Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Saskaņā ar Federālās statistikas pārvaldes datiem 2004. gada janvārī vairumtirdzniecības cenu indekss bija par 0,4% virs 2003. gada janvāra līmeņa. 2003. gada decembrī un novembrī gada pārmaiņu temps bija attiecīgi +1,3% un +1,5%. Kopējais indekss, izņemot naftas produktus, 2004. gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, palielinājās par 1,1%.
Ievērojami zemāku gada inflācijas pieaugumu galvenokārt nosaka statistikas bāzes efekts: spēcīgais cenu kāpums 2003. gada janvārī (tolaik vairumtirdzniecības cenas pieauga par 1,2%, arī augstāku ekonodokļa un tabakas nodokļa likmju rezultātā ) pirmo reizi vairs netiek iekļauti gada likmes aprēķinā.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Veikalu cenas seko ierobežotajam tirgus piedāvājumam
Vācijas kaušanas uzņēmumiem pēdējo nedēļu laikā bija jātērē vairāk naudas jaunu buļļu iegādei, jo vietējā tirgū joprojām trūka kaušanai gatavu dzīvnieku, bet pieprasījums turpinājās kā parasti. Cenu pieaugumam iepriekšējā posma tirgus līmenī sekoja mazumtirdzniecības cenas augstas kvalitātes griezumiem.
Kilograms sautētas liellopa gaļas, ko patērētāji decembrī varēja iegūt vidēji par 8,37 eiro, janvārī maksāja vidēji 8,66 eiro; cena liellopu gaļas filejai pieauga no 24,20 eiro par kilogramu decembrī līdz vidēji 24,46 eiro janvārī. Pieprasījums pēc maltās liellopu gaļas veikalu līmenī saglabājās stabils un vidēji visā Vācijā bija aptuveni 5,80 eiro par kilogramu, vārītas gaļas cena nedaudz samazinājās no 4,93 eiro līdz 4,85 eiro par kilogramu.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Manāmi lielāks piedāvājums
Jaunā gada sākumā kaušanas cūku tirgū bija pieejams ievērojami mazāks piedāvājums, savukārt pieprasījums no kautuvēm bija spirgts. Tāpēc pieejamos dzīvniekus bez problēmām varēja pārdot par fiksētām cenām. Turklāt pieaugošu interesi par pārstrādes precēm izrādīja arī gaļas pārstrādes nozare. Savukārt janvāra vidū cūku piedāvājums ātri vien atkal sasniedza augstu līmeni, tāpēc piedāvātos dzīvniekus varēja laist tirgū tikai par nemainīgām cenām. Tikai tuvojoties mēneša beigām, kautuvēm piegādes dēļ atkal nācās cenas koriģēt uz augšu, neskatoties uz joprojām neapmierinošo gaļas tirdzniecību.
Par E gaļas tirdzniecības klases kaujamām cūkām nobarotāji vidēji mēnesī saņēma 1,16 eiro par kaujamā svara kilogramu, kas ir par sešiem centiem vairāk nekā decembrī, taču tas joprojām bija par sešiem centiem mazāk nekā gadu iepriekš. Vidēji visās tirdzniecības klasēs E līdz P par nokautajiem dzīvniekiem maksāja 1,11 eiro kilogramā, arī par sešiem centiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par sešiem centiem mazāk nekā 2003.gada sākumā.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Ēģiptes valdība, ievērojot noteiktus nosacījumus, atcēla 2002. gada beigās GSE dēļ noteikto aizliegumu liellopu un teļa gaļai no Nīderlandes. Tūlīt pēc eksporta līgumu noslēgšanas Ēģiptes veterinārārstiem ir jāveic Nīderlandes eksportētāju uzņēmumu veselības pārbaudes. Veselības sertifikātu, kas atļauj eksportu, var izsniegt tikai tad, ja kontroles rezultāts ir bez iebildumiem.
Ēģipte jau sen ir bijusi nozīmīgākais trešo valstu Nīderlandes liellopu gaļas eksporta tirgus. Deviņdesmitajos gados Nīderlande tur nopelnīja vairāk nekā 90 miljonus eiro gadā. Bez Nīderlandes uz Ēģipti liellopu gaļu pašlaik drīkst eksportēt tikai Īrija no ES valstīm.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Cūkgaļa ir iecienīta Austrumvācijā
Atsevišķu veidu gaļas izvēle Vācijā ir diezgan atšķirīga: Austrumvācijas zemēs tiek ēsts cūkgaļas daudzums, kas pārsniedz vidējo, savukārt bijušās federālās teritorijas apsteidz liellopu un teļa gaļas ziņā. Pēc ZMP tirgus pētnieku domām, tas saistīts ne tikai ar tradicionālajiem patēriņa paradumiem, bet arī ar dažādajām cenām šiem gaļas veidiem.
