Melnbaltie teļi zem cenu spiediena

Melno un Pied teļu tirgu kopš jūlija sākuma raksturo straujš ražotāju cenu kritums. Cenas melnbaltajiem buļļu teļiem kritās par 20 līdz 30 eiro par dzīvnieku, jo jūtami saruka pieprasījums no nobarojamajiem. Cenu starpība, salīdzinot ar šo pašu nedēļu pērn, bija neierasti liela – ap 50 eiro. Augustā teļu piedāvājums turpinās palielināties un sastapsies ar ļoti ierobežotu teļu audzētāju interesi, jo nobarošanas vietas, visticamāk, būs pārsvarā aizņemtas. Pērn ražotāju cenas melnbaltajiem buļļu teļiem augustā noslīdēja līdz aptuveni 116 eiro, līdzīga apmēra vai pat nedaudz zemākas cenas būtu iedomājamas šā gada augustā.

Simentāles šķirnes dzīvniekiem cenas, salīdzinot ar jūlija sākumu, saruka tikai nedaudz un, visticamāk, izlīdzināsies aptuveni 4,20 eiro par kilogramu mēnesī vidēji. Augustā lielas cenu izmaiņas nav gaidāmas. Piedāvājumu, kas nav pārāk bagātīgs, vajadzētu viegli novietot pie buļļu nobarošanas.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 468 reizes

Mazāk izmantotas olas – pašpietiekamība zem 50%

Saskaņā ar Nacionālā mājputnu centra datiem šveicieši 2003. gadā patērēja 183 olas uz vienu iedzīvotāju, kas ir par septiņām mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes ražošana pērn samazinājās par 3,3 procentiem līdz 680 miljoniem vienību. Tajā pašā laikā olu imports ar čaumalu bija par 412 procentiem mazāks nekā iepriekšējā gadā, sasniedzot 2,6 miljonus vienību.Tā noteikti bija reakcija uz putnu gripas un karstuma radīto ierobežoto piegādi visā Eiropā. Lielākā daļa importa bija no Vācijas. Tā kā vietējā ražošana samazinājās nedaudz vairāk nekā imports, Šveices pašpietiekamības pakāpe atkal nedaudz samazinājās līdz 49,4 procentiem.

100 procenti Šveices olu tiek ražotas alternatīvās audzēšanas sistēmās, no kurām aptuveni 70 procenti ir voljēros. Apmēram 80 procentiem dzīvnieku ir pieejama āra klimata zona, un aptuveni 40 procentiem vistu ir pieejama arī lauku apvidus (brīvā turēšana). Tomēr pieprasījums pēc brīvās turēšanas olām Šveicē joprojām knapi pārsniedz 35 procentus.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 472 reizes

Amerikāņu ātrās ēdināšanas ķēdes Subway vadītājs Freds de Luka vēlas iekarot Vācijas tirgu. "Ja katru ceturksni, kā plānots, atvērsim 25 jaunus veikalus, mums būs nepieciešami trīs gadi, lai to paveiktu. Taču pašlaik mēs paātrinām attīstību. Varbūt būsim gatavi pēc diviem gadiem," saka de Luka no ZEIT.

Subway boss plāno paplašināt savu uzņēmumu Vācijā no 100 filiālēm līdz 400 uz 500. Ātrās ēdināšanas ķēde jau darbojas 70 valstīs. Par Subway tuvāko konkurentu McDonalds de Luka saka: "Mēs gatavojam sviestmaizes vienu pēc otras. Tāpēc vidējais McDonald's pārdošanas apjoms ir aptuveni četras līdz piecas reizes lielāks nekā vidējais Subway. Taču mēs esam personiskāki. Tas ir gan spēks, gan un vājums."

