ziņu kanāls

Teļa kaušanas tirgus jūlijā

Sezonāli kluss pieprasījums

Kaujamo teļu piedāvājums jūlijā nebija īpaši bagātīgs. To atsvēra sezonāli kluss, bet tomēr nemainīgs pieprasījums no kautuvēm. Mēneša vidū kautuvju uzņēmumu izmaksu cenas bija stingrākas, bet mēneša beigās atkal samazinājās.

Pa pastu kautuvju un gaļas produktu ražotņu iepirkumu līmenī federālais vidējais svērtais kaujamiem teļiem, par kuriem jāmaksā vienotā likme, jūlijā saskaņā ar provizorisko pārskatu bija 4,28 eiro par vienu kaušanas svara kilogramu, kas bija par vienu centu mazāk nekā 2003. gadā. iepriekšējā mēnesī. 30. gada jūlija līmenis tādējādi tika pārsniegts par XNUMX centiem.

Lasīt vairāk

Zviedrijas un Dānijas kautuves sadarbojas

No 1. gada 2004. oktobra Swedish Meats, Zviedrijas visvairāk pārdotā kautuvju un gaļas produktu grupa, lielāko daļu savu ārzemju piegāžu veiks ar sava Dānijas konkurenta Danish Crown starpniecību, kas šobrīd ir pasaulē vadošais gaļas eksportētājs. Par to abi uzņēmumi vienojās jūlija sākumā sadarbības līguma ietvaros.

Attiecīgi no oktobra sākuma Zviedrijas koncerns viena pati eksportēs tikai pārstrādātus "Scan" zīmola gaļas produktus. Lielākā daļa no tā ir paredzēta Britu salām, kur grupa ar salīdzinoši labiem panākumiem pārvalda meitasuzņēmumu Scan Foods UK.

Lasīt vairāk

DAT-SCHAUB grupa nostiprina savas pozīcijas dabisko apvalku jomā

DAT-SCHAUB pārņem Vācijas dabisko apvalku ražotāju

DAT-SCHAUB ir panākusi vienošanos ar iepriekšējo vienīgo DIF/Küpers Group īpašnieku - Vācijas dabisko apvalku ražotāju - par visu uzņēmuma akciju iegādi no 1.gada 2004.augusta.

Līdz šim uzņēmumam DAT-SCHAUB ir bijusi ierobežota darbība ļoti nozīmīgajā Vācijas tirgū. Tāpēc DAT-SCHAUB vēlējās nostiprināt savas pozīcijas šajā tirgū, iegādājoties DIF/Küpers uzņēmumu grupu ar galveno biroju Vītmaršenē Ziemeļreinā-Vestfālenē.

Lasīt vairāk

ES paplašināšanās austrumu virzienā: Starptautiskā ekspertu grupa apsprieda gaļas rūpniecības un tirdzniecības aspektus

Voorlichtingsbureau Vlees uzaicināts uz 5. Berlīnes kārtu

1. gada 2004. maijā tika pabeigta līdz šim plašākā Eiropas Savienības paplašināšanās. Kopiena pieauga ar desmit jauniem dalībniekiem, no kuriem astoņi ir Austrumeiropā. Šīs valstis raksturo lauksaimniecība, un tās papildus aptuveni 70 miljoniem cilvēku ES ieved arī aptuveni 10 miljonus liellopu un gandrīz 29 miljonus cūku. Kā šo situāciju vērtē veco ES valstu gaļas rūpniecība un tirdzniecība? Kur ir iespējas un kādi ir draudi? Nīderlandes gaļas nozares informācijas birojs izskatīja šos jautājumus un uzsvēra dažādus ES paplašināšanās austrumu virzienā aspektus, kas ir daļa no 5. Berlīnes kārtas.

Lasīt vairāk

Maultaschen – Švābu kultūras vērtība

Millers atbalsta izcelsmes aizsardzību

Swabian Maultaschen ir jāaizsargā visā Eiropā kā “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” (AĢIN). Bavārijas Lauksaimniecības ministrija atbalsta arī Bādenes-Virtembergas Dicingenas aizsardzības grupas "Schwäbische Maultaschen" pieteikumu ierakstīšanai Eiropas reģistrā. Pārrobežu izcelsmes aizsardzība ne tikai aizsargātu Švābu kultūras vērtības no atdarinātājiem no visas pasaules, bet arī nodrošinātu pašmāju ražošanas uzņēmumu konkurences priekšrocības, norāda zemkopības ministrs Jozefs Millers. Pēc Švābijas ministra teiktā, maultaschen ir neatņemama Švābijas pārtikas kultūras sastāvdaļa. Tikmēr Lauksaimniecības ministrija ir iesniegusi specifikācijas apstiprinājumu Vācijas Patentu un preču zīmju birojam Minhenē.