Vidējais cūkgaļas patēriņš valstī 2002.gadā bija 53,7 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Pēc ZMP aplēsēm, jaunās federālās zemes un Berlīne veidoja 62,8 kilogramus no tā; 51,3 kilogrami vecajā federālajā teritorijā. Saksijas-Anhaltes, Tīringenes un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas iedzīvotāji ir cūkgaļas patēriņa līderi, vidēji gadā patērējot no 65 līdz 66 kilogramiem cūkgaļas uz vienu iedzīvotāju. Patērētāji Hesē, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Bādenē-Virtembergā audzē aizmuguri ar gada patēriņu uz vienu iedzīvotāju no 49 līdz 50 kilogramiem.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Pieprasījums saņēma impulsus
Kaušanai paredzēto mājas jēru piedāvājums jaunā gada pirmajā mēnesī bija salīdzinoši neliels. Tā kā janvāra vidū uz musulmaņu upurēšanas svētku fona pieprasījums pēc jēra gaļas saņēma jūtamus impulsus, vairumtirdzniecības cenas būtiski pieauga; Piemaksas varētu tikt piemērotas īpaši klubiem un priekšdaļām. No tā ieguva arī kaujamo dzīvnieku piegādātāji, jo viņi varēja nepārtraukti paaugstināt cenas par saviem jēriem.
Par jēriem, par kuriem tika iekasēta vienotā likme, ražotāji janvārī saņēma vidēji 3,69 eiro par kilogramu nokautā svara, kas ir par 14 centiem vairāk nekā decembrī. Tomēr salīdzināmie iepriekšējā gada ieņēmumi joprojām tika zaudēti par 34 centiem. Kautuvēs, par kurām jāziņo, nedēļā bija aptuveni 1.200 jēru un aitu, dažreiz par vienotu likmi, dažreiz atbilstoši komercklasēm. Tas nozīmēja, ka pieejamais piedāvājums bija par 8,4 procentiem mazāks nekā decembrī; tomēr tas bija gandrīz tieši 2003. gada janvāra piedāvājums.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Ārpus mājas izdevumi samazinājās 2003. gadā
2003. gadā vācieši mazāk naudas tērēja ēšanai un dzeršanai viesmīlības nozarē. Vidējā cena ēdieniem un dzērieniem restorānos, kafejnīcās, ēdnīcās un citās patēriņa vietās ārpus mājām saruka līdz 351 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas, pēc Federālās statistikas pārvaldes datiem, bija vidēji par 19 eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 1993. gadā katrs iedzīvotājs ēdināšanai un dzērieniem ārpus mājām bija iztērējis vidēji 434 eiro, kas ir par 84 eiro vairāk nekā 2003. gadā. Šajā periodā pārtikas un dzērienu pārdošanas apjomi sabiedriskās ēdināšanas tirdzniecībā pieauga par 6,4 miljardiem eiro. jeb 18% līdz aptuveni 29 miljardiem eiro atpakaļ.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Ražošana pārāk liela?
Nīderlandē pieprasījuma trūkuma dēļ pēdējos mēnešos aptuveni 20 procenti saražotās bioloģiskās gaļas bija jāpārdod par tradicionālo preču cenām. Tāpēc Nīderlandes bioloģisko gaļas tirgotāju ķēde De Groene Weg/Dumeco ir ierosinājusi bioloģiskajiem cūku audzētājiem samazināt ražošanas apjomus. "Kvotas" aprēķināšanas bāze ir 1.120 bioloģiski audzētu cūku vidējā nokaušana nedēļā pagājušajā gadā.
Pēc miesnieku ķēdes idejām nākotnē nokauto cūku skaitu paredzēts samazināt līdz 850 cūkām nedēļā. Turklāt uzņēmums vēlas samazināt garantēto ražotāja cenu no 2,37 eiro par kilogramu bioloģiskās cūkgaļas kautsvara līdz 2,20 eiro par kilogramu. Jaunajos apstākļos, pēc bioloģiskās ķēdes aprēķiniem, 23 bioloģisko cūku audzētājiem ekonomisku apsvērumu dēļ būtu jāpāriet atpakaļ uz konvencionālo ražošanu. Pēc Lauksaimniecības ekonomikas institūta LEI datiem, vidējās ražošanas izmaksas 2003.gadā bija 2,56 eiro par kilogramu kautsvara.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Pēc Lejassaksijas premjerministra Kristiana Vulfa ierosinājuma federālais prezidents Polam Heincam Vesjohanam piešķīra Vācijas Federatīvās Republikas Nopelnu ordeņa krustu. Lejassaksijas lauku apvidu, pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministrs Hanss Heinrihs Ēlens ceremonijā Visbekā-Rehterfeldē pasniedza godalgotajam apbalvojumam. Pols Heincs Vesjohans ir sniedzis izcilus pakalpojumus sabiedrības labā, pateicoties daudzveidīgajām un ilglaicīgajām saistībām gan savā uzņēmumā, gan dažādos goda amatos. Savā runā ministrs Ēlens atsaucās uz Vesjohana tālredzīgo Paul-Heinz Wesjohann Group (PHW Group) vadību. Pateicoties viņam, uzņēmums jau kopš 1995. gada putnkopības nozarē izmanto integrētu sistēmu ar pilnīgu izcelsmes apliecinājumu.