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 478 reizes

BMVEL īpašais "Bioloģiskā lauksaimniecība un pārstrāde" izstādē InterMeat / InterMopro 2004

Pieaug patērētāju informētība par uzturu un veselību. Vācijā 60 procenti no visiem patērētājiem šobrīd laiku pa laikam vai regulāri iegādājas bioloģiskos produktus, kā liecina pašreizējais EMNID ekobarometrs. Lai gan citās jomās vērojama stagnācija vai pat reģistrēti negatīvi rādītāji, bioloģiskā nozare ir viens no nepārprotamajiem ieguvējiem pārtikas tirgū. Šī gada InterMeat un InterMopro Diseldorfā no 26. gada 29. līdz 2004. septembrim tirdzniecības apmeklētājiem ir iespēja uzzināt vairāk par bioloģiskās gaļas iespējām un izaicinājumiem un informēt piena pārstrādi. Papildus visaptverošai bioloģisko produktu izstādei un kulinārijas paraugiem izstādes programmā ir ceļojums nākotnē: tiks prezentētas idejas par bioloģisko kā pārtikas ražotāju veiksmes faktoru, ko izstrādājuši topošie piena un miesnieku meistari nometnē Bio inVision. ®.

Viena lieta ir droša: pēc pagātnes pārtikas krīzēm patērētāji ir kļuvuši jutīgāki pret to, kas atrodas viņu šķīvī. Pieaug to cilvēku skaits, kuri apzināti izvēlas dabisku, veselīgu uzturu bez ģenētiski modificētām sastāvdaļām un mākslīgām piedevām. Tāpēc nav brīnums, ka arvien vairāk pienotavu un miesnieku ar daļēju vai pat pilnu bioloģiskās kvalitātes klāstu vēlas stiprināt patērētāju uzticību un atvērt jaunas klientu grupas. Ar aptuveni 2,3 procentu tirgus daļu bioloģiskie produkti joprojām ir neliela, bet pastāvīgi augoša pārtikas tirgus joma. Īpaši pieaugošas konkurences apstākļos ekoloģisko izejvielu pārstrāde kvalitatīvā pārtikā daudziem piegādātājiem ir kļuvusi par nepārprotamu konkurences priekšrocību un līdz ar to arī ekonomiskos panākumus.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 484 reizes

Veterināro biroju lielā mērā paralizēja budžeta samazinājumi. Lai vismaz varētu samaksāt īri un elektrību par biroju Hārtringā Darmštatē, birojs ir spiests slēgt dienesta dienestu tuvāko mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka vairs nenotiks pārtikas un uzņēmumu kontroles, kaujamie dzīvnieki un gaļas pārbaudes.

"Skandāls," sacīja apgabala administrators Alfrēds Jakubeks. "Valsts bezatbildīgi glābj patērētāju aizsardzību līdz nāvei." Ugunsgrēka vēstulē viņš konfrontēja Vides, lauku teritoriju un patērētāju aizsardzības ministriju ar šausmu scenāriju un steidzami pieprasīja vēlreiz izskatīt. Jakubeks noliedz jebkādu atbildību par gaidāmo fiasko. Kā galvenajam valsts departamentam tam ir piešķirts veterinārais birojs, bet valsts ir atbildīga par finanšu līdzekļiem. Bez iepriekšēja brīdinājuma Vīsbādene 2004.gada budžetu, kas tika piešķirts pirms dažām dienām, samazināja par 25.000 100.000 eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu līdz aptuveni XNUMX XNUMX eiro.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 529 reizes

Izdots uz praksi orientētā semināru cikla programmas buklets

Augsta produktu kvalitāte, apmācīti pārdošanas darbinieki, kvalificēti vadītāji un daudzveidīgs produktu klāsts ir gaļas veikala stiprās puses. Lai tos īpaši nostiprinātu, CMA Centrale Marketing-Gesellschaft der Deutschen Agrarwirtschaft mbH sadarbībā ar DFV Deutscher Fleischer-Verband eV atkal piedāvā informatīvus un praktiskus seminārus īpaši gaļas tirdzniecības īpašniekiem, vadītājiem un tirdzniecības darbiniekiem.

