Liellopu un gaļas

Augusta ceturtajā nedēļā jaunbuļļu cenas saglabājās stabilas un piedāvājums bija pietiekams. Tomēr attiecībā uz kaujamām govīm atsevišķos reģionos piedāvājums pārsniedza pieprasījumu, tāpēc cenas nonāca zem spiediena. Saskaņā ar provizorisko apskatu Vācijai kopumā nedēļas vidējais rādītājs R3 klases jaunbuļļiem palika nemainīgs - 2,59 eiro par kilogramu kautsvara. O3 klases govis par kaušanas svara kilogramu maksāja 2,06 eiro, kas ir par diviem centiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Situācija gaļas vairumtirdzniecības tirgos gandrīz nav mainījusies; Iepirkšanas un pārdošanas cenas saglabājās iepriekšējās nedēļas līmenī. Reizēm bija nedaudz vairāk naudas par liellopu gaļas cepeti un fileju no jauno buļļu, bet kājas un kāju daļas bija grūti novietot. Nosūtot uz Itāliju un Spāniju vērtīgus izcirtņus, piemēram, filejas un rostbifu, dažkārt tika piemērotas nelielas cenas piemaksas. – Nākamajā nedēļā jauno buļļu cenas, visticamāk, saglabāsies stabilas ar ne pārāk plašu piedāvājumu. Cenas par kaujamām govīm knapi turējās. – Paaugstinājās cenas kaujamiem teļiem. Nedaudz lielāks pieprasījums bija teļa gaļai vairumtirdzniecības tirgos; Gan pirkšanas, gan pārdošanas cenas parasti bija stingrākas. – Pieprasījums pēc Melnajiem un Pied teļiem pārsvarā kritās, jo reģionāli palielinājās piedāvājums un pieprasījums bija mierīgi līdz mērenam. Tomēr Simmental un Brown Swiss audzēšanas teļiem cenām bija tendence saglabāties stabilas.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 412 reizes

Frīdriha Lēflera institūts nesaskata iemeslu paaugstinātam riskam cilvēkiem, atklājot putnu gripas patogēnu cūkām Ķīnā.

Francijas ziņu aģentūra AFP 20. augustā ziņoja, ka "cūkām pirmo reizi konstatēts nāvējošs putnu gripas vīrusa celms", ziņo Ķīnas varas iestādes. Šis ir Ķīnas putnu gripas references laboratorijas vadītāja Dr. Čens Hualans. Saskaņā ar to H2003N5 tipa vīruss tika konstatēts četros ganāmpulkos Ķīnas dienvidaustrumu provincē Fudzjaņā jau 1. gadā, taču tikai ļoti nedaudziem dzīvniekiem un tikai ļoti nelielos daudzumos. Atsauce uz to cita starpā jau atrodama šā gada jūlija publikācijā.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 404 reizes

Pārtikas nekaitīgums no saimniecības līdz galdam

Tiek izveidota grupa, kas konsultēs Eiropas Komisiju pārtikas nekaitīguma jautājumos, apvienojot patērētājus, pārtikas rūpniecību, mazumtirgotājus un lauksaimniekus. Šajā padomdevējā grupā pārtikas aprites, dzīvnieku un augu veselības jautājumos būs 45 locekļi no organizācijām, kas darbojas ES līmenī, un tā tiksies vismaz divas reizes gadā. Saskaņā ar principu nodrošināt pārtikas nekaitīgumu no lauku sētas līdz galdam, Komisija konsultēs grupu par dažādiem pārtikas politikas jautājumiem. Komisija arī ir paziņojusi, ka tā izveidos Interneta Pārtikas nekaitīguma konsultāciju forumu, kurā var piedalīties visas Eiropas organizācijas, kas darbojas šajā jomā. Paredzams, ka jaunā padomdevēja grupa pirmo reizi sanāks gada beigās.

Eiropas veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Deivids Bērns sacīja: “Debates un dialogs ar ieinteresētajām personām palīdzēs mums izstrādāt labākas politikas, jo tās ir labas pārvaldības būtiska sastāvdaļa. ES pēdējos gados ir ieviesusi pasaules līmeņa pārtikas nekaitīguma noteikumus. Tagad ir pienācis laiks modernizēt arī mūsu pārtikas nekaitīguma konsultāciju sistēmu.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 462 reizes

Pieaug ražošana un patēriņš

Eiropas Savienībā arī turpmāk vajadzētu būt pieejamam pietiekamam daudzumam kaušanai paredzēto cūku. Saskaņā ar informāciju no ES Komisijas Briselē, paredzams, ka cūkgaļas ražošana ES-25 valstīs tuvākajos gados līdz 2011. gadam pieaugs par sešiem procentiem līdz aptuveni 22,79 miljoniem tonnu. Tas turpinātu iepriekšējo astoņu gadu tendenci vājākā formā: no 1995. līdz 2003. gadam cūku audzēšana vecajā Savienībā pieauga par vairāk nekā vienpadsmit procentiem līdz 21,56 miljoniem tonnu.