Kopš 1992. gada pārtikas un lauksaimniecības produktu cilmes vietas nosaukumus var aizsargāt pret ļaunprātīgu izmantošanu visā ES saskaņā ar Regulu (EEK) 2081/92. Bavārijā 15 produkti jau ir reģistrēti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi (ACVN) vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN). "Tas mūs ierindo Vācijas saraksta augšgalā," sacīja ministrs. Papildus "Swabian Maultaschen" pašlaik reģistrācijas procesā ir vēl divpadsmit tipiski reģionālie ēdieni, piemēram, "Münchner Weißwurst", "Schrobenhausener Spargel" vai "Aischgrüner Karpfen".

Lasīt vairāk

Kaujamo liellopu tirgus jūlijā

Nekonsekventa cenu attīstība

Kaušanai paredzēto liellopu piedāvājums jūlijā bija salīdzinoši zems; jo īpaši vietējās kautuvēs bija tikai ierobežots kaujamo govju piedāvājums. Jo, ņemot vērā prioritāro graudu ražu un citus lauku darbus, nobarotāju gatavība pārdot bija zema. Tāpēc kautuvēm bija pakāpeniski jāmaksā augstākas cenas, lai iegūtu pietiekami daudz dzīvnieku, neskatoties uz ļoti kluso liellopu gaļas tirdzniecību saistībā ar brīvdienām. Īpaši tas attiecās uz jaunbuļļiem, savukārt izmaksu cenas par kaujamiem liellopiem mēneša laikā mainījās maz. Tikai jūlija beigās nedaudz augstākas prasības tika izvirzītas arī kaujamām govīm.

Pa pastu pasūtāmo kautuvju un gaļas izstrādājumu ražotņu iepirkuma līmenī lauksaimnieki par gaļas tirdzniecības klases R3 jaunbuļļiem jūlijā saņēmuši 2,52 eiro par kilogramu kautsvara, kas ir par diviem centiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Iepriekšējā gada salīdzināmais rādītājs tādējādi tika pārsniegts par 23 centiem. Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, federālais vidējais svērtais R3 klases telēm bija 2,45 eiro par kilogramu, bet tas bija par 14 centiem vairāk nekā pirms gada. Turpretim vidējā cena O3 klases govīm jūlijā samazinājusies par trim centiem līdz 2,02 eiro par kilogramu kautsvara. Tomēr tas bija par 23 centiem augstāks nekā gadu iepriekš.

Lasīt vairāk

Vairāk vistas, mazāk tītara

Pieaudzis vistas gaļas iepirkuma apjoms

Šā gada pirmajos sešos mēnešos vietējie patērētāji iegādājās vairāk vistas gaļu nekā pirms gada, un ietaupīja uz tītara gaļu. Līdz ar to kopējais mājputnu iepirkumu apjoms pieauga tikai par aptuveni vienu procentu līdz 163.000 XNUMX tonnām, liecina ZMP un CMA pasūtījuma GfK Mājsaimniecības paneļa dati. Vistas gaļa veidoja gandrīz trīs ceturtdaļas no pārdotajām precēm.

2004. gada pirmajā pusē privātās mājsaimniecības kopumā iegādājās gandrīz 117.000 46.000 tonnu vistu, kas ir par aptuveni trīs procentiem vairāk nekā pirms gada. Īpaši liels pieaugums reģistrēts svaigām vistas daļām, pieaugot par gandrīz četriem procentiem līdz 11.000 2004 tonnām. Patērētāji nelabprāt pirka veselas svaigas cāļus: gandrīz XNUMX XNUMX tonnu, XNUMX. gada pirmajā pusē viņi nopirka par aptuveni sešiem procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Lasīt vairāk

Klasisks kā moderns dzēriens: Tējas patēriņš stabils augstā līmenī

Vācijas tējas industrija apmierināta ar finanšu gadu

Tēja joprojām ir visvairāk patērētais dzēriens pasaulē pēc ūdens. Luksusa pārtika ir ļoti populāra arī Vācijas patērētāju vidū. Kā ziņo Vācijas tējas asociācija, kopējais zaļās un melnās tējas patēriņš pērn bija 18.697 18.512 tonnas salīdzinājumā ar XNUMX XNUMX tonnām, kas ir nedaudz virs iepriekšējā gada līmeņa. Tādējādi šis Vācijas tējas tirgus stabili saglabājas augstā līmenī ar vienu procentu pieaugumu diezgan sarežģītajā tirgus vidē "karstie dzērieni".
 