Arī saistībā ar agrīnu atteikšanos no dzīvnieku miltiem vai antibiotikām ministrs Ēlens apliecināja, ka uzņēmējam ir bijusi nozīmīga loma patērētāju aizsardzībā un pārtikas nekaitīgumā. Paralēli veiksmīgai PHW grupas paplašināšanai līdz 30 asociētiem vidējiem uzņēmumiem, kuros kopumā strādā aptuveni 3800 darbinieku, Pols-Heincs Vesjohans gadu desmitiem ir bijis iesaistīts arī profesionālajās organizācijās. Starp tiem kopš 1973. gada dalība Federālās mājputnu kautuvju asociācijas valdē.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Uzklausīšana Patērētāju tiesību aizsardzības, pārtikas un lauksaimniecības komitejā
Pirmdienas pēcpusdienā Patērētāju tiesību aizsardzības, uztura un lauksaimniecības komitejas publiskajā uzklausīšanā Vācijas pārtikas un konditorejas rūpniecības un reklāmas nozares pārstāvji asi kritizēja ES Komisijas iesniegto noteikumu projektu par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtiku (Padomes dok. 11646/03) un par vitamīnu un minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (Padomes dok. Nr. 14842/03). Pirmā mērķis ir noteikt vispārīgus principus uzturvērtības un veselīguma norāžu izmantošanai pārtikas produktu marķējumā ES un aizsargāt patērētājus no maldinošas reklāmas. Piemēram, turpmāk būtu jāaizliedz nepārbaudāma informācija par vispārējo labklājību. Lai novērstu maldinošu informāciju par uzturvērtību, ir noteikti arī precīzi nosacījumi tādu terminu kā "samazināts tauku saturs", "zems cukura līmenis" utt. lietošanai. Ar veselību saistītas norādes, kuru pamatā ir neapstrīdami zinātniski atklājumi, ir jāiekļauj "pozitīvo sarakstā", un reklāmas ziņojumi ar konkrētiem solījumiem par veselību ir skaidri jāapstiprina ES Komisijai. Otrā regula cita starpā paredz vienotas ES regulas par brīvprātīgu vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikai.
Vācijas reklāmas nozares centrālās asociācijas (ZAW), Vācijas konditorejas rūpniecības federālās asociācijas (BDSI) un Vācijas pārtikas rūpniecības federālās asociācijas pārstāvji uzskata, ka plānotais rīkojums par uzturvērtības un ar veselību saistītām norādēm pārkāpj Kopienas tiesību aktus. jo nesamērīgi tiek aizskartas reklāmas uzņēmumu tiesības un turklāt nepieļaujami tiek ierobežotas patērētāju tiesības uz informāciju. Turklāt regulas projekts tikai nosaka, ka iekšējā tirgus saskaņošana ir prioritāte. Patiesībā runa ir par masveida regulējumu veselības un patērētāju aizsardzības jomās, kurās ES nav reglamentējošas kompetences. ZAW arī sūdzējās, ka ar veselību saistīti paziņojumi, kas iepriekš bija atļauti bez ierobežojumiem, turpmāk būs pakļauti ārkārtīgi birokrātiskam apstiprināšanas procesam. Ar to saistītās pūles jo īpaši pārspēj mazos un vidējos uzņēmumus. Tādā veidā tiktu cementēti izveidoti tirgi un jaunu dalībnieku ienākšana tirgū būtu "nesamērīgi" sarežģīta. Pēc BDSI domām, ierosinātie noteikumi ir paradigmas maiņa no turpmākas valsts kontroles attiecībā uz uzturvērtību un veselību saistītās informācijas uz plašu aizliegumu un pienākuma, lai ar veselību saistīta informācija vispirms tiktu apstiprināta kompleksā procedūrā, kombināciju. Ja noteikumu projekts kļūs par realitāti, saldumu nozarē gaidāms ievērojams darba vietu zaudējums. Vācijas Pārtikas rūpniecības federālās asociācijas pārstāvis iestājās par tā saukto uzturvērtības profilu plānotās ieviešanas atcelšanu, kas pārtikas produktiem būtu jāuzrāda pozitīvi, lai turpmāk tiem būtu atļauts izmantot uzturvērtības un ar veselību saistītas norādes. , jo to priekšrocības nebija pietiekami pārbaudītas no uztura viedokļa.
Pievienotas Thomas Pröller, gaļas-n-vairāk par , publicēts arhīvs
Patērētāju aizsardzības, uztura un lauksaimniecības komitejā notikušajā uzklausīšanā par uzturvērtības un veselības norādēm un vitamīnu piedevām pārtikas produktos Ulrike Höfken, Bundestāga frakcijas Alliance 90/THE GREENS patērētāju un lauksaimniecības politikas pārstāve, paskaidroja:
Principā mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas ierosinātos noteikumus patērētāju un veselības aizsardzības politikas apsvērumu dēļ. Līdz ar līdzšinējā ar slimībām saistītās pārtikas reklāmas aizlieguma mīkstināšanu, pārtikas nozarei tagad ir iespēja pozitīvi akcentēt informāciju par saslimšanas riska mazināšanu. Zinātniski pierādījumi un veselīguma norāžu standartizācija veicina godīgu konkurenci un uzlabo preču brīvu apriti.