Prognoze par cūkgaļas patēriņu ES-25 2011. gadā ir 21,46 miljoni tonnu, kas arī būtu par aptuveni sešiem procentiem vairāk nekā 2003. gadā. Laika posmā no 1995. līdz 2003. gadam patēriņš ES-15 valstīs bija pieaudzis par aptuveni deviņiem procentiem.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 425 reizes

Patēriņa cenas ir patēriņam labvēlīgā līmenī

Neraugoties uz vēsāku laiku, vietējie patērētāji joprojām dod priekšroku mājputnu gaļai, kas labi šņāc uz grila. Viņi labprāt izmanto grilēšanai gatavus vistas gabaliņus, bet iecienīta ir arī tītara krūtiņa. Attiecīgi pārtikas tirgotāji šonedēļ rīko akcijas ar putnu gaļu, svaiga vistas krūtiņas fileja pieejama jau no 5,99 eiro kilogramā, bet svaiga tītara krūtiņa īpašajos piedāvājumos no 5,49 eiro kilogramā. Taču arī parastās veikala cenas ir patērētājam draudzīgā līmenī: valstī vidēji visu veidu veikaliem kilograms vistas krūtiņas tagad augustā maksā 7,73 eiro, salīdzinot ar 7,88 eiro pirms gada. Tītara šniceli var dabūt vidēji par 7,76 eiro, kas ir aptuveni tāda pati cena kā pērn.

Septembrī šo zemo putnu gaļas cenu ziņā vietējiem patērētājiem parasti būs nelielas izmaiņas, jo piedāvājums turpinās segt pieprasījumu. Savukārt tītara gaļas gadījumā nevar izslēgt nelielu cenu kāpumu, jo Vācijas tirgū piedāvājums vairs nav tik bagātīgs, jo samazinās piegādes no ārvalstīm. No otras puses, patērētāji biežāk atradīs tītara augšstilbu gaļu sātīgākiem ēdieniem vēsākā sezonā, kājiņu veidā cepšanai vai sautēšanai, kā gulašu vai tītara cepeti, pēc tam, kad uzmanība tika pievērsta tītara krūtiņai grilēšanai un vieglai vasaras virtuvei. vasara .

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 438 reizes

Nepieciešami augļi, dārzeņi un olas

Bioloģiskie produkti kļūst arvien svarīgāki ēdināšanā ārpus mājas. Federālās bioloģiskās lauksaimniecības programmas pasūtītais pētījums parādīja, ka trešā daļa ēdnīcu virtuvju jau izmanto bioloģiskos produktus. Tika aptaujāti atbildīgie par 618 sabiedriskās ēdināšanas iestādēm un 676 virtuvēm ēdināšanas tirdzniecībā. Kā ziņo Federālais lauksaimniecības un pārtikas birojs (BLE), kartupeļi, olas, dārzeņi un augļi no bioloģiskās audzēšanas ir pieprasīti komunālajā ēdināšanā.

Profilakses un rehabilitācijas iestādēs, dienas centros un bērnu namos tiek pārstrādāts vairāk bioloģiskās pārtikas. Labs veids, kā izpētīt ēdnīcu virtuvju bioloģisko potenciālu, ir īpašie piedāvājumi ar atsevišķām bioloģiskām sastāvdaļām vai pilnīgi bioloģiskiem ēdieniem. 38 procenti aptaujāto objektu kampaņas nedēļu ietvaros izmanto atsevišķus bioloģiskos komponentus, un vairāk nekā puse jau regulāri izmanto bioloģiskos produktus.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 436 reizes

Vīnogu novākšana Pfalcā un Reinhessenā ir sākusies

sākās. "Daudzviet ļoti agri nogatavojušos šķirņu, piemēram, Ortega, Huxel un Siegerrebe vīnogas jau ir pietiekami nogatavojušās, lai būtu pirmais federveisers, kas tuvāko dienu laikā paziņos par rudens tuvošanos," informē Armīns Gērings, Vācijas rīkotājdirektors. Vīna institūts (DWI). Un arī citos Vācijas vīnogu audzēšanas reģionos šo specialitāti ilgi gaidīt. “Atkarībā no laikapstākļiem reālajai vīna darīšanai paredzēto vīnogu šķirņu ražas novākšana sāksies tikai septembra otrajā pusē. Vācijā visvairāk kultivētā vīnogu šķirne Riesling bieži nogatavojas visu oktobri un līdz pat novembrim,” skaidro Armīns Gērings. Izbaudiet Federweißer svaigu

"Federweißer" - atkarībā no audzēšanas reģiona saukta arī par "Bitzler", "Sauser", "Rauscher" vai "Brauser" - ir vīnogu misa ceļā uz vīnu. Kad sākas fermentācija, mucās iedarbojas raugi ar svaigu misu. Tie pārvērš vīnogās esošo cukuru spirtā un ogļskābē, padarot misu bālganu. Tās dabiski duļķainā krāsa atgādina tūkstoš virpuļojošu spalviņu glāzē, tāpēc arī nosaukums "Federweißer". Lai gan Federweißer sākotnēji garšo ļoti saldi, piemēram, dzirkstoša vīnogu sula, fermentācijas gaitā tas kļūst arvien sausāks un alkoholiskāks.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 502 reizes

Bet: "Tikai pirmais solis ceļā uz valsts mēroga standartiem."

