Saistībā ar Nīderlandes Bestmeat Company BV veikto Nordfleisch grupas pārņemšanu par jaunajiem CG Nordfleisch AG valdes locekļiem no 50. gada 37. marta tika iecelti Ērihs Gelcs (24) un Ēriks Šotls (2004). Abi pievienojas arī grupas meitasuzņēmuma NFZ Norddeutsche Fleischzentrale GmbH vadībai. Tajā pašā laikā Gölz tika iecelts par CG Nordfleisch AG izpilddirektoru un NFZ Norddeutsche Fleischzentrale GmbH izpilddirektoru.

Gölcs ir apmācīts miesnieks, studējis ekonomiku (agr.) un bijis A. Moksel AG pilnvarotais darbinieks un ģenerāldirektors, kas pieder Bestmeat grupai. Schöttl ir apmācīts vairumtirdzniecības un ārējās tirdzniecības komersants, ieguvis grādu uzņēmējdarbības vadībā (FH) un ilgus gadus bija A. Moksel AG kontroles nodaļas vadītājs.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1656 reizes

Īpaši populārs: "dienas ēdiens"

Ēdnīcas, ēdnīcas un pašapkalpošanās iekārtas ir ļoti iecienītas darbinieku vidū Vācijā, īpaši pusdienās. 2003.gadā šādus piedāvājumus izmantoja trīs ceturtdaļas no visiem cilvēkiem, kuriem darba vietā bija pieejama ēdnīca, ēdnīca vai ēdināšanas automāts. No šiem 13,8 miljoniem cilvēku katrs ēda ārpus mājas vidēji 13,5 reizes mēnesī, katru reizi iztērējot 2,28 eiro. Pēc ZMP un CMA pasūtījuma tirgus izpētes institūta Rolanda Bergera un specializētā žurnāla "GV-Praxis" pētījuma rezultātiem, kopējie izdevumi ēdināšanai darbavietā 2003.gadā veidoja ap 5,12 miljardus eiro.

Gandrīz ceturtā daļa apmeklētāju brokastīs izmantoja ēdināšanu darba vietā; gandrīz katrs sestais, lai nodrošinātu sevi ar pēcpusdienas uzkodām vai vakariņām. Pusdienas veidoja lielāko apmeklējumu daļu — 64 procentus. "Dienas ēdiens" jeb ēdienkartes kombinācijas bija īpaši populāras kampaņās. Lielākā daļa ēdienreižu (75 procenti) tika ēsti tieši ēdamistabā, 25 procenti ēdienu aiznesa uz darba vietu un patērēja.Lielāko segmentu izdevumu ziņā veidoja ēdnīcas ar 79 procentu īpatsvaru pēc apmeklējumu skaita. 65 procentu daļa. Runājot par klientu biežumu, iekārtu tirgus daļa bija 19 procenti un seši procenti pārdošanas apjoma ziņā. Savukārt ēdnīcu tirgus daļa apmeklētāju skaita ziņā bija deviņi procenti, bet pārdošanas apjomā – desmit procenti.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1085 reizes

Zinātnieki no Leibnicas Saldūdens ekoloģijas un iekšzemes zivsaimniecības institūta iepazīstina ar novatorisku pētījumu par hobiju zvejniekiem

Hobiju makšķerēšanas nozīme līdz šim ir bijusi ārkārtīgi zemu novērtēta. Piemēram, Vācijā dzīvojošie brīvā laika makšķernieki no ūdeņiem noķer septiņas līdz desmit reizes vairāk zivju nekā visi šīs valsts ezeru un upju komerciālie makšķernieki. Tas noteica Dr. Roberts Ārlinghauss kā daļa no doktora grāda Humbolta universitātē Berlīnē, ko viņš pabeidza Leibnicas Saldūdens ekoloģijas un iekšzemes zvejniecības institūtā Berlīnē. Kopējo ekonomisko ieguvumu no nekomerciālās makšķerēšanas Vācijā zinātnieks vērtē 6,4 miljardu eiro apmērā gadā. Trešdien, 24. martā Berlīnē, Vācijas Makšķernieku asociācijas (DAV) preses konferencē Roberts Ārlinghauss iepazīstinās ar savu darbu.

