Dominē lielie uzņēmumi

Čehijas Republikā pēdējo 15 gadu laikā ir notikušas pamatīgas izmaiņas lauksaimniecībā. Mājlopi ir krasi sarucis. Lauksaimniecībā nodarbināto skaits samazinājās no 513.000 156.000 līdz 3,4 XNUMX; tas joprojām ir XNUMX procenti no visiem valstī strādājošajiem. Tālāk sniegtais pārskats par cūku audzēšanas un turēšanas struktūrām Čehijas Republikā ir balstīts uz informāciju no Čehijas Cūkkopības asociācijas.

Kopš 1990. gada liellopu skaits Čehijā ir sarucis par 60 procentiem līdz 1,43 miljoniem dzīvnieku. Cūku krājumi nav tik krasi samazināti. 2004. gada sākumā joprojām bija 3,31 miljons cūku, kas ir par 31 procentu mazāk nekā 1990. gadā. Tomēr līdz 2004. gada aprīļa sākumam cūku skaits bija samazinājies vēl par sešiem procentiem. Tāpēc Čehijā ir mazāk cūku nekā Bavārijā, kur 2003. gada novembrī tika saskaitīti aptuveni 3,62 miljoni cūku.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 738 reizes

Īpaši pieaug atlaides

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus, 2003. gadā pārtikas mazumtirdzniecības apjoms pieauga saskaņā ar Lebensmittelzeitung. Savukārt 1,5% pieaugums ir mazāks nekā 2002.gadā. Arī atlaižu tirgotājiem bija ievērojama daļa pārdošanas apjomu pieaugumā, tostarp augļu un dārzeņu. Gandrīz visa pārtikas mazumtirdzniecība ir pārāk koncentrējusies uz zemo cenu klāstu un nav izcēlusi savu preču un pakalpojumu klāstu.

TradeDimensions/M+M Eurodata noteikto 30 labāko mazumtirgotāju apgrozījums (pārtikas un nepārtikas) 2003. gadā bija 216,6 miljardi eiro, kas būtu piecu procentu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr būtībā šis pluss ir saistīts ar jaunu novērtējuma bāzi. Pirmo reizi attiecīgā uzņēmuma summā tika iekļauti neatkarīgo komersantu no Edeka, Rewe un Spar pārdošanas apjomi. Pielāgojot šo koeficientu, pluss ir 1,5 procenti.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 643 reizes

fakti un tendences

Gaļa kā svarīgs pārtikas produkts vienmēr ir sabiedrības interešu centrā. Tiek apspriestas cenas, kvalitāte, ražošanas un uzturvērtības aspekti. Lai gan pirms 100 gadiem Šveicē gaļu pasniedza reti, jo tā bija reta un līdz ar to dārga, patēriņš pēdējo 50 gadu laikā ir nepārtraukti pieaudzis. Tikai pēc GSE uzliesmojuma notika lejupslīde. Tomēr veiktie pasākumi atjaunoja uzticību. 2003. gadā Šveicē kopumā tika pārdotas 393 000 tonnu gaļas. Gaļas patēriņš Šveicē 2003

Cūkgaļa joprojām ir visvairāk patērētā gaļa (25,2 kg uz vienu iedzīvotāju), kam seko liellopu gaļa ar 10,2 kg, kas ir par 4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pieauga arī mājputnu gaļas patēriņš (10,1 kg), 42,7% šīs gaļas veidojot vietējā ražošanā. Lai gan jēra gaļas (1,47 kg) patēriņš ir pieaudzis, tas joprojām ir zemā līmenī. Zirgu un kazu gaļa, medījums un truši patērē mazāk par 1 kg uz vienu iedzīvotāju gadā.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 686 reizes

2003. gads: Pārdošanas pieaugums par 1,1% līdz EUR 310,5 miljoniem / iekšzemes pieaugums par 3,9% / peļņa sasniedz 4,8 miljonus eiro / 1. gada 2004. ceturksnis ar labu pasūtījumu situāciju plusā

Pateicoties pieaugošajam iekšzemes biznesam, Bizerba GmbH & Co. KG, kuras galvenā mītne atrodas Balingenā, 2003. finanšu gadā sasniedza grupas apgrozījuma pieaugumu par 1,1% līdz 310,5 miljoniem eiro, neskatoties uz joprojām slikto ekonomisko un nozares situāciju. Ņemot vērā valūtas ietekmi, uzņēmums sasniedza ieņēmumu pieaugumu par 4,3%. Ar turpmāku izaugsmi par 5,6% līdz 74,8 miljoniem eiro 2004. gada pirmajā ceturksnī, Bizerba grupa ir atgriezusies pie vidēja termiņa paplašināšanās plāna, bilances preses konferencē Štutgartē skaidroja Hanss-Georgs Stāmers, izpilddirektors.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 734 reizes

