Dējējvistas joprojām pārsvarā atrodas būros

Vācijas olu ražošanā būru audzēšana pagājušajā gadā turpināja samazināties, taču tā joprojām ir dominējošā audzēšanas forma. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja 2003. gada decembra apsekojumu par saimniecībām, kurās ir vairāk nekā 3.000 turēšanas vietu, šajā valstī joprojām būros tika turēti 30,7 miljoni dējējvistu, kas ir par desmit procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā; kas atbilda 80,8 procentiem no kopējās jaudas. Divpadsmit mēnešus iepriekš 83,9 procenti no visām dējējvistām joprojām atradās būros.

Pārskata datumā brīvās turēšanas vietās bija 3,7 miljoni dzīvnieku, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2002. gada decembrī. Kopējās jaudas īpatsvars gada laikā palielinājās no 8,7 līdz 9,8 procentiem. Arī bezmaksas viesabonēšana ir turpinājusi palielināties: 2003. gada beigās bija 3,6 miljoni vietu, kas atbilst 9,4 procentu īpatsvaram. Iepriekšējā gadā tas bija tikai 7,3 procenti. Tomēr brīvās turēšanas un kūts audzēšanas pieaugums nevarēja kompensēt būru audzēšanas zaudējumus.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 687 reizes

Mērķtiecīga patērētāju nenoteiktība, nevis faktiska patērētāju informācija

Pārtikas tiesību un pārtikas zinātnes federācija (BLL) uzskata, ka Greenpeace pašreizējā kampaņa pret atsevišķiem uzņēmumiem pārtikas nozarē ir nebūtiska un maldinoša. Tiek mēģināts izmantot tādus terminus kā "ĢM piens", lai apzināti instrumentalizētu patērētājus pret atsevišķiem uzņēmumiem bez jebkāda zinātniska pamata.

Fakts ir tāds, ka produkti no dzīvniekiem, kuri ir baroti ar ģenētiski modificētu barību, saskaņā ar pieejamajām zinātnes atziņām nesatur ģenētiski modificētu materiālu. Tāpat nav izmaiņu ne sastāvdaļu, ne kvalitātes ziņā. Visbeidzot, pašlaik nav apstiprinātu ģenētiski modificētu dzīvnieku, tāpēc attiecīgie dzīvnieku produkti nav iegūti no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Tāpēc šādus produktus nevar raksturot kā ģenētiski modificētu pārtiku.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 640 reizes

Nedaudz vairāk vācu jēra, ES kritums

Vācijā ražotāju cenas kaujamiem jēriem kopš 2004.gada sākuma nav sasniegušas ļoti augsto iepriekšējā gada līmeni, taču tās joprojām ir virs pēdējo desmit gadu vidējā rādītāja. Aitas un kazas gaļas ražošanas apjomi šajā valstī 2003.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz pieauga. Pretēji ES tendencēm, arī 2004. gadā gaidāms neliels ražošanas pieaugums. Jēra gaļas cenas krītas kopš 2001. gada

2001. gadā, kas iezīmējās ar mutes un nagu sērgas uzliesmojumu, bija vērojams straujš ražotāju cenu kāpums kaujamiem jēriem ne tikai Vācijā, bet arī aitu un jēra gaļas ražošanai nozīmīgajās ES valstīs. Atbildīgs par šo notikumu bija krasais piegādes trūkums, ņemot vērā Apvienotajā Karalistē veiktos mutes un nagu sērgas kontroles pasākumus. Vidēji 2001.gadā jēru cena Vācijā pēc kautsvara bija 4,27 eiro par kilogramu, kas ir par vismaz 87 centiem kilogramā vairāk nekā gadu iepriekš.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 801 reizes

Vistas gaļa piedāvāta par patērētājam draudzīgām cenām

Putnu gaļa, arī gatava grilam, šobrīd ir pieejama pietiekamā daudzumā, lai arī grilēšanas sezonā, ja pieprasījums būs liels, iepriekšējās cenas nemainītos.