Arlinghauss ar studijām ielauza jaunus ceļus. Viņš bija pirmais, kurš sistemātiski pārbaudīja hobiju makšķerēšanas nozīmi. Viņš pievērsās ne tikai ekonomiskajam ieguvumam, bet arī ekoloģiskajiem un socioloģiskajiem aspektiem. Pēc ekspertu domām, viņa darbam Vācijā ir novatorisks raksturs, un tas ir nepārspējams visā Centrāleiropā. Līdz šim ES savā kopējā zivsaimniecības politikā gandrīz nav ņēmusi vērā zvejniecību.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1060 reizes

Vācijas ekonomikas ekonomiskā lejupslīde pēdējā gada laikā ir ierobežojusi patērētāju pieprasījumu pēc bioloģiski ražotas pārtikas; pārdošanas apjomi pieauga tikai nedaudz. Jo bioloģiskā pārtika parasti ir ievērojami dārgāka nekā parastās preces. Kilograms konvencionāli ražota liellopu gaļas sautējuma 2003. gadā maksāja vidēji 8,55 eiro. Pēc ZMP aptaujām, patērētāji par vienu un to pašu bioloģiskās ražošanas produktu maksāja vidēji 14,74 eiro kilogramā, t.i., par labu 70 procentiem vairāk. Cūkgaļas cenu atšķirības bija vēl lielākas. Arī attiecībā uz augļiem un dārzeņiem patērētājiem bieži ir jārēķinās ar bioloģisko produktu cenu piemaksu, kas pārsniedz 50 procentus. Bet ir arī raksti, kuriem "eko piemaksa" ir diezgan ierobežota. Piemēram, litrs svaiga organiskā pilnpiena atgriežamā pudelē pērn vidēji maksāja 1,03 eiro, kas ir tikai par 18 procentiem vairāk nekā salīdzināmam konvencionālam produktam.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1233 reizes

Cūku cenas atguvās visā ES

ES Komisija atcēlusi kopš šā gada janvāra piešķirtās eksporta kompensācijas cūkgaļai. Lēmums ir spēkā kopš 16. marta un ir pamatots ar ievērojamo cūkgaļas cenu atveseļošanos Eiropas Savienībā. ES vidējā puskautas gaļas cena pieauga no 112 eiro par 100 kilogramiem janvāra sākumā līdz aptuveni 135 eiro par 100 kilogramiem marta vidū. Cenu atveseļošanās cita starpā saistīta ar putnu gaļas importa aizliegumu.

ES Komisija janvāra sākumā noteica eksporta kompensāciju 40 eiro par 100 kilogramiem liemeņa pusītēm un 25 eiro par 100 kilogramiem cūkgaļas vēderā. Taču eksporta kompensāciju turpinās maksāt par pārstrādātiem cūkgaļas produktiem.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1019 reizes

Lēna bizness Vācijas olu tirgū

Gaidāmās Lieldienas vēl nav izraisījušas pamatīgu pieprasījuma atdzimšanu, un interese par pirkšanu ir neparasti klusa visos tirdzniecības kanālos. Patērētāju līmenī olas netiek iepirktas vairāk nekā parasti, un pārstrādes uzņēmumi acīmredzot joprojām ir pietiekami aprīkoti. Arī olu krāsotāji nelabprāt pasūta. Šobrīd piedāvājums gandrīz visās svara kategorijās pārsniedz pieprasījumu, tikai baltās olas M svara kategorijā dažkārt ir maz. Pakalpojumu sniedzēji par šīm šķirošanām var iekasēt tikai nedaudz vairāk, pretējā gadījumā cenas īpaši nemainīsies. Tas nozīmē, ka veikalu līmenī pagaidām nekas neliecina par uzcenojumiem saistībā ar brīvdienām.
 
Trīs nedēļas pirms Lieldienām desmit olu paka M svara kategorijā (standarta preces, galvenokārt turētas būros) visā Vācijā vidēji maksāja 1,10 eiro, kas bija pat par 21 centu mazāk nekā janvāra sākumā. Par brīvās turēšanas olām no konvencionālās ražošanas desmit olas maksāja vidēji 1,84 eiro, par pieciem centiem mazāk nekā gada sākumā.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1039 reizes

Spānijas kaujas buļļu audzēšanu vairs nedrīkst finansēt no ES subsīdijām un tādējādi no Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļiem. To Minhenē pieprasīja Bavārijas dzīvnieku labturības ministrs Verners Šnapaufs pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos bija zināms, ka kaujas buļļu audzēšana ir jāatbalsta ar ievērojamiem līdzekļiem arī pēc ES lauksaimniecības reformas. Snapping: "Federālajai lauksaimniecības ministrei Renātei Künastai nekavējoties jāstrādā Briselē, lai nodrošinātu, ka šī finansēšanas prakse, kas ir pretrunā ar dzīvnieku labturību, tiek pēc iespējas ātrāk izbeigta."

Gadu no gada ES aptuveni 22,5 Spānijas kaujas buļļu audzētājiem piešķir līdz 1.200 miljoniem eiro, sacīja ministrs. Snapping: "Vēršu cīņas ir cietsirdība pret dzīvniekiem. Dzīvnieku tiesību aktīvisti visā Eiropā par to ir pamatoti sašutuši. Tas, ka federālā valdība acīmredzot uzskata, ka ES subsidēšanu šai cietsirdībai pret dzīvniekiem ir kaut kas pilnīgi normāls, ir pilnīgi nesaprotami un padara dzīvnieku apsmieklu. Ministrei Künast ir pienākums šeit rīkoties, ja viņa vēlas būt uzticama kā dzīvnieku tiesību aktīviste."