2004. gada otrajā pusē visā valstī notiks desmit semināri. Tēmu klāsts svārstās no “Pareizais gaļas piedāvājums — vai: kā pārliecināt savus klientus ilgtermiņā” līdz “Uztura jaunākās zināšanas — lai iegūtu vairāk klientu konsultāciju gaļas veikalā” līdz “Kompetence, izmantojot praktisku higiēnu – operatīvie pasākumi un kontrole ar HACCP”. Miesnieku tirdzniecība plaukst tāpēc, ka ir vispusīgi apmācīti gan paši uzņēmēji, gan darbinieki. Šo tālākapmācību nodrošina semināri, kurus CMA sadarbībā ar Vācijas Miesnieku asociāciju jau sen piedāvā. Pieredzējuši lektori praktiskā veidā sniedz dalībniekiem gan pamatzināšanas, gan aktuālos zinātniskos atklājumus.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 440 reizes

Kompakta apmācība ar eksāmenu

Kā nodrošināt informācijas plūsmas caurspīdīgumu manā uzņēmumā? Kvalitātes vadības sistēma (QM sistēma) palīdz. CMA Centrale Marketing-Gesellschaft der Deutschen Agrarwirtschaft mbH, kā DGQ licences īpašnieks Deutsche Gesellschaft für Qualitäts eV, sadarbībā ar biedrību AGRIZRT, kvalitātes veicināšanas lauksaimniecības ekonomikā, nodrošina instrumentus individuālu kvalitātes pārvaldības sistēmu izstrādei lauksaimniecībā. ar saviem divpakāpju kursiem "Kvalitātes vadības sistēmas un iekšējais audits" un "Kvalitātes vadības sistēmas lietošanā". Pēc 10 dienām kurss beidzas ar eksāmenu "Kvalitātes amatpersona DGQ un iekšējais auditors". Nākamais kurss notiks 2004. gada septembrī/oktobrī.

Kursa pirmajā daļā dalībnieki saņem ievadu koncepcijā un ISO 9000 saimē. DIN EN ISO 9004 un DIN EN ISO 9001 ir detalizēti apspriesti. Dalībnieki iepazīst standartu sērijas īpašo terminoloģiju, kā arī iemaņas iekšējo kvalitātes auditu plānošanai, īstenošanai un novērtēšanai - instrumenti darbības pašnovērtējumam uzņēmumā. Turklāt kursā tiek apgūtas KM profilaktiskās metodes kļūdu novēršanai, kļūdu analīzei un procesu optimizēšanai, kā arī KM sistēmu dokumentēšanas principi.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 577 reizes

Aptauja par vingrinājumiem, atpūtu un uztura paradumiem Vācijā

"SITZEN" ir rakstīts ar lielo burtu Vācijā. Tas ir reprezentatīvās Emnid aptaujas par vingrinājumiem, brīvā laika pavadīšanas un uztura paradumiem rezultāts, ko uzsāka Vācijas Sporta universitāte Ķelnē kopā ar Bayer HealthCare. Apmēram divas trešdaļas aptaujāto praktiski nenodarbojas ar sportu. Tā vietā viņi dod priekšroku pasīvām aktivitātēm, piemēram, televizora skatīšanai, atpūtai vai lasīšanai. Skolēni un studenti pat 7,3 stundas dienā pavada sēžot, kas viņus apsteidz pārējos iedzīvotājus (5,8 stundas).

Saskaņā ar pētījumu tikai 36% aptaujāto vingro vismaz divas reizes nedēļā vismaz 30 minūtes. "Tas liecina, ka aptuveni 2/3 mūsu iedzīvotāju cieš no ievērojama fiziskās aktivitātes trūkuma ar visām saistītajām sekām," saka profesors Hanss-Georgs Prēdels, Sporta universitātes Sirds un asinsvadu pētījumu un sporta medicīnas institūta vadītājs. "Regulāri vingrojot izturības sporta veidā, varētu ievērojami samazināties dažādu slimību, piemēram, 2. tipa cukura diabēta, risks." Galvenie šīs slimības riska faktori ir nepietiekama fiziskā slodze un neveselīgs uzturs. Vācijas Sporta universitāte Ķelnē ar plašu kompetenču klāstu "vingrojumu un sporta" priekšmetu jomās uzskata to par svarīgu uzdevumu turpmākajiem pētniecības un pārneses projektiem.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 453 reizes