Vācijā vistas gaļa iepirkumu ratiņos nonāk biežāk nekā tītara gaļa, ko šobrīd pastiprina lētākās vistas cenas. Vidēji maijā kilograms svaigas vistas šniceles maksāja 7,64 eiro, par 24 centiem mazāk nekā kilograms svaigas tītara šniceles. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, veikali par šo vistas gabalu prasīja par aptuveni 1,4 procentiem mazāk, bet par tītara eskalopu – par 3,7 procentiem vairāk. Savukārt īpašos piedāvājumos veikalos dažkārt var dabūt vistas vai tītara krūtiņu par tādu pašu cenu un maksāt nedaudz zem pieciem eiro.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 847 reizes

Dienvidu sivēnu departamentu vadītāji un eksperti no Bavārijas un Frankonijas sivēnu mārketinga uzņēmuma tikās Fleischwerk Pfarrkirchen, lai apmainītos ar pieredzi valsts mērogā. Tika pulcēti pārstāvji no Augsburgas, Landshut, Maierhof/Pfarrkirchen, Bambergas un Lejasfrankonijas mārketinga reģioniem, lai pārrunātu aktuālos notikumus un problēmas sivēnu mārketingā.

Protams, liela vieta tika atvēlēta tēmai "QS – kvalitāte un drošība", kas tagad, pēc plašās nobarošanas posma integrācijas, ir jāīsteno arī pašiem ražotājiem sivēnu stadijā. Neskatoties uz iepriecinoši labajiem dalības rādītājiem no reģioniem, nevarēja noslēpt krietnu skepsi par šī jauninājuma nepieciešamību, izmaksām un pūlēm. Ja sivēnus audzē tieši nobarojamā vietā, reģistrē pastāvīgu pieaugumu. Eksperti to vienbalsīgi vērtē kā iespēju uzlabot cūku nobarošanas rentabilitāti. Šai tēmai arī turpmāk tiks pievērsta liela uzmanība.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 887 reizes

Pirmo reizi IFFA DLG 2004. gadā godināja šķiņķa un desu starptautiskās junioru konkursa uzvarētājus. DLG katedras vadītājs Prof. Dr. Ahims Stībings praktikantiem pasniedza sertifikātus kopā ar Allgemeine Fleischer Zeitung (afz) galveno redaktoru Raineru Šulti Strathausu. Prof. Stībings pateicās Vācijas gaļas rūpniecības federālajai asociācijai un Vācijas miesnieku tirdzniecībai par finansiālo un nemateriālo atbalstu šim pasākumam, "kas vēlreiz parāda, ka jauno talantu veicināšana ir kopīgs uzdevums".

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 778 reizes

ZMP priekšskatījums patērētājiem

 Pietiekama produkcija un labas ražas, īpaši sezonas produktiem, nozīmē, ka Vācijas patērētāji tuvākajās jūnija nedēļās varēs iegādāties lielāko daļu svaigu lauksaimniecības produktu par nemainīgi zemām cenām. Grilēta gaļa un vistas gaļa, olas un jogurts, zemenes un melones, salāti un augļu dārzeņi parasti būs nopērkami par tādu pašu cenu kā pērn vai pat nedaudz lētāk. Pannā ceptas preces izvirzās priekšplānā

Grilēšanai netrūkst īsu cepamo priekšmetu, kas jaukos laikapstākļos ir iecienīts gaļas letēs un bieži tiek piedāvātas par īpaši zemām akcijas cenām. Kaujamo liellopu un kaujamo mājputnu klāsts Vācijas tirgū ir pietiekams pieprasījumam, veikalu cenas pārsvarā ir iepriekšējā gada līmenī vai zemākas. Tikai tītara gaļa kopumā ir nedaudz dārgāka nekā nesezonā, tāpēc ir vērts izmantot veikala īpašos piedāvājumus.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 985 reizes

Taču pašpietiekamības pakāpe 2003. gadā kritās

Vācijā mājputnu gaļa bija viens no izaugsmes produktiem 2003. gadā; Par to liecina piegādes bilance Vācijas mājputnu tirgum, par kuru vienojās ZMP un Federālā Patērētāju aizsardzības ministrija. Piemēram, mājputnu gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā diezgan būtiski palielinājies, neskatoties uz visām putnu gripas sekām Nīderlandē. Pēc provizoriskās informācijas, tas sastādīja 18,2 kilogramus uz vienu iedzīvotāju, kas ir par 1,0 kilogramiem vairāk nekā 2002.gadā. Tas nozīmē, ka iepriekšējais 2001.gada "GSE gada" rekordlīmenis jau ir atgriezies.