Matiass Haršs vispārējā atbildība no 1. gada 2004. aprīļa / uzņēmumā kopš 1. gada 2003. aprīļa / Nepārtrauktība vadībā / Priekštecis Rolfs Šneiders atstāj "labi sakārtotu māju" – 30. septembrī aizgāja pensijā

Stājas spēkā 1. gada 2004. aprīlī, Dipl.-Kfm. Matiass Haršs (38) pārņēma pārdošanas vadību uzņēmumā Bizerba GmbH & Co. KG, kura galvenā mītne atrodas Balingenā. Par to bilances preses konferencē Štutgartē paziņoja izpilddirektors Hanss Georgs Stāmers. "Ar mērķi nodrošināt pēc iespējas lielāku pārdošanas nepārtrauktību, mēs agri sagatavojām Rolfa Šneidera kunga pēcteci, kuram ir paredzēts doties pensijā šī gada 30. septembrī."

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1333 reizes

Konstitucionālā sūdzība par veikala slēgšanas laikiem sestdienās un svētdienās nesekmīga

Vispārējais aizliegums atvērt veikalus svētdienās un svētku dienās ir saderīgs ar pamatlikumu. Tā nolēma Federālās Konstitucionālās tiesas Pirmais Senāts. Regulējums par tirdzniecības vietu slēgšanas laiku sestdien arī nepārkāpj pamatlikumu. Pretējo šajā ziņā nevar noteikt balsu sadalījuma dēļ Senātā. Universālveikala (sūdzības iesniedzējs; iesniedzējs) konstitucionālā sūdzība par likumā noteikto aizliegumu atvērt tirdzniecības vietas sestdienās ārpus likumā noteiktā veikala darba laika un svētdienās tika noraidīta. Lēmuma pamatojums ir šāds: 1a.

Veikalu slēgšanas laika likuma regulējums par tirdzniecības vietu darba laiku sestdienās ir formāli konstitucionāls. Tas ir konkurējošo tiesību aktu priekšmets. Nav izpildītas GG 72. panta 2. punkta prasības, kas ir spēkā kopš 1994. gada attiecībā uz federālajiem tiesību aktiem. Tomēr Veikalu darba laika likumu turpina piemērot kā federālo likumu saskaņā ar Pamatlikuma 125.a panta 2. punkta 2. teikumu. Atbildība par atsevišķu noteikumu maiņu tad paliek federālajam likumdevējam. Tomēr būtiska pārprojektēšana viņam tiek liegta. 1996. gadā mainot Veikalu slēgšanas laiku likumu, federālā valdība aprobežojās ar detaļām.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 677 reizes

Künast uzsāk "Iniciatīvu jaunai uztura kustībai Vācijā"

Cilvēku ar lieko svaru īpatsvars Vācijā nepārtraukti pieaug. Tas jo īpaši skar arvien vairāk bērnu un jauniešu. Tāpēc federālā valdība uzsāk "Iniciatīvu jaunai uztura kustībai Vācijā". 17. gada 2004. jūnijā šī tēma būs arī valdības deklarācijas priekšmets Bundestāgā.

Ziņojums, ko ministru kabinetā 9. jūnijā prezentēja federālā ministre Renāte Künasta, galvenokārt attiecas uz dažādiem pasākumiem bērnu un jauniešu uztura izglītības uzlabošanai. "Jaunas uztura kustības iniciatīva Vācijā" fons ir satraucošais Vācijas iedzīvotāju aptaukošanās pieaugums.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 645 reizes

Ar šodienas lēmumu par veikala slēgšanas laiku Federālā konstitucionālā tiesa ir apstiprinājusi savu līdzšinējo judikatūru, ka Veikalu slēgšanas laika likums (LschlG) atbilst Pamatlikumam. Saskaņā ar spriedumu gan noteikumi par veikalu slēgšanu svētdienās un svētku dienās, gan veikalu slēgšanu darba dienās ir konstitucionāli.