Pārtikas rūpniecības uzņēmumi tikko ir piekrituši masveida iejaukšanās jūsu kā pārtikas ražotāja uzņēmējdarbības brīvībā. Jūs kļuvāt par "Uztura un vingrojumu platformas" biedru ar savas interešu grupas Pārtikas tiesību un pārtikas zinātnes federācijas (BLL) starpniecību. Tas ir paredzēts, lai cīnītos pret bērnu aptaukošanos, taču galu galā tas ir paredzēts jūsu diapazonam, jo ​​īpaši tam, kas pašlaik ir iekļauts uztura speciālistu beztermiņa indeksā. Tie tiek apmaksāti ar jūsu naudu, lai brīdinātu par jūsu produktiem. Ja ticēt jaunākajam valdības paziņojumam, ko izteikusi patērētāju aizsardzības ministre Renāte Künasta, mēs riskējam kļūt par aptaukojušos cilvēku tautu, kas mirst priekšlaicīgi, turklāt ar nepārtraukti pieaugošu paredzamo dzīves ilgumu. Kaut kā tiek teikts, ka abi veicina veselības aprūpes izmaksu eksploziju. Un pārtikas ražotāji paši vainīgi! Ministre savu paziņojumu sāka, atsaucoties uz bērnu, kurš trīs gadu vecumā svēra 38 kilogramus un nomira no sirdslēkmes. Taču, kā liecina laikraksta Frankfurter Allgemeine Sunday pētījums, meitenei bija nopietns iedzimts sirds defekts. Ko mēs no tā mācāmies? Propagandai nav jābūt patiesai, tai vienkārši ir jādarbojas.

Lasiet Udo Polmera un Bridžitas Neimanes atklāto vēstuli pārtikas nozarei, kas tagad publicēta Eiropas Pārtikas un uztura zinātņu institūta (EU.LE) zinātniskās informācijas dienestā eV [EU.LE - interneta lapās] !

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 459 reizes

Zems pieprasījums

Jūnijā jēra gaļa nebija īpaši iecienīta vietējo patērētāju vidū. Neraugoties uz nelielo piedāvājumu, kaujamo jēru ražotāji savus dzīvniekus varēja laist tirgū tikai par cenu kritumu. Vidējā cena par jēriem, par kuriem jāmaksā vienotā likme, jūnijā bija tikai 3,62 eiro par kilogramu kautsvara, kas ir par 21 centu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Iepriekšējā gada līmenim pietrūka 61 cents.

Jūnijā Vācijas kautuvēs, par kurām jāziņo, vidēji nedēļā bija aptuveni 1.510 jēru, daļēji pēc vienotas likmes, daļēji atbilstoši komercklasēm. Tas bija par deviņiem procentiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, bet par labiem 19 procentiem vairāk nekā 2003. gada jūnijā.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 482 reizes

Brasilien wichtigster Lieferant

Die alten EU-Mitgliedstaaten importierten 2003 nach Angaben von EUROSTAT rund 11.460 Tonnen an nicht gegarten Zubereitungen von Hühnern aus Drittländern; das war mehr als das Doppelte des Vorjahres mit 4.830 Tonnen. Grund hierfür dürfte unter anderem sein, dass Geflügelfleisch nicht mehr unter der zollbegünstigten Tarifposition von gesalzenem Fleisch geliefert werden kann.

Hauptlieferant war im vergangenen Jahr mit 5.850 Tonnen Brasilien, das seine Zufuhren in die EU kontinuierlich steigerte; 2001waren es erst 2.230 Tonnen gewesen. Und die Lieferungen aus dem südamerikanischen Land scheinen weiter zu steigen: Von Januar bis Februar 2004 kamen bereits gut 3.000 Tonnen Hühnerzubereitungen in die EU-15. Neben Brasilien lieferten 2003 noch Thailand mit 2.770 Tonnen und Polen mit 1.900 Tonnen größere Mengen in die Europäische Union.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 410 reizes