Zīmīgi, ka pēc krituma 2002. gadā šo patēriņa līmeni atkal varēja sasniegt tik ātri. Tēze, ka putnu gaļas tirgū joprojām ir izaugsmes potenciāls attiecībā uz patēriņa attīstību, apstiprinājās vismaz 2003. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, Vācija joprojām atrodas patēriņa skalas lejasgalā. Īpaši vistas gaļas gadījumā uzņēmums ieņem vienu no pēdējām vietām, savukārt tītara tirgū tas ir pirmajā vietā starptautiskā salīdzinājumā.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 821 reizes

CMA valsts mēroga reklāmas kampaņa gaļai un desām

"Ejam. vēlās brokastis ar! Gaļa un desas – dažādība, kas ir jautri” – ar šādu moto CMA Centrale Marketing-Gesellschaft der Deutschen Agrarwirtschaft mbH no 21. gada 25. maija līdz 2004. jūnijam veic valsts mēroga gaļas un desu pārdošanas veicināšanas kampaņu.

Runājot par vēlajām brokastīm, CMA nodrošina visus miesnieku veikalus ar plašu reklāmas komplektu. Tas ietver jaunu recepšu brošūru, pievilcīgus motīvu plakātus, piedāvājumu plakātus produktu klāstam un uzkrītošas ​​logu uzlīmes. Mazajiem klientiem ir pieejami dekoratīvi baloni ar vieglas baudīšanas tēmu. Papildus notiek vēlo brokastu konkurss ar kulinārijas balvām. Reklāmas kampaņa "Brunch" izstaro Vidusjūras noskaņu, izmantojot spilgtas krāsas un izdomas bagātu trauku dekorāciju.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 750 reizes

CMA izstāde bērniem parāda, kā apzināti lietot pārtiku

Redzēšana, dzirde, sajūta, smarža, garša: mūsu sajūtas ir ļoti svarīgas. Mums tie ir vajadzīgi, lai sazinātos ar citiem cilvēkiem, stātos pretī briesmām, piedzīvotu skaistas lietas, kā arī lai ēstu sabalansētu uzturu. Mūsu oža un garšas sajūta palīdz atpazīt pārtiku tā dabiskajā formā. Tie atgādina par garšīgiem ēdieniem un tādējādi veido mūsu garšas izvēles, kas bieži vien nosaka mūsu ēšanas paradumus uz visu atlikušo mūžu. Tāpēc ir svarīgi šīs sajūtas asināt jau no mazotnes.

Šī iemesla dēļ CMA Centrale Marketing-Gesellschaft der Deutschen Agrarwirtschaft mbH izstrādāja "Dalības uztura šovu". Saskaņā ar devīzi "Atver muti - aizver acis. Izbaudi ar visām maņām” izstādes pirmizrādi piedzīvoja 17. maijā Berlīnes-Vuhlheides atpūtas un atpūtas centrā. "Mēs vēlamies bērniem, viņu vecākiem un skolotājiem parādīt veidus, kā rotaļīgā veidā un ar visām maņām atklāt garšu daudzveidību sabalansētā uzturā," saka Andrea Cimmermane, kura ir atbildīga par gaļas / gaļas produktu / olu produktu mārketingu. / mājputni / medus CMA.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 840 reizes

CMA eksporta barometrs apliecina optimismu nozarē

Eksporta klimats Vācijas pārtikas rūpniecībā pieaudzis jau otro reizi pēc kārtas. Tas ir pašreizējās 400 eksporta vadītāju aptaujas rezultāts, ko pasūtīja CMA Centrale Marketing-Gesellschaft der Deutschen Agrarwirtschaft mbH un ZMP Centrālā tirgus un cenu ziņošanas birojs. "Tendence, ka eksports ir nozīmīgs ekonomikas virzītājspēks, atspoguļojas arī lauksaimniecības sektorā," skaidro CMA eksporta eksperts Holgers Hībners.

Lauksaimniecības eksporta barometrs, kas tiek aptaujāts reizi pusgadā, pēta būtiskos rādītājus eksporta klimatu, biznesa situāciju un biznesa gaidas. To vērtības var būt no +100 līdz -100. Pozitīvas vērtības apzīmē vairākumu, kas, piemēram, ir optimistiski noskaņots uz biznesa situāciju. Pašreizējais eksporta klimata indekss 2004. gada maijā bija augstāks nekā trīs gadus. Kopš pagājušā gada maija vien tas pieaudzis par 17 punktiem līdz 39 punktiem. Tas apliecina uzņēmuma īpašnieku optimistisko skatījumu uz nākotni. Arī biznesa situācijas un biznesa gaidu rādītāji ir krietni virs iepriekšējā gada – attiecīgi 37 un 40 punkti.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 681 reizes