Federālā konstitucionālā tiesa arī ir nolēmusi, ka LSchlG var palikt spēkā kā federāls regulējums, taču arī skaidri norādījusi, ka nav nepieciešams vienots federāls regulējums par veikalu slēgšanas laiku. Tomēr likumu turpina piemērot konstitūcijas pārejas regulējuma dēļ. Tomēr federālajam likumdevējam nav atļauts nākotnē pārveidot LSchlG. Saskaņā ar Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu federālajai valdībai tagad ir jāpārbauda, ​​vai vienots federālais regulējums joprojām ir piemērots, vai arī tas ir jāaizstāj ar valsts tiesību aktiem.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 673 reizes

Federālā konstitucionālā tiesa (BVerfG) trešdien apstiprināja Veikalu slēgšanas laika likumu tā pašreizējā formā. Tas ir saderīgs ar pamatlikumu un nepārkāpj ne profesionālo brīvību, ne vienlīdzīgas attieksmes principu. FDP parlamentārās grupas patērētāju politikas pārstāve Gudruna KOPP pauž nožēlu par lēmumu un aicina Sarkanzaļo beidzot rīkoties tagad.

Ar savu spriedumu BVerfG noraidīja Kaufhof AG prasību. Universālveikalu tīkls bija apgalvojis, ka mazumtirdzniecība ir nelabvēlīgā situācijā daudzu izņēmumu dēļ Veikalu slēgšanas laika likumā, piemēram, attiecībā uz degvielas uzpildes stacijām un dzelzceļa stacijām. 2,7 miljonu darbinieku aizsardzība Vācijas mazumtirdzniecībā ir atbilstoši regulēta Darba laika likumā un koplīgumos, lai nebūtu nepieciešams Veikalu darba laika likums, savu prasību pamatoja METRO meitas uzņēmums.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 672 reizes

Hermans: CSU cīnās par svēto svētdienu

CSU parlamentārās grupas vadītājs Bavārijas štata parlamentā Joahims Hermans atzinīgi novērtēja šodienas Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu par veikalu slēgšanu: "Federālās konstitucionālās tiesas paziņojums, ka veikala darba laika likuma federālais regulējums nav nepieciešams līdzvērtīgu dzīves apstākļu radīšana Vācijā, un tāpēc visaptveroša Veikalu darba laika likuma reforma varētu būt tikai valstis, padarot šodienu par lielisku dienu federālismam,” sacīja Hermans. Spriedums dotu milzīgu stimulu centieniem panākt skaidru pienākumu nodalīšanu starp federālo valdību un štatiem federālisma reformas ietvaros un stiprināt štatus.
 
Konstitucionālie tiesneši ar savu pamatlikuma interpretāciju galu galā piekristu CDU un CSU parlamentāro grupu līderu prasībai: nodot slēgšanas laika regulējumu federālo zemju kompetencē. Savienību federālo zemju parlamentu grupu vadītāji 17.maija lēmumā bija aicinājuši štatu parlamentiem piešķirt lielākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tostarp noteikt slēgšanas laiku.

Gadījumā, ja tiks ieviests jauns regulējums par veikalu slēgšanas laiku Bavārijā, Hermans atkārtoti apstiprināja: “CSU parlamentārā grupa nepieļaus nekādus kompromisus svētdienu aizsardzībā. Mūsu devīze “Tradīcijas un progress” nozīmē, ka svētdiena ir svēta, kad veikals tiek slēgts, bet darba dienās jābūt pēc iespējas elastīgākam.”

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 673 reizes

1. jūnijā Krievijas veterinārās iestādes pārtrauca visu veidu gaļas importu no ES valstīm. Kad vakar noskaidrojās iespējamo zaudējumu apmēri – ES katru gadu uz Krieviju eksportē gaļu 1,3 miljardu eiro vērtībā un veido ceturto daļu no Krievijas gaļas piegādēm – abās pusēs valdīja uztraukums. Taču šodien Romano Prodi un Mihails Fradkovs jau vienojās par konflikta noregulējumu.

Jau 1. maijā Krievijas varas iestādes pieprasīja vienotu ES sertifikātu gaļas un gaļas un piena produktu piegādēm iepriekšējo nacionālo veterināro sertifikātu vietā, kad ES tika paplašināta uz austrumiem. Viņu argumentācija: Tā kā preces vairs netiek pārbaudītas, šķērsojot robežas ES, slikta gaļa var nokļūt Krievijā ar viltus karogu. Beidzot tika gaidīts vēl viens mēnesis - un, kad tas beidzās, veterinārās iestādes nolaida barjeru: Eiropas liellopu gaļu, cūkgaļu un mājputnus vairs neielaida valstī.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 694 reizes