Pastiprinātā sadarbība pārtikas uzraudzības jomā Saksijā, Saksijā-Anhaltē un Tīringenē ir saņēmusi apstiprinājumu no patērētāju centriem trīs valstīs. "Lai panāktu lielāku patērētāju aizsardzību, ir vajadzīga lielāka sadarbība pāri valstu robežām," teikts Saksijas, Saksijas-Anhaltes un Tīringenes patērētāju centru un Federālās Patērētāju organizāciju asociācijas (vzbv) kopīgajā paziņojumā. "Tomēr sadarbība starp trim valstīm var būt tikai pirmais solis ceļā uz vienotiem standartiem valsts mērogā pārtikas uzraudzībā," norāda patērētāju konsultāciju centri.

Trīs valsts veselības ministri trešdien parakstīja administratīvo līgumu, lai koordinētu pārtikas, kosmētikas un plaša patēriņa preču inspekciju. "Ņemot vērā tukšās kases, lielāka sadarbība ir vienīgā izeja no salauzto uzkrājumu strupceļa," valsts līgumu komentēja patērētāju centri. "Taču vienošanās ir jābūt signālam, ka runa nav tikai par taupīšanu, bet gan par intensīvāku, labāku un efektīvāku kontroli." Nevajadzētu apstāties pie datu apmaiņas starp trim federālajām zemēm. Jāturpina uzlabot datu apmaiņu visā Vācijā.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 420 reizes

Augsta līmeņa lauksaimniecības konferencē 9. gada 10. un 2004. novembrī Amsterdamā tiks prezentēts vēl viens revolucionārs solis ceļā uz kvalitātes nodrošināšanas standartu saskaņošanu globāli augošajā lauksaimniecības produktu un pārtikas preču tirdzniecībā.

Konferenci organizē EurepGAP, lauksaimniecības ražotāju, pārstrādātāju un mazumtirgotāju asociācija, kas starptautiskā līmenī cenšas panākt saskaņošanu pārtikas nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas jomā lauksaimniecībā. Konferences mērķis ir nodrošināt lielāku caurskatāmību starp lauksaimniecības produktu ražotājiem un patērētājiem visā pasaulē.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 437 reizes

Runājot par olām, svarīga ir izcelsme

 Šā gada pirmajos sešos mēnešos Vācijas patērētāji galvenokārt iegādājās sprostos dētas olas. Saskaņā ar ZMP un CMA pasūtījuma GfK Mājsaimniecības paneļa datiem, kopā tika pārdoti 2,77 miljardi olu, no kuriem 54 procenti bija no audzēšanas būros. Otrajā vietā ierindojās brīvās turēšanas olas ar pārdošanas daļu 24 procentu apmērā, kam seko kūts olas ar 14 procentiem un bioloģiskās olas ar astoņiem procentiem. Turklāt vietējie veikali un ražotāji tirgoja aptuveni 0,93 miljardus olu, kuru audzēšanas veids iegādes brīdī nebija atpazīstams. Zīmogs ar cilmes vietas nosaukumu trūka vai nu tāpēc, ka olas pirktas tieši no ražotāja, vai arī tāpēc, ka tās bija vārītas, spilgtas krāsas olas.

Vācijā katru gadu tiek saražoti no 12,5 līdz 14 miljardiem olu, aptuveni 80 procenti dējējvistu tiek turēti būros un gandrīz desmit procenti katra šķūņos vai ārā. Papildus vietējai produkcijai ik gadu aptuveni seši miljardi olu nāk no ārvalstīm, galvenokārt no Nīderlandes. Mazākas piegādes mūs sasniedz arī no Beļģijas/Luksemburgas, Spānijas un Francijas.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 415 reizes

Imports pārsniedz vietējo ražošanu

Putnu gaļas tirgus Krievijā ir vienlīdz interesants gan vietējiem ražotājiem, gan ārvalstu piegādātājiem tā lieluma un ierobežotās vietējās ražošanas dēļ. 2004. gada februāra pētījumā Maskavas Lauksaimniecības mārketinga institūts uzzināja par šī tirgus tendencēm un sniedza perspektīvu līdz 2006. gadam.

 Krievija virza putnu gaļas ražošanu

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 468 reizes