Šo panākumu izšķirošais faktors galvenokārt ir produkta daudzpusība: jo tēja piedāvā patērētājam individuālus baudījumus katrai gaumei un gadījumam, pateicoties tās šķirņu daudzveidībai. Turklāt veselīgs papildu ieguvums no pārtikas kļūst arvien svarīgāks. Daudzi vairs nevēlas tikai baudīt, bet apzināti vēlas kaut ko darīt miesai un dvēselei. "It īpaši tēja piedāvā optimālos apstākļus šeit. Daudzi pētījumi ir parādījuši, ka melnajai un zaļajai tējai ir pozitīva ietekme uz veselību. Patērētāju aptaujas apstiprina, ka arī veselības aspektiem ir liela nozīme, pērkot šīs tējas. Un tējai, ko patērē tīrā veidā, nav kaloriju," Vācijas tējas asociācijas priekšsēdētājs Johens Spetmans skaidro tējas labo stāvokli tirgū. 

Saskaņā ar ifo institūta veiktajām aptaujām katrs Vācijas pilsonis 2003. gadā izdzēra vidēji 26 litrus tējas. Melnās un zaļās tējas tirgus sadalījums pēdējos divos gados ir stabilizējies: melnā tēja ir neapstrīdama pirmā vieta ar 81,0 procentu, zaļā tēja ir palielinājusies par vienu procentpunktu un tagad ieņem 19 procentus tirgus. Ātrā alternatīva beramajai tējai joprojām ir populāra: patērētāji pērk aptuveni 40,0 procentus zaļās un melnās tējas tējas maisiņos. Bioloģiskās tējas segments ir stabils ar 2,1% pārdošanas daļu. 

Lasīt vairāk

Vairumtirdzniecības cenas 2004. gada jūlijā par 3,9 % salīdzinājumā ar 2003. gada jūliju

Dzīvnieku barība ir lētāka nekā jūnijā, bet ievērojami dārgāka nekā pērn

Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem 2004. gada jūlijā vairumtirdzniecības cenu indekss bija par 3,9% augstāks nekā iepriekšējā gadā. Tas bija lielākais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopš 2000. gada decembra (+4,3%). 2004. gada jūnijā un 2004. gada maijā gada pārmaiņu temps bija attiecīgi +3,5% un +3,6%. Vairumtirdzniecības cenu indekss, salīdzinot ar 2004. gada jūniju, palielinājās par 0,2%.

2004. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, īpaši strauji pieauga rūdu, dzelzs, tērauda, ​​krāsaino metālu un pusfabrikātu (+ 27,4%), tabakas izstrādājumu (+ 14,3%), graudu, sēklu un dzīvnieku barības vairumtirdzniecības cenas. (+ 9,2%) un ar cieto kurināmo un naftas produktiem (+ 9,1%). Savukārt farmaceitisko izstrādājumu un medicīnisko palīglīdzekļu vairumtirdzniecībā preces samazinājās par 6,7% un biroja tehnika par 4,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Lasīt vairāk

Verbraucherpreise im Juli 2004 1,8% über Vorjahr

Fleisch und Molkereiprodukte günstiger

Wie das Statistische Bundesamt mitteilt, ist der Verbraucherpreisindex für Deutschland im Juli 2004 gegenüber Juli 2003 um 1,8% gestiegen. Im Vergleich zum Juni 2004 erhöhte sich der Index um 0,3%. Die Schätzung für Juli 2004 auf Grund der Ergebnisse aus sechs Bundesländern wurde damit bestätigt. Im Mai und Juni 2004 hatte die Jahresveränderungsrate bei + 2,0% bzw. + 1,7% gelegen.

Die Preisentwicklung der Mineralölerzeugnisse im Juli hatte spürbaren Einfluss auf die Teuerung: Ohne Heizöl und Kraftstoffe hätte die Jahresveränderungsrate +1,5% betragen. Leichtes Heizöl verteuerte sich im Vergleich zum Juli 2003 um 17,2%, die Kraftstoffpreise erhöhten sich um 8,2%. Auch im kurzfristigen Vergleich wirkte Rohöl preistreibend: Kraftstoffe bzw. leichtes Heizöl kosteten 1,8% bzw. 4,7% mehr als im Vormonat. Ohne Einrechnung der Mineralölprodukte hätte sich der Verbraucherpreisindex von Juni auf Juli 2004 um 0,2% erhöht.

Lasīt vairāk