no trim pētniecības iestādēm Vācijā.

Saskaņā ar prof. Breniga teikto, cūkgaļa veido aptuveni 40 procentus no pasaules gaļas produkcijas, un aptuveni 16 procentus ražo Eiropā. "Intensīvā cūku audzēšana un audzēšana izvirza arvien lielākas prasības attiecībā uz higiēnu, dzīvniekiem draudzīgu audzēšanu, ilgtspējību, produktu kvalitāti un produktu drošumu un tādējādi pastāvīgi prasa jaunas atziņas dzīvnieku zinātnē ģenētikas, fizioloģijas, uztura zinātnes un patoloģijas jautājumos," skaidro zinātnieks no Getingena. PigNet ietvaros Eiropas pētniecība šajā jomā tagad ir jāapvieno un jāpastiprina. "Šis projekts sniegs būtisku stimulu – ne tikai iesaistītajiem institūtiem, bet arī potenciālajiem pētījuma rezultātu izmantotājiem," saka prof. Brenigs. No Vācijas puses bez Getingenes Universitātes Veterinārā institūta ir iesaistīts arī Ķīles Universitātes Dzīvnieku audzēšanas un lopkopības institūts un Lauksaimniecības lopkopības bioloģijas pētniecības institūts Dummerstorfā. Prof. Brenigs ir iecelts par nacionālās vadības komitejas locekli, kas koordinēs un īstenos Vācijas aktivitātes PigNet ietvaros.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 663 reizes

WIBERG Primolios ir tīri augu izcelsmes marinādes dažādās garšās uz eļļas bāzes, kas vienmērīgi pārklāj gaļu - garša un aizsardzība vienā! Garšvielas var optimāli iesūkties gaļā. Marināde nosedz virsmu kā mētelis un ļoti labi pielīp pie gaļas. Primolios ir ļoti karstumizturīgi un tāpēc ideāli piemēroti cepšanai pannā un grilēšanai. Tiem ir krēmīga un smērējama konsistence un tie pasargā gaļu no oksidēšanās un nosirmošanas. Eļļas kombinācija nodrošina īpaši maigu un maigu gaļu.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 789 reizes