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 989 reizes

Interneta platforma aktivizēta

19.aprīlī stāsies spēkā jaunie noteikumi par ģenētiski modificētas pārtikas marķēšanu. Tas nozīmē, ka patērētāji var iegūt plašāku informāciju nekā līdz šim par gēnu inženierijas lomu atsevišķos produktos. Jaunā tīmekļa vietne www.gentechnik-kennzeichung.de sniedz informāciju par to, ko konkrēti nozīmē jaunie noteikumi un kā patērētāji var izmantot marķējumu iepērkoties.

Vietni atbalsta marķēšanas iniciatīva, kurai spēkus apvienojušas vairākas biedrības un organizācijas. Iniciatīvas mērķis ir padarīt jauno gēnu inženierijas marķējumu zināmu plašākai sabiedrībai. Tikai tad, ja patērētāji ir iepazinušies ar jauno noteikumu mērķi un darbības jomu, viņi var tos apzināti izmantot.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 914 reizes

"Skolēni nav sliktāki kā agrāk - vienkārši savādāki" - skolotāju konference "Skola un dzīves kvalitāte" ceļā uz panākumiem

2003. gada marta beigās Bonnā notika pirmā "Veselīga uztura tīkla" skolotāju konference. Ārkārtējā atsaucība mudināja "Veselīga uztura tīkla" partnerus turpināt šo sēriju. "Tuvākajos gados mēs piedāvāsim šo speciālistu konferenci vairākās federālajās zemēs," saka Dr. Margret Büning-Fesel, Bonnas palīdzības informācijas dienesta izpilddirektore. Papildus palīdzībai tīklā ietilpst arī Neatkarīgo veselības konsultāciju asociācija (UGB) un Ziemeļreinas-Vestfālenes Patērētāju centrs. 20.3.2004. gada XNUMX. martā Hohenheimas Universitātē netālu no Štutgartes notika otrā speciālistu konference "Skolas un dzīves kvalitāte". Pasākums šoreiz atkal bija pilnībā rezervēts.

Prof Dr. Helmuts Hesekers, Paderbornas Universitāte, atklāja lekciju programmu ar pašreizējās situācijas analīzi. "Uztura izglītība mūsu skolās ir ēnaini," saka prof. Hesekers. Lai gan bērnu un jauniešu vidū pieaug ar uzturu saistītas problēmas, tēma bieži tiek pasniegta nespeciāli un neadekvāti. Galvenokārt novārtā atstāta praktiskā puse: kura skola mūsdienās joprojām iegulda līdzekļus virtuvēs un ēdiena gatavošanā? Attiecīgi studentu vidū vērojams milzīgs kompetences zudums, darīšana ar pārtiku reducējas līdz uzkodu pirkšanai.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1059 reizes

Jaunās ģimenes ēd veselīgi, bet neiztiek arī bez saldumiem. Tas ir žurnāla ELTERN un Federālās uztura ministrijas aptaujas rezultāts, kurā piedalījās vairāk nekā 3.000 jauno vecāku.

   Lielākajā daļā jauno ģimeņu (85,5 procenti) gatavo mātes, tikai 11 procentos mājsaimniecību partneri kopīgi gatavo ēdienu. Lielākā daļa no viņiem lielu nozīmi piešķir svaigiem un mājās gatavotiem ēdieniem un tikai izņēmuma gadījumos gatavo no gataviem produktiem. Tikai 0,2 procenti aptaujas dalībnieku katru dienu cepeškrāsnī liek picu, kartupeļus un tamlīdzīgus priekšmetus un 29,5 procenti maltīti no iepakojuma liek galdā reizi nedēļā.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1017 reizes

46 dzīvnieki draud nogalināt

Kā informēja Šverīnas Lauksaimniecības ministrija, GSE Meklenburgas-Priekšpomerānijā atkal tika atrasta pirmo reizi kopš 2002. gada decembra. Tika ietekmēta govs no Ludwigslust rajona. Tagad jānogalina vēl 46 dzīvnieki, kas pieder tā dēvētajai kohortai. Tas attiecas arī uz trim pēcnācējiem, no kuriem divi tika pārdoti Spānijā.

Pēc ministrijas pārstāves teiktā, daudzas no 46 kohortas govīm ir ļoti auglīgas. Varas iestādes tagad pārbaudīja, vai viņi varētu atnešanās pirms nonāvēšanas saskaņā ar ES noteikumiem. Skartā govs nav uzrādījusi neprātīgas govju slimības pazīmes, sacīja pārstāvis. Pēc traumas viņa tika nokauta. Obligāts audu paraugs parādīja GSE konstatējumu.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1079 reizes